Jāmaina sistēma, kā tiek veikti starptautiskie maksājumi

  • Sandra Horma
  • 14.11.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Nesen veiktā pētījumā konstatēts, ka gandrīz puse jeb 46% no aptaujātajiem mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem darbojas starptautiskā mērogā. Taču darbības paplašināšana, protams, nozīmē arī jaunus izaicinājumus un papildus izmaksas.

Vairāk nekā divas trešdaļas no YouGov pētījumā aptaujātajiem uzņēmumiem produktus un pakalpojumus piedāvā ārpus savas valsts robežām. 56% respondentu izejmateriālus vai pakalpojumus iegādājas no starptautiskiem piegādātājiem, bet vairāk nekā trešdaļa (34%) nodarbina darbiniekus ārzemēs. Turklāt lielākā daļa no šiem uzņēmumiem vēlas paplašināties vēl vairāk, lai sasniegtu jaunus klientus.

Taču, kaut gan sākumā darbības paplašināšana varētu šķist vienkārša, puse no uzrunātajiem uzņēmumiem to nedara dažādu iemeslu dēļ. 51% respondentu norāda, ka ar starptautisko maksājumu veikšanu saistītie jautājumi, birokrātija, izmaksas un riski ir galvenais pretarguments uzņēmuma tālākai paplašināšanai starptautiskā tirgū.

Ierastajā sistēmā kaut kas nestrādā, bet kas tieši?

Pirmkārt, nevar noliegt, ka izmantot tradicionālu bankas kontu, lai pārvaldītu starptautiskus maksājumus, ir dārgi, turklāt ne visas komisijas maksas ir iepriekš pārredzamas. Pagājušajā gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka gan fiziskas, gan juridiskas personas dažādu banku un citu pakalpojumu sniedzēju slēpto izmaksu dēļ gada laikā iztērējuši aptuveni 170 miljardus eiro. Arī biznesa vidē bieži dzirdams par uzņēmumiem, kas nevēlas savus produktus piedāvāt starptautiskajā tirgū, jo naudas pārskaitījumu izmaksas jebkuru gūto peļņu padara salīdzinoši nenozīmīgu.

Turklāt starptautiskie maksājumi nav arī pārāk efektīvi. To saņemšana var notikt pat pēc vairākām dienām, kas ir liels apgrūtinājums uzņēmumiem, kam nav finanšu uzkrājumi. Mēs dzīvojam laikā, kad e-pasti pasauli var apceļot dažu sekunžu laikā, tāpēc nav pieņemami, ka nauda no maksātāja līdz saņēmējam nonāk tik lēni.

Papildus visam, jārēķinās arī ar nebeidzamu birokrātiju. Uzsākot darbību jaunā tirgū, no uzņēmumiem tiek sagaidīts tas, ka tiks atvērts konts vietējā bankā, kas prasa laiku un iedziļināšanos dažādos dokumentos. Šī ir novecojusi prasība, kas vēl jo vairāk apgrūtina mazo uzņēmumu darbību.

Banku starptautiskās darbības ierastā kārtība ir lēna, dārga un necaurspīdīga. Taču tajā pašā laikā arī dominējoša. Attīstība starptautiskā līmenī var būt viena no vērtīgākajām darbībām, ko uzņēmums var veikt, tādējādi iegūstot jaunus klientus, piegādātājus un domāšanas veidu. Tāpēc ir nepieciešams mainīt sistēmu, kā tiek veikti starptautiskie maksājumi.

Ja bankas nav gatavas mainīt savu darbību, tad tādi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi kā Wise būs alternatīvs risinājums. Neliels, bet ievērojams skaits starptautisko mazo, vidējo un mikrouzņēmumu jau izmanto digitālo maksājumu pakalpojumu sniedzējus.  Šie uzņēmumi pārzina tehnoloģiskos risinājumus, un tā ir bijusi viņu priekšrocība Covid-19 pandēmijas laikā, gūstot labumu no lētiem, tūlītējiem un pārredzamiem maksājumiem. Taču tas ir tikai sākums. Uzņēmums Wise strādā pie jauniem risinājumiem, lai atbalstītu šodienas un rītdienas uzņēmumus. Lai nodrošinātu tiem tādu starptautisko banku darbību un maksājumu risinājumus, kas atbilstu uzņēmumu ambīcijām.

 

Autore ir Wise finanšu noziegumu apkarošanas operāciju jomas vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Viedoklis Baiba Īvāne

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.

Viedoklis Kristiāna Kalniņa

Konvencija pret vardarbību nav drauds. Tā ir mūsu sabiedrības spogulis – un tieši tas biedē visvairāk

To šajās dienās varētu teikt ikviens, kurš reiz centies runāt par dzimtē balstītu vardarbību un piedzīvojis, īpaši jau meitenes un sievietes – jo skaidrāk mēģini to izskaidrot, jo vairāk jūties nevēlamama, neadekvāta, pārspīlējoša. Vardarbība – fiziska, emocionāla, seksuāla - nebūt nav tēma, kurā “katram ir savs viedoklis”. Tā ir tēma, kurā informētība, profesionāla izpratne un personīgā pieredze vēsturiski bieži sastopas ar sabiedrības, un šoreiz arī ar daudzu politiķu vēlmi – nedzirdēt, nepaskatīties pārāk tuvu un neieklausīties, ja tas izjauc ierasto mieru.

Viedoklis Ināra Ziemele

Valsts institūcijām ir jāievēro tie paši likumi kā privātam būvētājam

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Jaunākajā žurnālā