tirgus
- Viedoklis
- 14.05.2025.
Latvijas uzņēmumiem ir milzīgs starptautisks potenciāls
Pateicoties Latvijas ģeogrāfiskajai atrašanās vietai un spēcīgajam starptautiskajam profilam, valsts nodrošina labvēlīgu vidi uzņēmumiem ar globālām ambīcijām. Tomēr jāatzīst - lai gan straujā digitālo uzņēmumu izaugsme ir ļāvusi daudziem Latvijas uzņēmumiem paplašināt savu darbību starptautiskā mērogā, joprojām pastāv neredzama barjera.
- Viedoklis
- 21.04.2025.
Latvijas uzņēmumiem aktīvāk jāskatās pāri robežām
Latvijas tirgus ir lieliska vieta, kur jaunajiem uzņēmējiem sākt savu biznesa ideju īstenošanu un dažādu risinājumu testēšanu. Arī vietējo investoru piesaiste nereti ir vienkāršāka nekā starptautisku investīciju fondu uzrunāšana, īpaši idejas attīstības sākotnējā stadijā.
- Viedoklis
- 12.03.2025.
Bezskaidri maksājumi – obligāti pie visiem lielākajiem tirgotājiem
Tirgotājiem no 1. aprīļa ir jānodrošina iespēja norēķināties bezskaidras naudas veidā, paredz izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Šī prasība attiecas uz lielākajiem tirgotājiem, kuru gada apgrozījums juridiskajā adresē, struktūrvienībā vai tirdzniecības automātā pārsniedz 50 tūkstošus eiro. Likuma izmaiņu mērķis ir mazināt skaidras naudas apriti, pārejot uz norēķiniem bezskaidras naudas veidā. Jāuzsver, ka norēķini ar karti un viedierīci Latvijā ir kļuvuši par cilvēku ikdienu – 77% norēķinu notiek bezskaidras naudas veidā un šis apjoms ik gadu pieaug, tāpēc tirgotājiem ir jāturpina pielāgoties iedzīvotāju paradumiem, izvēloties kādu no mūsdienīgiem bezskaidras naudas maksājumu pieņemšanas veidiem.
- Viedoklis
- 13.12.2024.
Vai citur zāle ir zaļāka un pārtika – lētāka?
Cenu kontroles mehānismi pārtikas precēm – uzcenojuma griesti un zemākā cena preču grupā - ir kļuvis par aktuālu tematu, meklējot risinājumus inflācijas seku mazināšanai un pircēju aizsardzībai.
- Pasaulē
- 28.08.2024.
Tūrisma spīlēs
Daudzi Barselonas iedzīvotāji protestē pret masu tūrismu, kas viņu dzīvi esot padarījis dārgu un neciešamu. Tajā pašā laikā tieši tūrisms veicina šīs pilsētas un visas valsts ekonomiku
- Viedoklis
- 28.08.2024.
Izaugsmes prognozes kļūst piezemētākas
Stagnācija Latvijas ekonomikā ir ieilgusi. Šogad ekonomika augs vien par 0,9%, bet 2025. un 2026. gadā izaugsme sasparosies līdz attiecīgi 2,6% un 2,9%. Neskatoties uz to, ka strādājošo pirktspēja ir būtībā atguvusi zaudēto, iedzīvotāji ir piesardzīgi savos tēriņos. Eksportā un privātajās investīcijās atkopšanos gaidām tikai nākamgad – kad centrālo banku noteiktās procentu likmes būs zemākas.
- Viedoklis
- 16.05.2024.
Vietējie farmācijas uzņēmumi – drošības spilvens miera laikos un ārkārtas situācijās
- Viedoklis
- 12.02.2024.
Eiropa dilemmas priekšā un ķēdes reakcija – kas sagaida Baltijas valstis 2024. gadā?
- Viedoklis
- 09.10.2023.
Kā mēs varam ietekmēt pārtikas cenu kāpumu?
- Viedoklis
- 16.05.2024.
Vietējie farmācijas uzņēmumi – drošības spilvens miera laikos un ārkārtas situācijās
Pēdējo gadu laikā gan Latvijā, gan pasaulē ārkārtas situācijas un dažādi satricinājumi ir nomainījuši cits citu. Latvija bieži vien reaktīvi lēkājusi tiem pakaļ, radot pamatotus jautājumus, cik sagatavoti vispār esam krīzēm un ar kādiem resursiem tajās iesoļojam. Latvijas ekonomikā ilgu laiku milzīgs uzsvars likts uz ārvalstu investoriem un ārvalstu kapitāla piesaisti, nereti piemirstot, ka vietējais kapitāls un vietējie uzņēmumi ir tie, kas šādās situācijās būs lojālāki un motivētāki iesaistīties, palīdzēt un turpināt strādāt arī tad, kad ārvalstu investīciju plūsmas pieplaks.
