Jāmaina sistēma, kā tiek veikti starptautiskie maksājumi

  • Sandra Horma
  • 14.11.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Nesen veiktā pētījumā konstatēts, ka gandrīz puse jeb 46% no aptaujātajiem mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem darbojas starptautiskā mērogā. Taču darbības paplašināšana, protams, nozīmē arī jaunus izaicinājumus un papildus izmaksas.

Vairāk nekā divas trešdaļas no YouGov pētījumā aptaujātajiem uzņēmumiem produktus un pakalpojumus piedāvā ārpus savas valsts robežām. 56% respondentu izejmateriālus vai pakalpojumus iegādājas no starptautiskiem piegādātājiem, bet vairāk nekā trešdaļa (34%) nodarbina darbiniekus ārzemēs. Turklāt lielākā daļa no šiem uzņēmumiem vēlas paplašināties vēl vairāk, lai sasniegtu jaunus klientus.

Taču, kaut gan sākumā darbības paplašināšana varētu šķist vienkārša, puse no uzrunātajiem uzņēmumiem to nedara dažādu iemeslu dēļ. 51% respondentu norāda, ka ar starptautisko maksājumu veikšanu saistītie jautājumi, birokrātija, izmaksas un riski ir galvenais pretarguments uzņēmuma tālākai paplašināšanai starptautiskā tirgū.

Ierastajā sistēmā kaut kas nestrādā, bet kas tieši?

Pirmkārt, nevar noliegt, ka izmantot tradicionālu bankas kontu, lai pārvaldītu starptautiskus maksājumus, ir dārgi, turklāt ne visas komisijas maksas ir iepriekš pārredzamas. Pagājušajā gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka gan fiziskas, gan juridiskas personas dažādu banku un citu pakalpojumu sniedzēju slēpto izmaksu dēļ gada laikā iztērējuši aptuveni 170 miljardus eiro. Arī biznesa vidē bieži dzirdams par uzņēmumiem, kas nevēlas savus produktus piedāvāt starptautiskajā tirgū, jo naudas pārskaitījumu izmaksas jebkuru gūto peļņu padara salīdzinoši nenozīmīgu.

Turklāt starptautiskie maksājumi nav arī pārāk efektīvi. To saņemšana var notikt pat pēc vairākām dienām, kas ir liels apgrūtinājums uzņēmumiem, kam nav finanšu uzkrājumi. Mēs dzīvojam laikā, kad e-pasti pasauli var apceļot dažu sekunžu laikā, tāpēc nav pieņemami, ka nauda no maksātāja līdz saņēmējam nonāk tik lēni.

Papildus visam, jārēķinās arī ar nebeidzamu birokrātiju. Uzsākot darbību jaunā tirgū, no uzņēmumiem tiek sagaidīts tas, ka tiks atvērts konts vietējā bankā, kas prasa laiku un iedziļināšanos dažādos dokumentos. Šī ir novecojusi prasība, kas vēl jo vairāk apgrūtina mazo uzņēmumu darbību.

Banku starptautiskās darbības ierastā kārtība ir lēna, dārga un necaurspīdīga. Taču tajā pašā laikā arī dominējoša. Attīstība starptautiskā līmenī var būt viena no vērtīgākajām darbībām, ko uzņēmums var veikt, tādējādi iegūstot jaunus klientus, piegādātājus un domāšanas veidu. Tāpēc ir nepieciešams mainīt sistēmu, kā tiek veikti starptautiskie maksājumi.

Ja bankas nav gatavas mainīt savu darbību, tad tādi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi kā Wise būs alternatīvs risinājums. Neliels, bet ievērojams skaits starptautisko mazo, vidējo un mikrouzņēmumu jau izmanto digitālo maksājumu pakalpojumu sniedzējus.  Šie uzņēmumi pārzina tehnoloģiskos risinājumus, un tā ir bijusi viņu priekšrocība Covid-19 pandēmijas laikā, gūstot labumu no lētiem, tūlītējiem un pārredzamiem maksājumiem. Taču tas ir tikai sākums. Uzņēmums Wise strādā pie jauniem risinājumiem, lai atbalstītu šodienas un rītdienas uzņēmumus. Lai nodrošinātu tiem tādu starptautisko banku darbību un maksājumu risinājumus, kas atbilstu uzņēmumu ambīcijām.

 

Autore ir Wise finanšu noziegumu apkarošanas operāciju jomas vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Beta Frauzīni

Interesi par STEM jomu jāveicina jau bērnībā

Lai sekmētu interesi par STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), par to jāsāk domāt bērnībā. Ja skolēni jau no mazotnes tiek iedrošināti pētīt, uzdot jautājumus un izmēģināt idejas praksē, vēlāk viņi daudz biežāk izvēlas studijas un karjeru šajās nozarēs. Īpaši svarīgi tas ir meitenēm, kurām bieži nepieciešams papildus iedrošinājums. Tādu domāšanas un mācīšanās kultūru veicina IB jeb International Baccalaureate programma, kas Latvijā kļūst arvien populārāka.

Viedoklis Rauls Eametss

Lētā darbaspēka laiks Baltijas ekonomikā ir beidzies

Straujais izmaksu pieaugums Baltijā liecina, ka lētā darbaspēka priekšrocība izsīkst – tas atspoguļojas pakalpojumu cenu kāpumā un eksporta nozares konkurētspējā, norāda “Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss.

Viedoklis Gundars Ūdris

Vai likumdevējs spēj nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības un individuālajām interesēm?

Oktobrī vairākas lietas, kas attiecas uz dalīto īpašumu, tiks skatītas atklātā sēdē Satversmes tiesā. Tiesa uzsvērusi, ka šīs lietas ir cieši saistītas un attiecas uz vienu un to pašu pamatjautājumu - kā tiek noteikta atlīdzība zemes īpašniekiem, ja viņu īpašums tiek izmantots citu personu mājokļu vajadzībām. Pastāv cerība, ka apvienošana palīdzēs nodrošināt vispusīgu un ātrāku iztiesāšanu, taču tā arī izgaismo to, cik sarežģīta un ilgstoša šī problēma ir kļuvusi valstiskā līmenī.

Jaunākajā žurnālā