Aicinot uz cieņpilnu mijiedarbību starp visiem ceļu satiksmes dalībniekiem un līdz ar to drošāku vidi uz Latvijas ielām un ceļiem, Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Valsts policiju, apvienību Pilsēta cilvēkiem un partneriem uzsākusi kampaņu Dod ceļu cieņai. Kāpēc cieņas un satiksmes kultūras veicināšanai Latvijā jārīko īpašas kampaņas? Un kāpēc, aizbraucot uz ārzemēm, daudzi priecājas par laipnajiem un pieklājīgajiem cilvēkiem, bet paši savās mājās uzvedas kā neaudzināti bērni? Viena no problēmas saknēm ir dalīt satiksmes dalībniekus mazāk un vairāk aizsargātos – tas rada maldīgu sajūtu, ka vieniem par drošību uz ceļa ir jārūpējas vairāk nekā citiem, kaut arī atbildība katram ir sava un vienlīdz liela.
Lai gan ceļu satiksmes negadījumu skaits pēdējos gados nedaudz, bet tomēr samazinās, Latvija uz kopējā Eiropas Savienības fona aizvien izceļas ar smagiem negadījumiem un bojā gājušo skaitu uz ceļiem. Negadījumu iemesli ir ļoti dažādi, taču lielā mērā situāciju pasliktina mūsu braukšanas kultūra, nihilisms un nesodāmības sajūta, kas savienojumā ar pārslodzi uz Pierīgas ceļiem un reto policijas klātbūtni uz ceļiem rada paaugstinātu risku.
Šī vasara izcēlusies ar vairākiem šausminošiem satiksmes negadījumiem gan uz šosejām, gan nomaļākiem ceļiem, gan Rīgas centrā un mikrorajonos – īpaši traģiski izcēlusies Liepājas šoseja, kur notikušas vairākas smagas avārijas īsā laika posmā ar vairākiem bojāgājušajiem katrā no tām. VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija dati liecina, ka ik gadu ceļu satiksmes negadījumos tiek ievainoti vismaz 4000 cilvēku, skaidri norādot, ka ikviens no mums var nokļūt situācijā, kur pirmās palīdzības sniegšanas iemaņas var būt izšķirošas. Taču Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa dati liecina, ka vairāk nekā puse (59%) autovadītāju nebūtu gatavi sniegt pirmo palīdzību uz ceļa, ja tas būtu nepieciešams – 42% pirmās palīdzības kursos apgūto atceroties, taču nebūtu gatavi to pielietot, savukārt 17% apgūto neatceras.
Šovasar bijuši kritiski daudz smagu ceļu satiksmes negadījumu*, un sabiedrībai ir svarīgs jautājums – kāpēc tā notiek? Liela daļa autovadītāju un sabiedrība kopumā mēdz vainot ceļu kvalitāti, zīmju nepareizību, kā arī šoseju neesamību, salīdzinot Latviju ar citām Eiropas valstīm. Bet kas patiesībā ir lielākais ceļu satiksmes negadījumu iemesls?
Profesors Ivars Austers pētījis braukšanas kultūras psiholoģiskos mehānismus, un viņam ir padoms, kā uzlabot drošību uz ceļiem
Torīt, 3. septembrī, Liepājā spīdēja saule. Taksometra vadītājam Intaram Galūzo (27) aiz muguras bija darbīga nakts, bet līdz diennakti garās maiņas beigām septiņos vakarā vēl bija daudzas darba stundas. Intars piestāja pie Latvijas Naftas degvielas uzpildes stacijas Brīvības ielā Liepājā un dažas minūtes pēc astoņiem saņēma nākamo izsaukumu. Bija jābrauc uz aptuveni 15 minūšu attālumā esošajiem Dubeņiem pakaļ Liepājas Reģionālās slimnīcas ķirurgam, dežūrārstam. Satiksme pilsētā bija mierīga.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā informācija liecina, ka pērn apdrošinātājiem kopumā pieteikti 33 230 ceļu satiksmes negadījumi. Ticams, ka skaitlis būtu krietni mazāks, ja autovadītāji ievērotu drošas braukšanas etiķeti un uzlabotu savu autovadīšanas kultūru. Tās vājos punktus īpaši redzam, piemēram, sastrēgumos, pirmā sniega laikā, kā arī intensīvas satiksmes apstākļos, piemirstot, ka ceļš nav izrādīšanās vieta, taurēšana sastrēgumā pavadīto laiku nesamazinās, kā arī agresija un tolerances trūkums remontdarbu laikā ātrāk bedres nesalāpīs.