- Viedoklis
- 25.04.2024.
Vācija uz Latvijas un Baltijas IT nozari raugās ar respektu
Digitālās konkurētspējas reitingā (Digital Competitiveness Ranking) pērn Latvija tika ierindota 40.vietā no 64 valstīm. Lai gan tas ir neliels kritums salīdzinājumā ar 34.vietu 2022.gadā, reitingā tiek izcelta IT uzņēmumu spēja ieviest jauninājumus un integrēt digitālās tehnoloģijas. Salīdzinoši augstu tiek vērtēta arī sektora gatavība nākotnes izaicinājumiem. Latvijas IT uzņēmumi regulāri saņem starptautisku atzinību un pievērš investoru uzmanību, demonstrējot daudz augstāku konkurētspēju, nekā reizēm paši uzskatām. To apliecina arī pasaules trešās lielākās ekonomikas - Vācijas - uzņēmēju interese par sadarbības iespējām. Aprīļa sākumā Rīgā v
- Viedoklis
- 21.02.2024.
Cik pievilcīgs šobrīd ir Norvēģijas tirgus: kas jāzina eksportētājiem?
Norvēģija ir TOP10 investors Latvijā un 12. nozīmīgākais Latvijas eksporta partneris. Iedzīvotāji Norvēģiju uzlūko kā pārticīgas un sociāli atbildīgas valsts paraugu, bet uzņēmumi – kā maksātspējīgu un drošu tirgu, kur sadarbības pamatā ir reputācija un uzticība. Kādas tendences iezīmēja 2023. gads, un ko Latvijas uzņēmumi no šī tirgus var gaidīt šogad?
- Viedoklis
- 12.02.2024.
Eiropa dilemmas priekšā un ķēdes reakcija – kas sagaida Baltijas valstis 2024. gadā?
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas galvenais izaicinājums ir mazās un atvērtās ekonomikas, tāpēc problēmas visās trijās valstīs ir līdzīgas. Mūsu tautsaimniecības izaugsmes rādītājs lielā mērā būs atkarīgs no tā, kādas sekmes būs mūsu tirdzniecības partneriem. Ekonomikā nav “kristāla bumbas”, taču varam analizēt, kas notiek kaimiņos un ar eksporta partneriem, proti, Vāciju, Zviedriju un Somiju.
- Viedoklis
- 09.10.2023.
Kā mēs varam ietekmēt pārtikas cenu kāpumu?
Pēdējā mēneša laikā publiskajā telpā saņemti signāli, ka mazumtirdzniecības apjomi Latvijā sākuši sarukt. Pircējiem tā ir iepriecinoša vēsts. Iespējams, tuvojoties apkures sezonai, cilvēki piebremzē iepirkšanos, vienlaikus arī cenas kaut ļoti lēni, tomēr nedaudz krīt. Mums Latvijā ir brīvais tirgus, un cenu veidošanas pamatā esam mēs paši. Kamēr vien pirksim, cenas nekritīsies. Tādēļ tādi retoriski jautājumi kā “kur valsts skatās?” noteikti nepalīdzēs, jo valsts nemaz nedrīkst regulēt tirgu – to varam darīt tikai mēs paši! Un, par laimi, ir vairākas lietas, ko cenu mazināšanas labā patiešām varam darīt.
- Viedoklis
- 22.05.2023.
Apzināta inovatīvā domāšana biznesā – ko no tā iegūstam?
Krīžu un izaicinājumu laikā Latvijas uzņēmumi apliecinājuši savu radošo potenciālu, mainot biznesa modeļus, pakalpojumus un produktus, lai turpinātu biznesa darbību un attīstību, tomēr vairumā gadījumu tās bijušas inovācijas, kas ieviestas ārējo faktoru ietekmē. Vai uzņēmumi ir gatavi pārslēgties uz apzinātu inovatīvo domāšanu, plānveidīgi un mērķtiecīgi izvirzot inovācijas kā daļu no uzņēmuma izaugsmes, iegūstot konkurētspējas priekšrocības vēl pirms krīzēm?
