Jānis Slaidiņš. Foto — Zemessardzes štābs
Ir sācies Ukrainas uzbrukums ienaidniekam. Tas nav standarta uzbrukums, žurnālam Ir saka Zemessardzes štāba virsnieks, kapteinis Jānis Slaidiņš. Viņš norāda, ka tas nebūs kavalērijas trieciens ar plīvojošiem karogiem: "Ukraiņi sit galvenokārt pa krievu apgādes kolonnām, tiltiem, pievadceļiem, štābiem, dzīvo spēku un cenšas meklēt vājo vietu Krievijas aizsardzības sistēmā. Tā notiek šis pretuzbrukums. Tas, ka ir ieņemti kādi divi trīs ciemi, nav stratēģisks, bet taktiska līmeņa panākums. Var teikt, ka tas ir zināms ukraiņu sasniegums, bet tas neizšķir kaujas likteni. Ukrainas spēku galvenais uzdevums ir piespiest krievu karaspēku atkāpties uz Dņepras kreiso krastu, maksimāli nogriežot apgādi, radot problēmas komandvadībā, lai krievu spēki paši velkas prom no turienes."
Slaidiņš arī norāda, ka izgāzusies Krievijas iecere 11.septembrī sarīkot referendumus okupētajās teritorijās: "Pēc Krievijas paziņojuma par referendumu 11. septembrī sākās ļoti aktīva ukraiņu partizānu pretošanās. Jāsaprot, ka tā nav haotiska vēršanās pret okupantiem. Šie partizāni tiek vadīti centralizēti. Partizānu kustību vada Ukrainas speciālo operāciju spēki, kuri dod uzdevumus. Pateicoties Ukrainas pretošanās kustībai, šie apgabali nav tik plaši nonākuši Krievijas rokās, kuras mērķis bija pirmajā rāvienā sadalīt Ukrainu uz pusēm."
Viņš piebilst, ka līdz 15.septembrim Krievija atlikusi termiņu Luhanskas apgabalā armijai iziet līdz Doneckas administratīvajām robežām: "Nedomāju, ka viņiem tas izdosies, jo vēl nav pārrauta pat Ukrainas pirmā aizsardzības līnija — Avdijivka, Marinka, Piski. Šīs vietas turas kā balsti."
Situācija Ukrainas frontē ir mainīga, un kamēr Ir pirmdien intervēja Slaidiņu, trešdien jau pienāca ziņas par ukraiņu sekmīgu pretuzbrukumu Harkivas frontē.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