Valsts prezidents Egils Levits Nacionālās drošības padomes (NBS) vārdā pirmdien lūdza Valsts kontroli veikt visaptverošu revīziju Aizsardzības ministrijas un NBS iepirkumos un apgādes sistēmā. Drošības padome izskatīja 220 miljonu eiro vērto iepirkumu par centralizēto pārtikas piegādi NBS un secināja, ka tas neatbilst pasūtījumam un šādu līgumu slēgšanas kritērijiem. No amata atstādināts Iepirkumu centra Pārtikas iepirkumu nodaļas vadītājs un nu jau bijušais Nacionālās apvienības biedrs Ēriks Ezeriņš.
Ziema vēl negrasās atkāpties. Lai gan šogad tā neatnesa lielus, ilgstošus sniegputeņus vai bargu salu, ceļu satiksmes negadījumi neizpalika. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, kopš gada sākuma līdz 11. februārim Latvijā ir 10 bojāgājušie, bet laikā no gada sākuma līdz 31. janvārim - Latvijas ceļu satiksmē ir 24 smagi cietušie. Salīdzinot ar šādu pašu periodu iepriekšējos gados, situācija ir nedaudz uzlabojusies, tomēr aizvien ir vairākas lietas, ko varam ņemt vērā, lai nākotnē braukšana ziemā būtu drošāka, īpaši runājot par stūrēšanu un bremzēšanu.
Agresīva braukšana nav tikai ātruma pārsniegšana – patiesībā ar šo jēdzienu jāsaprot jebkura darbība uz ceļa, kas citiem satiksmes dalībniekiem traucē un liek justies neērti. Turklāt agresīvi uz ceļiem uzvesties var ne tikai autovadītāji, bet arī sabiedriskā transporta vadītāji, velosipēdisti un pat gājēji. Šādu uzvedību daļēji sekmē normatīvais regulējums un daļēji – sabiedrības iecietība.
Kuram gan nepatīk, ja daļu atbildības kāds uzņemas viņa vietā! Mūsdienīgu auto īpašnieku dzīvi krietni atvieglo automātiskās drošības sistēmas jeb ADAS (Advanced Driver Assistance Systems) – auto novietošanas, aklo zonu, joslu un riepu gaisa spiediena sensori, atpakaļskata un nakts redzamības kameras, bremžu antibloķēšanas sistēma (ABS), automātiskā bremzēšanas sistēma (Automatic emergency braking (AEB)), elektroniskās stabilitātes sistēma auto stabilizācijai izslīdēšanas gadījumos (ESP), adaptīvā kruīza kontrole, ceļazīmju atpazīšana. ADAS palīdz autovadītājam uz ceļa justies droši un sniedz svarīgu informāciju par notiekošo automašīnas priekšā, aizmugurē un sānos, apkārtējo kustību, potenciālajiem riskiem utt. Tomēr ceļu satiksmes negadījumi turpina notikt. Ko vainot?
Pēdējie gadi uz ceļiem atspoguļo ne pārāk iepriecinošu ainu – to ceļu satiksmes negadījumu skaits, kurus izraisījuši autovadītāji alkohola reibumā, atkal sācis pieaug. Ja pirms 2020. gada bija vērojams neliels samazinājums (5% no negadījumu kopskaita 2018. gadā un 4,6% - 2019. gadā), tad no 2020. gada (5,9%) šis skaitlis atkal sācis augt. Arī GO atbildīgas braukšanas indeksa dati liecina, ka 34% autovadītāju vismaz reizi dzīvē ir braukuši reibumā – 25% norādīja, ka ievērojuši pieļaujamo 0,5 promiļu robežu, 8% norādīja, ka vismaz vienu vai dažas reizes ir pārsnieguši pieļaujamo robežu, bet 1% norādīja, ka šo robežu, sēžoties pie stūres, pārsniedz vairākas reizes gadā. Gan pašu autovadītāju pārgalvība, gan apkārtējo tolerance un infrastruktūras kvalitāte kopumā rada risku pieaugumu. Arī pandēmijas radītais kopējais nogurums un neapmierinātība var ietekmēt statistiku negatīvajā virzienā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
