Bez mākslīgā intelekta uzņēmumi un zīmoli kļūs neredzami

  • Ieva Ozoliņa-Bērziņa
  • 21.11.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Jau sen tiekam biedēti ar to, ka “roboti atņems cilvēkiem darbu”, bet Īlons Masks pat ir izteicies, ka “mākslīgais intelekts (MI) ir bīstamāks par atomieročiem”. Vienlaikus MI šobrīd ir viens no straujākajiem izaugsmes stūrakmeņiem vairākās nozarēs. Kur ir šīs sinerģijas robeža? Kur cilvēks uzvar, un kur uzvar tehnoloģijas? Šoreiz kā piemēru paņemsim mārketinga jauno tehnoloģiju pasauli – vai un kā tās palīdz pārdošanas un biznesa attīstības procesā.

Mūsdienās paļaušanās uz tehnoloģijām un to paveikto darbu ir kļuvusi par ērtību, ko ikdienā vairs pat nenovērtējam, nejūtam. Mēs tehnoloģiju klātbūtni uzskatām par pašsaprotamu, neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Kad savā dzīvē pēdējo reizi 24h bijāt bez sava mobilā tālruņa? Bez planšetes, datora? Tas, ko vēl esam pieņēmuši – tādējādi savu dzīvi esam padarījuši redzamu kādam “citam”. Visbiežāk – labprātīgi. Jo – ja jāredz reklāmas, tad labāk taču savām interesēm un paradumiem atbilstošas, vai ne? Taču reti kurš tālruņa, viedpulksteņa, TV un citu platformu patērētājs nojauš, ar kāda apjoma un cik detalizētiem datiem darbojas mākslīgā intelekta atbalstīti rīki, kas ne tikai rekordtempā palīdz izstrādāt jaunas un piemērotākas reklāmas stratēģijas, bet arī saprot, piemēram, kādiem jābūt attēliem, lai tieši tu uzspiestu uz interneta reklāmas banera. No vienas puses, protams, tas mazliet pat biedē, ar kādu precizitāti mūs spēj noskenēt tehnoloģijas, balstoties tikai uz to, kādas pēdas atstājam digitālajā vidē. No otras – tas padara daudz kvalitatīvāku arī mārketinga materiālu piedāvājumu un ļauj uzņēmumiem daudz efektīvāk izmantot savus mārketinga resursus.

Kādas ir mārketinga tehnoloģiju priekšrocības? Lūk, dažas no tām:

  • tās ļauj paveikt vairāk un ātrāk. Tās dod iespēju racionalizēt darbplūsmas, izmantojot automatizētus rīkus, lai veiktu monotonus, rutinētus un laikietilpīgus uzdevumus. Piemēram, datu iegūšanu un analīzi, dažādu failu formātu konvertēšanu;
  • uzlabo iekšējo komandas saziņas efektivitāti;
  • ļauj radīt kvalitatīvāku mārketinga saturu;
  • veido reklāmas banerus un dažādus attēlus;
  • ļauj izmērīt reklāmas atdevi ātrāk un sasniegt vēlamo auditoriju daudz precīzāk.

Ja sākotnēji mārketinga tehnoloģijas pildīja iesaistes veicināšanas funkciju attiecībā uz uzņēmuma klientiem veidotu saturu, tad šobrīd tās jau izmanto kā rīku, kas palīdz biznesa dzinējā “ieliet raķešu degvielu”. Tie, kas to vēl nedara, riskē palikt konkurentu atstāto putekļu mākonī, jo šodien bez mārketinga tehnoloģijām nav iedomājams ne reklāmas un mārketinga produktu radīšanas process, ne tirgū virzīšanas stratēģijas un taktikas izstrāde, analīze un pielāgošana.

Lai arī šīs tehnoloģijas nereti ir viegli pieejamas interneta resursos, tomēr šajos rīku džungļos, kur var viegli apžilbt no skaistā “iesaiņojuma”, iesācējiem ir ļoti viegli apmaldīties. Katrs jauns rīks, lietotne, programmatūra tiek pasniegta ar modīgiem jaunvārdiem kā kaut kas unikāls, nebijis un revolucionārs. Tam, protams, ir kārdinājums nekritiski noticēt kā jaunajai “burvju tabletei”, taču liela daļa šo rīku neiztur ilgtermiņa pārbaudījumus savu nepilnību dēļ, jo nav perfektu un nekļūdīgu sistēmu – cilvēkfaktoram arvien ir milzīga nozīme. Un viens no paradoksiem ir – jo lielāka nauda par kādu rīku tiek tērēta, jo vairāk mēs sliecamies ticēt tā radītajam darba rezultātam, vienalga, vai tie būtu secinājumi par iegūtajiem datiem, vai uzņēmuma ilgtermiņa attīstības vektora prognozes. Lai nepieļautu pilnīgu šo rīku kontroli pār lēmumu pieņemšanu, svarīgi ir biznesa vadības procesos iegūto rezultātu nereti salīdzināt ar cilvēciski aprēķinātajiem lielumiem.

Mūsu aģentūrās mēs redzam, ka, gudri izmantojot mārketinga tehnoloģijas, tās sniedz fantastiskus rezultātus, turklāt runa ir par visu Baltiju, nevis tikai Latviju kā izmēģinājuma platformu. Tas, piemēram, ir ļāvis būtiski samazināt precīzi sasniegto mērķauditorijas kontaktu izmaksas, kā arī iegūt papildu laiku kampaņu optimizēšanai un pielāgošanai reāllaikā. Dažādi mākslīgā intelekta instrumenti mums šodien ļauj radošos materiālus saražot daudz ātrāk, kā arī veikt labojumus reālajā laikā tām reklāmām, kuras nav pietiekami efektīvas.

Zīmoliem šodien ir jābūt drosmīgiem. Tehnoloģijas, kas saistītas ar mākslīgo intelektu, attīstās vēl nepieredzētā ātrumā. Reklāmas tehnoloģiju tirgus apgrozījums ASV ir 30 miljardi ASV dolāru un prognozēts, ka jau 2030. gadā tas sasniegs 48,8 miljardus ASV dolāru. Tātad mākslīgā intelekta reklāmas tirgus jau ir lielāks nekā PR un pasākumu nozares budžets kopā. 2021. gadā uzņēmumi mārketinga tehnoloģijās tērēja par 150% vairāk nekā 2020. gadā (Omnicom Media Group pētījums). Tomēr drosmei jābūt gudrai un riskam samērīgam. Jo, redzot citu veiksmes stāstus, uzņēmumi mēdz iekrist FOMO (fear of missing out – bailes ko nokavēt, palaist garām) efekta spīlēs un izmantot pirmo, ko atradīs interneta dzīlēs. Tomēr pirms ieguldīšanas ir vērts uzrunāt šo tehnoloģiju ekspertu vai kādu cilvēku, kurš ar tām pats ir vismaz pāris reizes apdedzinājies. Tas iemācīs vairāk nekā iedvesmojoša 15 minūšu prezentācija mārketinga konferencē par šo tēmu. Un tas atmaksāsies, jo esmu pārliecināta – zīmoli, kas neizmantos mākslīgā intelekta atbalstītus mārketinga rīkus, tuvāko trīs gadu laikā paliks savu konkurentu ēnā vai pat vispār pazudīs no lielā tirgus skatuves.

 

Autore ir Omnicom Media Group Latvia biznesa izaugsmes un inovāciju vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā