Jāmaina sistēma, kā tiek veikti starptautiskie maksājumi

  • Sandra Horma
  • 14.11.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Nesen veiktā pētījumā konstatēts, ka gandrīz puse jeb 46% no aptaujātajiem mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem darbojas starptautiskā mērogā. Taču darbības paplašināšana, protams, nozīmē arī jaunus izaicinājumus un papildus izmaksas.

Vairāk nekā divas trešdaļas no YouGov pētījumā aptaujātajiem uzņēmumiem produktus un pakalpojumus piedāvā ārpus savas valsts robežām. 56% respondentu izejmateriālus vai pakalpojumus iegādājas no starptautiskiem piegādātājiem, bet vairāk nekā trešdaļa (34%) nodarbina darbiniekus ārzemēs. Turklāt lielākā daļa no šiem uzņēmumiem vēlas paplašināties vēl vairāk, lai sasniegtu jaunus klientus.

Taču, kaut gan sākumā darbības paplašināšana varētu šķist vienkārša, puse no uzrunātajiem uzņēmumiem to nedara dažādu iemeslu dēļ. 51% respondentu norāda, ka ar starptautisko maksājumu veikšanu saistītie jautājumi, birokrātija, izmaksas un riski ir galvenais pretarguments uzņēmuma tālākai paplašināšanai starptautiskā tirgū.

Ierastajā sistēmā kaut kas nestrādā, bet kas tieši?

Pirmkārt, nevar noliegt, ka izmantot tradicionālu bankas kontu, lai pārvaldītu starptautiskus maksājumus, ir dārgi, turklāt ne visas komisijas maksas ir iepriekš pārredzamas. Pagājušajā gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka gan fiziskas, gan juridiskas personas dažādu banku un citu pakalpojumu sniedzēju slēpto izmaksu dēļ gada laikā iztērējuši aptuveni 170 miljardus eiro. Arī biznesa vidē bieži dzirdams par uzņēmumiem, kas nevēlas savus produktus piedāvāt starptautiskajā tirgū, jo naudas pārskaitījumu izmaksas jebkuru gūto peļņu padara salīdzinoši nenozīmīgu.

Turklāt starptautiskie maksājumi nav arī pārāk efektīvi. To saņemšana var notikt pat pēc vairākām dienām, kas ir liels apgrūtinājums uzņēmumiem, kam nav finanšu uzkrājumi. Mēs dzīvojam laikā, kad e-pasti pasauli var apceļot dažu sekunžu laikā, tāpēc nav pieņemami, ka nauda no maksātāja līdz saņēmējam nonāk tik lēni.

Papildus visam, jārēķinās arī ar nebeidzamu birokrātiju. Uzsākot darbību jaunā tirgū, no uzņēmumiem tiek sagaidīts tas, ka tiks atvērts konts vietējā bankā, kas prasa laiku un iedziļināšanos dažādos dokumentos. Šī ir novecojusi prasība, kas vēl jo vairāk apgrūtina mazo uzņēmumu darbību.

Banku starptautiskās darbības ierastā kārtība ir lēna, dārga un necaurspīdīga. Taču tajā pašā laikā arī dominējoša. Attīstība starptautiskā līmenī var būt viena no vērtīgākajām darbībām, ko uzņēmums var veikt, tādējādi iegūstot jaunus klientus, piegādātājus un domāšanas veidu. Tāpēc ir nepieciešams mainīt sistēmu, kā tiek veikti starptautiskie maksājumi.

Ja bankas nav gatavas mainīt savu darbību, tad tādi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi kā Wise būs alternatīvs risinājums. Neliels, bet ievērojams skaits starptautisko mazo, vidējo un mikrouzņēmumu jau izmanto digitālo maksājumu pakalpojumu sniedzējus.  Šie uzņēmumi pārzina tehnoloģiskos risinājumus, un tā ir bijusi viņu priekšrocība Covid-19 pandēmijas laikā, gūstot labumu no lētiem, tūlītējiem un pārredzamiem maksājumiem. Taču tas ir tikai sākums. Uzņēmums Wise strādā pie jauniem risinājumiem, lai atbalstītu šodienas un rītdienas uzņēmumus. Lai nodrošinātu tiem tādu starptautisko banku darbību un maksājumu risinājumus, kas atbilstu uzņēmumu ambīcijām.

 

Autore ir Wise finanšu noziegumu apkarošanas operāciju jomas vadītāja

Līdzīgi raksti

Viedoklis Rasmuss Pētersons

Restorāni kā labklājības spogulis: ko tie atklāj par ekonomiku?

Lai izprastu tautsaimniecības attīstības virzību, ekonomisti visbiežāk paļaujas uz objektīviem rādītājiem – bezdarba līmeni, inflāciju un citiem ekonomikas rādītājiem. Taču ir vēl kāds, bieži vien mazāk pieminēts, bet ļoti jutīgs indikators – sabiedriskās ēdināšanas nozare. Kafejnīcas un restorāni ir kā barometrs, kas uztver ekonomikas svārstības vēl pirms tās atspoguļojas oficiālajā statistikā.

Viedoklis Ģirts Greiškalns

Ūdeņradis – Latvijas enerģētikas un mobilitātes balsts: realitāte un nākotnes virziens

Ūdeņradis nav jauna mode vai tehnoloģisks jaunums. Šī gāze ķīmiskajā rūpniecībā tiek izmantota jau vairāk nekā simt gadus. Taču šodien mēs redzam būtisku pārmaiņu – ūdeņradis no šauras rūpnieciskas nišas kļūst par enerģētikas un transporta nākotnes balstu. Pieaug pielietojumu daudzveidība, un tas, kas vakar vēl bija eksperiments, šodien jau notiek reālos apstākļos arī Latvijā.

Viedoklis Kārlis Purgailis

Cenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču iemesls priekam ir maldinošs – šis kritums ir sezonāls, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un pat ar šī gada sākumu, vērojams būtisks cenu pieaugums.

Jaunākajā žurnālā