Tirgotājiem no 1. aprīļa ir jānodrošina iespēja norēķināties bezskaidras naudas veidā, paredz izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Šī prasība attiecas uz lielākajiem tirgotājiem, kuru gada apgrozījums juridiskajā adresē, struktūrvienībā vai tirdzniecības automātā pārsniedz 50 tūkstošus eiro. Likuma izmaiņu mērķis ir mazināt skaidras naudas apriti, pārejot uz norēķiniem bezskaidras naudas veidā. Jāuzsver, ka norēķini ar karti un viedierīci Latvijā ir kļuvuši par cilvēku ikdienu – 77% norēķinu notiek bezskaidras naudas veidā un šis apjoms ik gadu pieaug, tāpēc tirgotājiem ir jāturpina pielāgoties iedzīvotāju paradumiem, izvēloties kādu no mūsdienīgiem bezskaidras naudas maksājumu pieņemšanas veidiem.
Skaidras naudas lietošana – veikalā, frizētavā, kafejnīcā un citās vietās – mūsu ikdienā kļūst par aizvien retāku parādību. Skaidra nauda Latvijā veido aptuveni 25% no maksājumiem, liecina Latvijas Bankas dati.[1] Asociācijas dati liecina, ka gandrīz 50% klientu ikdienā skaidru naudu no saviem kontiem neizņem vispār, bet tad, kad izņem, lielākoties summa mēnesī nepārsniedz pusi no minimālās darba algas. Lielāko daļu iemaksu bankomātos veic mazie uzņēmumi, inkasējot dienas ienākumus. Komercbankas Latvijā uztur un turpinās uzturēt bankomātu tīklu, kurā var izņemt skaidru naudu un to arī iemaksāt.
No šāgada 1. janvāra visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS), t.sk. bankām, elektroniskās naudas iestādēm un citām regulētām maksājumu iestādēm, būs jāziņo par noteiktiem pārrobežu maksājumu darījumiem, ko tie veic savu klientu vārdā.
Pirmais solis savas finansiālās situācijas uzlabošanā ir izdevumu apzināšana. Tikai pēc tam seko jautājums — ko darīt, lai turpmāk būtu labāk?
Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās procentu likmes, kas uzdzinušas augšā hipotekāro kredītu maksājumus, ekonomists Mortens Hansens salīdzina ar zobārsta apmeklējumu. Sāpīgi, bet nepieciešami
Nesen veiktā pētījumā konstatēts, ka gandrīz puse jeb 46% no aptaujātajiem mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem darbojas starptautiskā mērogā. Taču darbības paplašināšana, protams, nozīmē arī jaunus izaicinājumus un papildus izmaksas.
Banku un finanšu tehnoloģiju uzņēmumu izstrādātās mobilās lietotnes ļauj viegli pārskaitīt draugam naudu par nopirkto kafiju vai norēķināties par ceļa malā iegādātām ogām
Karšu dati pagājušajā gadā kalpojuši kā termometrs iedzīvotāju patēriņa mērīšanai – varējām spriest, cik aktīvi esam un kā mainās paradumi vīrusa apstākļos. Gada laikā redzējām, ka patēriņš var būt pārsteidzoši elastīgs – kad vīrusa draudi mazinās, strauji atgriežamies pie ierastākas dzīves. Ziemassvētkiem tuvojoties, iedzīvotāji to, ka nevar svētkos ciemoties, vēlējās kompensēt ar dāvanu kaudzi – datos vērojām īstu pirkšanas bumu. Par šā gada sākumu jāsaka – diemžēl svētki ir galā, un klusuma periods ir sācies.
Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, cik novēloti nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem. Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darbavietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā Covid viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju - Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.
Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts Mārtiņš Kazāks par bankas pārvaldes reformu, Latvijas izaugsmes mērķiem un arī makšķerēšanu ar Rimšēviču
Jaunākais Latvijas Bankas (LB) "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas norēķinu apjoms Latvijā turpina augt, bet vienlaikus pozīcijas saglabā arī skaidrā nauda, vēsta LB preses dienests.
Ilgstoša komunālo maksājumu kavēšana, neapdomīgs galvojums, pārsteidzīgs aizņēmums - tie ir tikai daži no iemesliem, kas ietekmē kredītvēsturi un tādējādi arī iespēju saņemt aizdevumu un izdevīgāku procentu likmi bankā. Lai arī vienu brīdi tas var šķist nebūtiski, taču pēc zināma laika, kad, piemēram, sapnis par savu mājokli tūlīt varētu pārtapt realitātē, iepriekšējā finanšu uzvedība šos plānus var krietni pabojāt. Kā var ātri vien sabojāt savu kredītvēsturi, kas ilgtermiņā var ietekmēt iespēju aizņemties, un kā pēc tam to atgūt?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
