Ja piektdien, 6. septembrī, ap sešiem vakarā pie Brīvības pieminekļa uzduraties smaidīgam un pūkainam paklājam, tad esat iekļuvis žurnālistes Gerdas Pulkstenes rīkotajā korgiju gājienā! Gerda to izdomāja par godu visilgāk valdījušā britu monarha, karalienes Elizabetes II piemiņai. Kurš gan nezina, ka karalienei visu mūžu apkārt dancoja šie dzīvespriecīgie sunīši. Pagājušā gada rudenī tie viņu pavadīja arī pēdējā gaitā.
Decembrī un janvāra sākumā Jelgavas novada Vilces pagastā siroja vilks, kurš notiesāja četrus viensētu suņus. Vainīgais zvērs pagaidām nav nomedīts, tomēr šis gadījums vēlreiz atgādina par cilvēku, vilku un suņu sarežģītajām attiecībām
Suns vairs nav tikai mājas sargs. Aizvien biežāk redzam mīluļus līdzās savam saimniekam arī ikdienas gaitās — lielveikalā, brīvdabas koncertā un pat darba sanāksmēs. Kā tas ir — visur ņemt četrkājaino draugu līdzi, stāsta divi suņu saimnieki
Lai gan liela daļa pašvaldību (Jelgava, Tukums, Bauska u.c.) publiski paziņojušas, ka svētku uguņošana gadu mijā netiks rīkota, aizvien ir pilsētas un novadi, kuri nav gatavi atteikties no šīs tradīcijas. Latvijas Lielo pilsētu asociācija jau iepriekš bija mutiski vienojusies, ka svētku salūtus nerīkos. Valsts svētkos uguņošana šogad bija tikai Ogrē, bet, tuvojoties Vecgada vakaram, arī Ventspils ir paziņojusi, ka salūts būs. Tas nozīmē, ka šajās pilsētās, visticamāk, būs arī pārbiedēti un aizmukuši suņi. Turklāt, ja pašvaldība nerīkos organizētu uguņošanu, tas vēl nenozīmē, ka individuāli svinētāji vai lielākas un mazākas kompānijas neizlems par labu salūtam, lai gan ir skaidrs, ka tas biedē dzīvniekus, piesārņo dabu, turklāt šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem Latvijā ir tūkstošiem cilvēku no Ukrainas, kuriem dzimtenē piedzīvotais ir atstājis spēcīgas psiholoģiskas traumas. Ja cilvēki ir spējīgi saprast situāciju, ar dzīvniekiem ir citādāk.
Kad kaķi sāk šķaudīt, ir laiks ieslēgt apkuri — šādu principu ievēro kaķu kopēji patversmē Labās mājas. Juglas meža ielokā izmitinātie suņi un kaķi dzīvo iekštelpās un ir pieraduši pie siltuma, tāpēc patversmes dibinātāja un saimniece Astrīda Kārkliņa ir pateicīga, ka arī šogad ar sabiedrības līdzdalību Bigbank ziedojis piecus tūkstošus eiro granulu iegādei. Šāda akcija norisinās jau piecus gadus — izmantojot tēmturi #laiBigbankZiedo, cilvēki soctīklos dalās ar savām mīļdzīvnieku bildēm, bet banka dod līdzekļus.
Interneta sludinājumi, kas vilina iegādāties šķirnes un arī bezšķirnes dzīvniekus, aiz kuriem patiesībā slēpjas bezatbildīgi dzīvnieku pavairotāji, kā arī tie cilvēki, kuri aizvien atsaucas uz šādiem piedāvājumiem, ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijā ir gan daudz klaiņojošu dzīvnieku, gan pārpildītas dzīvnieku patversmes un glābšanas biedrības. Pārtikas un veterinārais dienests regulāri aicina dzīvnieku īpašniekus būt atbildīgiem un sterilizēt vai kastrēt dzīvnieku, lai nepieļautu tā nekontrolētu vairošanos, bet kā ar gadījumiem, kad vairošanās tiek nosacīti kontrolēta?
Lai gan augumā nelieli, Velsas korgiji ir garā diži — Elizabetes II iemīļotā suņu šķirne ir uzticami četrkājainie (un īskājainie!) draugi, kuri gatavi saganīt ne tikai aitu ganāmpulku Skotijas kalnienē, bet arī bērnus rotaļu laukumā
Solvitu Bodogu uz dzīvi Ungārijā aizveda laulības saites, bet pirms pusotra gada atgriezties Latvijā lika gandrīz vai traģiski notikumi ģimenes dzīvē. Nu jau gadu viņa dzīvo Vaiņodē un citu pēc cita rada jaunus projektus
Pēc vairākiem gadiem, kas aizvadīti pandēmijas zīmē, vērojamas dažādas sekas. Viena no tām – vairāk dzīvnieku, kas saimniekiem vairs nav vajadzīgi. Pandēmijas un mājsēdes laikā, kad daudzi strādāja attālināti, ne vienā vien mājsaimniecībā radās doma par suņa vai kaķa nepieciešamību, lai mājās pavadītais laiks nebūtu tik garlaicīgs. Diemžēl, atgriežoties pie dzīves pirmspandēmijas režīmā, lielai daļai dzīvnieki izrādījušies lieki un situācija pašlaik ir katastrofāla. Tam piekrīt visi kolēģi, ar kuriem sadarbojamies un kontaktējamies.
Adīšanu var salīdzināt gan ar programmēšanu, gan meditāciju. Tā ir ļoti demokrātiska nodarbe, kas palīdzēs īsināt tumšos vakarus
Viss sācies ar haskiju bumu. Suņu sports Latvijā attīstījies līdz latviešu iekļūšanai pasaules elitē. Bet šī gada baltajā ziemā tā ir iespēja brīnišķīgai atpūtai
Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles RIBOCA2 kuratore Rebeka Lamarša-Vadela apzināti izlēma skatītājiem rādīt nepabeigtas izstādes. «Dzirdēsit klusumu un pamanīsit to darbu trūkumu, kurus nevarējām realizēt. Akceptējām, ka viens no šova autoriem būs Covid»
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
