Jāmaina sistēma, kā tiek veikti starptautiskie maksājumi

  • Sandra Horma
  • 14.11.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Nesen veiktā pētījumā konstatēts, ka gandrīz puse jeb 46% no aptaujātajiem mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem darbojas starptautiskā mērogā. Taču darbības paplašināšana, protams, nozīmē arī jaunus izaicinājumus un papildus izmaksas.

Vairāk nekā divas trešdaļas no YouGov pētījumā aptaujātajiem uzņēmumiem produktus un pakalpojumus piedāvā ārpus savas valsts robežām. 56% respondentu izejmateriālus vai pakalpojumus iegādājas no starptautiskiem piegādātājiem, bet vairāk nekā trešdaļa (34%) nodarbina darbiniekus ārzemēs. Turklāt lielākā daļa no šiem uzņēmumiem vēlas paplašināties vēl vairāk, lai sasniegtu jaunus klientus.

Taču, kaut gan sākumā darbības paplašināšana varētu šķist vienkārša, puse no uzrunātajiem uzņēmumiem to nedara dažādu iemeslu dēļ. 51% respondentu norāda, ka ar starptautisko maksājumu veikšanu saistītie jautājumi, birokrātija, izmaksas un riski ir galvenais pretarguments uzņēmuma tālākai paplašināšanai starptautiskā tirgū.

Ierastajā sistēmā kaut kas nestrādā, bet kas tieši?

Pirmkārt, nevar noliegt, ka izmantot tradicionālu bankas kontu, lai pārvaldītu starptautiskus maksājumus, ir dārgi, turklāt ne visas komisijas maksas ir iepriekš pārredzamas. Pagājušajā gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka gan fiziskas, gan juridiskas personas dažādu banku un citu pakalpojumu sniedzēju slēpto izmaksu dēļ gada laikā iztērējuši aptuveni 170 miljardus eiro. Arī biznesa vidē bieži dzirdams par uzņēmumiem, kas nevēlas savus produktus piedāvāt starptautiskajā tirgū, jo naudas pārskaitījumu izmaksas jebkuru gūto peļņu padara salīdzinoši nenozīmīgu.

Turklāt starptautiskie maksājumi nav arī pārāk efektīvi. To saņemšana var notikt pat pēc vairākām dienām, kas ir liels apgrūtinājums uzņēmumiem, kam nav finanšu uzkrājumi. Mēs dzīvojam laikā, kad e-pasti pasauli var apceļot dažu sekunžu laikā, tāpēc nav pieņemami, ka nauda no maksātāja līdz saņēmējam nonāk tik lēni.

Papildus visam, jārēķinās arī ar nebeidzamu birokrātiju. Uzsākot darbību jaunā tirgū, no uzņēmumiem tiek sagaidīts tas, ka tiks atvērts konts vietējā bankā, kas prasa laiku un iedziļināšanos dažādos dokumentos. Šī ir novecojusi prasība, kas vēl jo vairāk apgrūtina mazo uzņēmumu darbību.

Banku starptautiskās darbības ierastā kārtība ir lēna, dārga un necaurspīdīga. Taču tajā pašā laikā arī dominējoša. Attīstība starptautiskā līmenī var būt viena no vērtīgākajām darbībām, ko uzņēmums var veikt, tādējādi iegūstot jaunus klientus, piegādātājus un domāšanas veidu. Tāpēc ir nepieciešams mainīt sistēmu, kā tiek veikti starptautiskie maksājumi.

Ja bankas nav gatavas mainīt savu darbību, tad tādi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi kā Wise būs alternatīvs risinājums. Neliels, bet ievērojams skaits starptautisko mazo, vidējo un mikrouzņēmumu jau izmanto digitālo maksājumu pakalpojumu sniedzējus.  Šie uzņēmumi pārzina tehnoloģiskos risinājumus, un tā ir bijusi viņu priekšrocība Covid-19 pandēmijas laikā, gūstot labumu no lētiem, tūlītējiem un pārredzamiem maksājumiem. Taču tas ir tikai sākums. Uzņēmums Wise strādā pie jauniem risinājumiem, lai atbalstītu šodienas un rītdienas uzņēmumus. Lai nodrošinātu tiem tādu starptautisko banku darbību un maksājumu risinājumus, kas atbilstu uzņēmumu ambīcijām.

 

Autore ir Wise finanšu noziegumu apkarošanas operāciju jomas vadītāja

Līdzīgi raksti

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā “Origo” izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Viedoklis Lauris Borodovskis

Latvijai pēdējā iespēja kļūt par līderi kapitāla tirgus digitālajā transformācijā

Blokķēdes tehnoloģija vairs nav nākotne – tā ir realitāte, kas jau tagad maina pasaules finanšu arhitektūru.

Viedoklis Juris Alberts Ulmanis

310 ukraiņu karavīri izglābti un būs vēl

Laiks paveic neiedomājamas lietas. Jau trīsarpus gadus ilgstošais karš Ukrainā valsts austrumdaļā dzīvojošos tik ļoti pieradinājis pie ik dienu dzirdamajiem šāvieniem un sprādzieniem, ka tas kļuvis par ikdienas fona troksni. Cilvēki ir pielāgojuši dzīvi draudīgajiem apstākļiem un turpina ikdienas gaitas pat zinot, ka kuru katru brīdi būs jāmeklē patvērums.

Jaunākajā žurnālā