droša braukšana
- Tēma
- 29.01.2025.
- Ilze Šķietniece
Koncerta vietā — bēres
- Viedoklis
- 20.08.2024.
Kāpēc autovadītāji psiholoģiski un tehniski nav gatavi sniegt pirmo palīdzību?
- Pusdienās
- 10.07.2024.
Pieskatīt citam citu pie stūres
- Tēma
- 29.01.2025.
- Ilze Šķietniece
Koncerta vietā — bēres
Drīz pēc traģiskā negadījuma, kurā gāja bojā meitene un diriģente no Ventspils, avārijā cieta arī skolēnu autobusa pasažieri Olainē. Cietušie nebija piesprādzējušies. Kā notiek bērnu pārvadājumi, un kurš tajos atbild par drošību?
- Viedoklis
- 20.08.2024.
Kāpēc autovadītāji psiholoģiski un tehniski nav gatavi sniegt pirmo palīdzību?
Šī vasara izcēlusies ar vairākiem šausminošiem satiksmes negadījumiem gan uz šosejām, gan nomaļākiem ceļiem, gan Rīgas centrā un mikrorajonos – īpaši traģiski izcēlusies Liepājas šoseja, kur notikušas vairākas smagas avārijas īsā laika posmā ar vairākiem bojāgājušajiem katrā no tām. VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija dati liecina, ka ik gadu ceļu satiksmes negadījumos tiek ievainoti vismaz 4000 cilvēku, skaidri norādot, ka ikviens no mums var nokļūt situācijā, kur pirmās palīdzības sniegšanas iemaņas var būt izšķirošas. Taču Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa dati liecina, ka vairāk nekā puse (59%) autovadītāju nebūtu gatavi sniegt pirmo palīdzību uz ceļa, ja tas būtu nepieciešams – 42% pirmās palīdzības kursos apgūto atceroties, taču nebūtu gatavi to pielietot, savukārt 17% apgūto neatceras.
- Pusdienās
- 10.07.2024.
Pieskatīt citam citu pie stūres
Profesors Ivars Austers pētījis braukšanas kultūras psiholoģiskos mehānismus, un viņam ir padoms, kā uzlabot drošību uz ceļiem
- Viedoklis
- 06.03.2023.
Kādas mācības drošākai braukšanai ziemā esam ieguvuši šogad?
Ziema vēl negrasās atkāpties. Lai gan šogad tā neatnesa lielus, ilgstošus sniegputeņus vai bargu salu, ceļu satiksmes negadījumi neizpalika. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, kopš gada sākuma līdz 11. februārim Latvijā ir 10 bojāgājušie, bet laikā no gada sākuma līdz 31. janvārim - Latvijas ceļu satiksmē ir 24 smagi cietušie. Salīdzinot ar šādu pašu periodu iepriekšējos gados, situācija ir nedaudz uzlabojusies, tomēr aizvien ir vairākas lietas, ko varam ņemt vērā, lai nākotnē braukšana ziemā būtu drošāka, īpaši runājot par stūrēšanu un bremzēšanu.
- Viedoklis
- 05.12.2022.
Kur sakņojas agresīva braukšana un tolerance pret to?
Agresīva braukšana nav tikai ātruma pārsniegšana – patiesībā ar šo jēdzienu jāsaprot jebkura darbība uz ceļa, kas citiem satiksmes dalībniekiem traucē un liek justies neērti. Turklāt agresīvi uz ceļiem uzvesties var ne tikai autovadītāji, bet arī sabiedriskā transporta vadītāji, velosipēdisti un pat gājēji. Šādu uzvedību daļēji sekmē normatīvais regulējums un daļēji – sabiedrības iecietība.
- Viedoklis
- 01.09.2022.
Ķiveres velosatiksmē – vai tas pats, kas drošības jostas automašīnās?
“Kas, tu amerikānis esi? Mēs Amsterdamā ķiveri nevalkājam! Tur viņiem paranoja par visu, tādēļ arī tā satraucas. Neesi mīkstais!” (Nesena
- Viedoklis
- 23.02.2022.
Kas sekmē negadījumus uz ceļiem?
- Viedoklis
- 10.11.2021.
Uz ceļiem sācies gada bīstamākais laiks
- Viedoklis
- 28.08.2017.
Kā mainās OCTA?
- Viedoklis
- 26.08.2022.
Kāpēc augusts ir “melnais” mēnesis drošībai uz ceļiem?
