Necauršaujamās tiesības

Kundze, vai jums ir ierocis? Šis jautājums allaž iztrūcina, lai gan Fīniksā dzirdu to ik pa laikam — nesen no sociālā dienesta apsarga. Arizonā drīkst brīvi nēsāt ieroci publiskās vietās, taču dažādas iestādes nosaka savus ierobežojumus. Piemēram, štata universitātēs ieroči ir aizliegti. Esmu pamanījusi uzrakstus «No ieročiem brīva zona» arī pie skolām.

Tas gan negarantē drošību. Šomēnes Arizonas otrajā lielākajā pilsētā bijušais students universitātē nošāva profesoru. Arestēts skaidroja, ka fakultātē necienīgi pret viņu izturējušies, atskaitot no universitātes. Tēvs teica, ka dēls cieš no autiskā spektra traucējumiem, mēģinājis nogalināt māti un jau trīsreiz nonācis cietumā par dažādiem uzbrukumiem. Vīrieša psihiskie traucējumi nav ārstēti. Viņa mašīnā aresta brīdī atrada divus pielādētus šaujamos, piecus nažus, divas mačetes un munīciju.

Vietējie mediji plaši ziņoja par profesora nošaušanu, jo gadījums ir ārkārtējs Arizonas augstskolām. Taču apšaudes ASV skolās strauji pieaug — pērn 236 gadījumi, šogad sešos mēnešos jau vairāk nekā agrāk visā gadā. Ko darīt? 54% amerikāņu iesaka skolotājus apgādāt ar ieročiem.

Arī manā universitātē aktīvisti grib atcelt ieroču aizliegumu, pamatojot ar pašaizsardzību un konstitucionālajām tiesībām uz ieroča nēsāšanu, ko nupat jūnijā apstiprināja Augstākā tiesa. Nedēļu pēc šī lēmuma, Neatkarības dienā, Ilinoisas štatā šāvējs no veikala jumta atklāja uguni pa svētku parādi, nogalinot septiņus un ievainojot 48 cilvēkus.

Neviens neplāno mirt par konstitucionālajām tiesībām, ejot uz valsts svētkiem… skolu… universitāti. Bet mirst.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Atmīnēšana

Triju meitiņu tēvs ar sievu, kas norūpējušies par bērnu nākotni. Jauns čalis, kurš vēl nevar balsot vēlēšanās, bet uzskata par pilsoņa pienākumu paust viedokli un gribētu, lai ikviens paņem un tiešām izlasa slaveno Stambulas konvenciju. Trīs bērnu māte, kas izšķīrusies no vardarbīga vīra un grib iemācīt meitai, ka sevi ir jāaizstāv. Jauna sieviete, kas tīņa gados piedzīvojusi izvarošanu un zina, cik grūti tolaik bija saņemt palīdzību. Pusmūža vīrs, kas uzaudzis bez tēva un negrib, lai viņa trim meitām jebkad būtu jābaidās no vīra vai no savas valsts.Tik dažādi ir pe

Bez loģikas

Kad telefonā parādījās nepazīstams numurs ar Francijas kodu, pirmā doma bija — necelt, finanšu krāpnieki! Tomēr atbildēju, un labi vien bija, jo zvanīja žurnālists no ARTE televīzijas. Viņš lasot internetā, ka Latvija taisās izstāties no vardarbības aizlieguma konvencijas! Bet tas tik ļoti izskatās pēc viltus ziņām, kādas nemitīgi ražo Kremļa troļļi, ka nolēmis pārbaudīt, kas mums te īsti notiek. Vēlēšanu kampaņas populisms, atbildēju — konservatīvo vērtību aizstāvji cīnās pret dženderismu. «Bet tur taču nav loģikas!» franču kolēģis izsaucās, noklausījies mūsu likumdevēju argumentācijas kopsavilkumu. Man nebija, ko iebilst. Bet dzīvē notiek neloģiskas lietas. Piemēram, drošības sistēma Luvrā arī nešķiet diži loģiska, ja reiz nenovērtējamus dārgumus pāris čaļu nosper dažās minūtēs, vai ne?Dzīvojam laikos, kad katrs var turēties pie savas lo

Lasi droši!

Turpinot atzīmēt 500 gadus, kopš izdota pirmā grāmata latviešu valodā, šonedēļ LNB notiks simpozijs Tiesības uz lasīšanu. Varētu šķist — par ko gan jāuztraucas? Dzīvojam taču brīvā valstī, kur cietumā par grāmatu lasīšanu neliek un katrs var lasīt, cik uziet. Tā ir. Tomēr uztraukumam ir pamats, ja neapstājamies pie teorētiskām iespējām un palūkojamies, kas īstenībā notiek.Diemžē

Neticami, bet…

Vai varētu gadīties, ka latviešu animācijas filma otro gadu pēc kārtas nonāk Oskara pretendentu lokā? Pārāk ticami tas nešķiet. Diezin vai blakus Straumes kaķim pie Brīvības pieminekļa būs jāsēdina vilkatis no Dieva suņa. Tomēr skeptiķiem jāatceras, ka pērn arī par Straumes panākumiem neviens galvu ķīlā nelika, tak zelta statuete nonāca Rīgā.

Jaunākajā žurnālā