Jāmaina sistēma, kā tiek veikti starptautiskie maksājumi

  • Sandra Horma
  • 14.11.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Nesen veiktā pētījumā konstatēts, ka gandrīz puse jeb 46% no aptaujātajiem mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem darbojas starptautiskā mērogā. Taču darbības paplašināšana, protams, nozīmē arī jaunus izaicinājumus un papildus izmaksas.

Vairāk nekā divas trešdaļas no YouGov pētījumā aptaujātajiem uzņēmumiem produktus un pakalpojumus piedāvā ārpus savas valsts robežām. 56% respondentu izejmateriālus vai pakalpojumus iegādājas no starptautiskiem piegādātājiem, bet vairāk nekā trešdaļa (34%) nodarbina darbiniekus ārzemēs. Turklāt lielākā daļa no šiem uzņēmumiem vēlas paplašināties vēl vairāk, lai sasniegtu jaunus klientus.

Taču, kaut gan sākumā darbības paplašināšana varētu šķist vienkārša, puse no uzrunātajiem uzņēmumiem to nedara dažādu iemeslu dēļ. 51% respondentu norāda, ka ar starptautisko maksājumu veikšanu saistītie jautājumi, birokrātija, izmaksas un riski ir galvenais pretarguments uzņēmuma tālākai paplašināšanai starptautiskā tirgū.

Ierastajā sistēmā kaut kas nestrādā, bet kas tieši?

Pirmkārt, nevar noliegt, ka izmantot tradicionālu bankas kontu, lai pārvaldītu starptautiskus maksājumus, ir dārgi, turklāt ne visas komisijas maksas ir iepriekš pārredzamas. Pagājušajā gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka gan fiziskas, gan juridiskas personas dažādu banku un citu pakalpojumu sniedzēju slēpto izmaksu dēļ gada laikā iztērējuši aptuveni 170 miljardus eiro. Arī biznesa vidē bieži dzirdams par uzņēmumiem, kas nevēlas savus produktus piedāvāt starptautiskajā tirgū, jo naudas pārskaitījumu izmaksas jebkuru gūto peļņu padara salīdzinoši nenozīmīgu.

Turklāt starptautiskie maksājumi nav arī pārāk efektīvi. To saņemšana var notikt pat pēc vairākām dienām, kas ir liels apgrūtinājums uzņēmumiem, kam nav finanšu uzkrājumi. Mēs dzīvojam laikā, kad e-pasti pasauli var apceļot dažu sekunžu laikā, tāpēc nav pieņemami, ka nauda no maksātāja līdz saņēmējam nonāk tik lēni.

Papildus visam, jārēķinās arī ar nebeidzamu birokrātiju. Uzsākot darbību jaunā tirgū, no uzņēmumiem tiek sagaidīts tas, ka tiks atvērts konts vietējā bankā, kas prasa laiku un iedziļināšanos dažādos dokumentos. Šī ir novecojusi prasība, kas vēl jo vairāk apgrūtina mazo uzņēmumu darbību.

Banku starptautiskās darbības ierastā kārtība ir lēna, dārga un necaurspīdīga. Taču tajā pašā laikā arī dominējoša. Attīstība starptautiskā līmenī var būt viena no vērtīgākajām darbībām, ko uzņēmums var veikt, tādējādi iegūstot jaunus klientus, piegādātājus un domāšanas veidu. Tāpēc ir nepieciešams mainīt sistēmu, kā tiek veikti starptautiskie maksājumi.

Ja bankas nav gatavas mainīt savu darbību, tad tādi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi kā Wise būs alternatīvs risinājums. Neliels, bet ievērojams skaits starptautisko mazo, vidējo un mikrouzņēmumu jau izmanto digitālo maksājumu pakalpojumu sniedzējus.  Šie uzņēmumi pārzina tehnoloģiskos risinājumus, un tā ir bijusi viņu priekšrocība Covid-19 pandēmijas laikā, gūstot labumu no lētiem, tūlītējiem un pārredzamiem maksājumiem. Taču tas ir tikai sākums. Uzņēmums Wise strādā pie jauniem risinājumiem, lai atbalstītu šodienas un rītdienas uzņēmumus. Lai nodrošinātu tiem tādu starptautisko banku darbību un maksājumu risinājumus, kas atbilstu uzņēmumu ambīcijām.

 

Autore ir Wise finanšu noziegumu apkarošanas operāciju jomas vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā