Kā atšķirt reģistrētu suņu vai kaķu audzētāju no nelegāla pavairotāja?

  • Andra Tomase
  • 27.09.2022.
Foto - Evija Trifanova, LETA

Foto - Evija Trifanova, LETA

Interneta sludinājumi, kas vilina iegādāties šķirnes un arī bezšķirnes dzīvniekus, aiz kuriem patiesībā slēpjas bezatbildīgi dzīvnieku pavairotāji, kā arī tie cilvēki, kuri aizvien atsaucas uz šādiem piedāvājumiem, ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijā ir gan daudz klaiņojošu dzīvnieku, gan pārpildītas dzīvnieku patversmes un glābšanas biedrības. Pārtikas un veterinārais dienests regulāri aicina dzīvnieku īpašniekus būt atbildīgiem un sterilizēt vai kastrēt dzīvnieku, lai nepieļautu tā nekontrolētu vairošanos, bet kā ar gadījumiem, kad vairošanās tiek nosacīti kontrolēta?

Ne atļaujas, ne zināšanu

Pat veicināta peļņas nolūkos, nedomājot par dzīvnieku veselību un labturību. Saskaņā ar valstī spēkā esošo normatīvo regulējumu, personai, kura nodarbojas ar mājas dzīvnieku pavairošanu un dzīvnieka mazuļu tirdzniecību, ir jābūt apmācītai dzīvnieku labturības jomā, kā arī jāievēro citas prasības. Īsāk sakot – ikvienam, kuram ir vēlme un zināšanas, ir iespēja likumā noteiktajā kārtībā iegūt reģistrācijas apliecību un veikt ciltsdarbus (ja tiek pavairoti šķirnes dzīvnieki, tiem jābūt ierakstītiem Latvijā reģistrētas šķirnes mājas dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā). Realitātē gan lielai daļai no cilvēkiem, kas interneta portālos piedāvā iegādāties kaķēnus vai kucēnus, nav nedz šādu atļauju, nedz zināšanu.

Ir jāredz dzīvnieka turēšanas apstākļi

Daudzi dzīvnieku labturības eksperti ir vienisprātis, ka atbildīgi suņu audzētāji vienlaikus tur ne vairāk nekā trīs suņus, turklāt suņa mūža garumā visbiežāk ir tikai divi metieni. Tātad – nevar būt ne runas par suni kā kucēnu ražojamo mašīnu. Ja audzētājs, no kura plānojat iegādāties kucēnu, daudzstāvu mājas dzīvoklī tur desmit vai divdesmit suņus, tas ir skaidrs signāls, ka kaut kas nav kārtībā. Šeit gan jāatzīmē, ka daudzi pavairotāji neļauj ielūkoties, kādos apstākļos ir audzis kucēns vai kaķēns, bet piedāvā, piemēram, satikties neitrālā vietā, atvest dzīvnieku pie potenciālā pircēja u.tml. Es noteikti vēlos aicināt visus potenciālos dzīvnieku īpašniekus – uzstājiet, ka vēlaties redzēt turēšanas apstākļus! Tas, ka tiek parādīta bilde ar kucēna vai kaķēna vecākiem, vēl neko nenozīmē.

Vienmēr būs kāds, kas piedāvās lētāk un ātrāk

Dzīvnieku pavairotāji, kuriem nerūp suņa vai kaķa veselība un liktenis, lielā mērā pastāv tāpēc, ka joprojām ir pieprasījums. Joprojām ir cilvēki, kuri vēlas šķirnes dzīvnieku, bet oficiālā audzētāja cena šķiet par augstu vai arī gaidīšanas laiks (līdz nākamajam metienam vai kamēr kucēns/kaķēns sasniegs atļauto vecumu, kad var tikt nošķirts) šķiet pārāk ilgs, un tad tiek pieņemts lēmums par labu darījumam ar neoficiālu pavairotāju, kas nozīmē ne tikai finansiālu risku (viltoti dzīvnieka dokumenti, iespējamās ārstēšanas izmaksas, ja dzīvnieks nav vesels un slimības tiek slēptas, darījums bez pierādījumiem, kas nozīmē – bez iespējas pieprasīt atgriezt samaksāto summu), bet arī bezatbildību pret dzīvnieku. Ja iegādājamies dzīvniekus no cilvēkiem, kuriem nerūp to veselība, labklājība un labsajūta, tas nozīmē, ka mēs atbalstām to, ko šie cilvēki dara, un palīdzam viņiem nopelnīt, lai iegādājos un pakļautu ciešanām aizvien jaunus dzīvniekus.

Patversmes vai reģistrētie audzētāji

Ja ir vēlme kļūt par suņa vai kaķa (vai kāda cita mājdzīvnieka īpašnieku), vērts atcerēties, ka ir dzīvnieku patversmes, kurās lieli un mazi, veci un jauni suņi un kaķi gaida iespēju doties mājās pie atbildīgiem saimniekiem. Taču, ja ir vēlme ir tieši pēc šķirnes suņa vai kaķa, jāatceras, ka audzētājs ir persona, kas ieguvusi apmācību dzīvnieku labturības kursos, saņēmusi apliecību, kas to pierāda, reģistrējusi savu audzētavu, par kuras eksistenci var pārliecināties, piemēram, Latvijas Kinoloģiskās federācijas mājaslapā.

 

Autore ir dzīvnieku aizsardzības biedrības Ar sirdi delnā vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Kristiāna Kalniņa

Konvencija pret vardarbību nav drauds. Tā ir mūsu sabiedrības spogulis – un tieši tas biedē visvairāk

To šajās dienās varētu teikt ikviens, kurš reiz centies runāt par dzimtē balstītu vardarbību un piedzīvojis, īpaši jau meitenes un sievietes – jo skaidrāk mēģini to izskaidrot, jo vairāk jūties nevēlamama, neadekvāta, pārspīlējoša. Vardarbība – fiziska, emocionāla, seksuāla - nebūt nav tēma, kurā “katram ir savs viedoklis”. Tā ir tēma, kurā informētība, profesionāla izpratne un personīgā pieredze vēsturiski bieži sastopas ar sabiedrības, un šoreiz arī ar daudzu politiķu vēlmi – nedzirdēt, nepaskatīties pārāk tuvu un neieklausīties, ja tas izjauc ierasto mieru.

Viedoklis Ināra Ziemele

Valsts institūcijām ir jāievēro tie paši likumi kā privātam būvētājam

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Viedoklis Mārtiņš Paurs

De minimis – sprungulis māju renovācijas riteņos

Vai tas, ka lielas daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā ir aptieka, vai kādā no dzīvokļiem strādā kurpnieks, vai kāda dzīvokļa īpašnieks ir izīrējis sev piederošu dzīvokli citā mājā, var kavēt mājas renovāciju? Gribētos teikt, ka nevar. Bet diemžēl var gan aizkavēt, gan apturēt pavisam. Šķērslis var būt jebkura viena dzīvokļa īpašnieka uzņēmējdarbība.

Viedoklis Morten Hansen

Fiscal policy lessons for Latvia from France. Yes, really!

Indeed – but not for positive reasons. Whereas there might be several reasons for admiring France, politics and economics are none of them.

Jaunākajā žurnālā