Vairākus gadus pēc kārtas augusts ir viens no “melnākajiem” mēnešiem uz Latvijas ceļiem. Statistika liecina, ka aizvadītajā gadā tieši augustā bija visvairāk bojā gājušo ceļu satiksmes negadījumos – 20 cilvēki. Augusts arī pēc ceļu satiksmes negadījumu skaita ar cietušajiem ierindojas starp “melnākajiem” mēnešiem. Kāpēc tieši jūlijs un augusts izrādījušies bīstamākie mēneši un ko paši autovadītāji “vaino” pie negadījumiem?
- Viedoklis
- 23.02.2022.
Kas sekmē negadījumus uz ceļiem?
Pēdējie gadi uz ceļiem atspoguļo ne pārāk iepriecinošu ainu – to ceļu satiksmes negadījumu skaits, kurus izraisījuši autovadītāji alkohola reibumā, atkal sācis pieaug. Ja pirms 2020. gada bija vērojams neliels samazinājums (5% no negadījumu kopskaita 2018. gadā un 4,6% - 2019. gadā), tad no 2020. gada (5,9%) šis skaitlis atkal sācis augt. Arī GO atbildīgas braukšanas indeksa dati liecina, ka 34% autovadītāju vismaz reizi dzīvē ir braukuši reibumā – 25% norādīja, ka ievērojuši pieļaujamo 0,5 promiļu robežu, 8% norādīja, ka vismaz vienu vai dažas reizes ir pārsnieguši pieļaujamo robežu, bet 1% norādīja, ka šo robežu, sēžoties pie stūres, pārsniedz vairākas reizes gadā. Gan pašu autovadītāju pārgalvība, gan apkārtējo tolerance un infrastruktūras kvalitāte kopumā rada risku pieaugumu. Arī pandēmijas radītais kopējais nogurums un neapmierinātība var ietekmēt statistiku negatīvajā virzienā.
- Viedoklis
- 10.11.2021.
Uz ceļiem sācies gada bīstamākais laiks
Lielas temperatūras svārstības, tumsa no rītiem un vakaros, kad ir intensīvākā satiksme, nokritušās lapas, kas rada slīdēšanas riskus, un liela daļa autovadītāju, kuri vēl joprojām domā un brauc kā vasarā. Visi šie aspekti nozīmē, ka uz ceļiem sācies gada bīstamākais laiks, tāpēc šoferiem ir laiks pāriet uz “ziemas domāšanu”, būt uzmanīgākiem, papildus rūpēties par redzamību un mierīgāku braukšanas stilu.
- Viedoklis
- 19.11.2020.
Viedtālruņu lietošanas biežums pie stūres pieaug. Kā pārtraukt šo ieradumu?
Saskaņā ar aptaujas datiem* 75% autovadītāju Latvijā piekrīt, ka mobilā telefona lietošana ir kaitīga un patiešām novērš uzmanību no ceļa. Tajā pašā laikā 65% no aptaujātajiem autobraucējiem atzinuši arī, ka braukšanas laikā runā pa telefonu bez brīvroku sistēmas – turot to rokā vai piespiestu pie auss. Tāpat 49% autovadītāju, vadot automašīnu, lasa īsziņas, bet 25% apmeklē sociālo tīklu vietnes un arī citas interneta platformas. Kāpēc turpinām šādi rīkoties pat tad, ja zināms, ka aptuveni 20–30% no visiem satiksmes negadījumiem saistīti ar mobilā telefona lietošanu automašīnas vadīšanas laikā, turklāt lielākā daļa autovadītāju atzīst to par reālu problēmu?
- Viedoklis
- 04.09.2019.
Ko var darīt autovadītājs, lai mazinātu negadījumu risku?
Ikdienas steigā neaizdomājamies, cik sarežģīts un atbildīgs ir auto vadīšanas process. Braucot pie stūres, mūsu smadzenes apstrādā lielu daudzumu informācijas par situāciju uz ceļa un mums nepārtraukti ir jāpieņem izšķirīgus lēmumus, nereti – dažu sekunžu laikā. Tāpēc, pirmkārt, mums ir pilnībā jākoncentrējas uz automašīnas vadīšanu. Un, otrkārt, pat pieredzējušajiem autobraucējiem, kas diendienā nobrauc neskaitāmus kilometrus, ik pa laikam der atsvaidzināt savas zināšanas un braukšanas iemaņas.
- Viedoklis
- 28.08.2017.
Kā mainās OCTA?
OCTA loma mainās un arvien lielāku nozīmi iegūst izdevumu kompensēšana par cietušās personas ārstēšanu
