No pāridarījumiem skolā cieš visi – arī tie, kas “tikai skatās”

Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums* liecina, ka Latvijas skolās no bulinga vismaz divas reizes pāris mēnešu laikā ir cietuši vairāk nekā 20% skolēnu. Tātad katrs piektais bērns vairāk nekā vienu reizi pāris mēnešu laikā piedzīvo pret sevi vērstu ņirgāšanos, iebiedēšanu vai pazemošanu. Bulings nav tikai īslaicīgs konflikts bērnu starpā, bet gan sistemātiska, atkārtota un apzināta rīcība grupā, kas vērsta pret kādu no skolasbiedriem. Tā ir aktuāla sabiedrības veselības problēma gan Latvijā, gan pasaulē, un cietēji ir ne tikai tie bērni, pret kuriem tiek vērsts bulings, bet arī apkārtējie un ilgtermiņā – visa sabiedrība.

Kur sakņojas agresīva braukšana un tolerance pret to?

Agresīva braukšana nav tikai ātruma pārsniegšana – patiesībā ar šo jēdzienu jāsaprot jebkura darbība uz ceļa, kas citiem satiksmes dalībniekiem traucē un liek justies neērti. Turklāt agresīvi uz ceļiem uzvesties var ne tikai autovadītāji, bet arī sabiedriskā transporta vadītāji, velosipēdisti un pat gājēji. Šādu uzvedību daļēji sekmē normatīvais regulējums un daļēji – sabiedrības iecietība.

Radīt vidi, kurā ikviens jūtas iekļauts, gaidīts un cienīts

Pasaule mainās, un valoda mainās tai līdzi. Arvien vairāk cenšamies izskaust aizspriedumus un saprotam, ka vārdi, kas kādreiz šķita normāli un pieņemami, tādi vairs nav

Sabiedrība ir atvērtāka reliģiju dažādībai

Reliģiju dažādībai ir tieksme palielināties gan Latvijā, gan citviet. Visdrīzāk tas saistīts ar mūsdienu laikmeta iespējām – ceļošana, pieejamā informācija, tai skaitā internetā brīvi iegūstamā. Interesējoties par reliģijām, pašlaik ir daudz vienkāršāk par tām uzzināt, un likumsakarīgi, - jo cilvēki vairāk uzzina par reliģijām, jo vairāk ir arī tādu, kas cenšas tajās iesaistīties.

Podkāsts nr.38: Kāpēc neredzam citu ciešanas; Levita pirmais gads; Rīgā vēlēšanas!

Latvijā ir augsta tolerance pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem

Plašsaziņas līdzekļos parādoties dažādām skaļām lietām, piemēram, nesenajam Kristīnes Misānes stāstam, var rasties priekšstats, ka ģimenes tiesību jomā Latvijā ir daudz problēmu, tomēr normatīvā regulējuma jomā šāda veida jautājumi ir sakārtoti. Joma, kurā būtu nepieciešamas pārmaiņas, ir augstā sabiedrības tolerance pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem.