Vai visas nelaimes uzreiz?

  • Gunārs Nāgels
  • 23.08.2022.
Foto - Ieva Lūka, LETA

Foto - Ieva Lūka, LETA

Nav jau tā, ka visas nelaimes nāk uzreiz, bet var tā likties. Atnāca kovids, mazliet atkāpās vasarā, bet nekur nepazuda. Tagad ir pietiekami mainījies, lai agrākās vakcinācijas un agrākās pārslimošanas vairs nepasargātu. SARS-CoV-2 Omicron variantam ir jau vairāki apakšvarianti. BA.1 un BA.2 vēl pakļaujas oriģinālai vakcīnai, bet BA.4 un BA.5 prasīs modificētu vakcīnu. Katru gad' no jauna... (Līdzīgi kā ar gripas vakcīnām).

Nākamā nelaime ir karš Ukrainā. Interesanti pārlasīt 1939. gada Latvijas presi par karadarbību mūsu kaimiņvalstī Polijā. Ja vadonis aizliedza rakstīt par latviešu masu slepkavošanu Padomju savienībā 1937. un 1938. gadā, tad par mums tuvo karu tomēr bija ziņas.

Žurnāls Atpūta savā 1939. gada 1. septembra numurā publicēja fotogrāfiju klāstu zem virsraksta Vācija sargā savas robežas. Žurnāla iznākšanas dienā Vācija vairs nesargāja savas robežas, bet gan jau bija pārkāpusi Polijas robežas.

Nākamajā numurā, 8. septembrī, redzam foto klāstu Eiropā sācies jauns karš un arī raksts Kur norisinas kara darbība ar statistiku par to, cik varena ir Polija – "Valdība iekārtojusi modernas fabrikas, kas gatavo visus armijai vajadzīgos ieročus un municiju." (Piezīme valodniekiem-pašdarbniekiem – visos gadījumos vārds "karš" ir rakstīts bez mīkstinātā "r", jo to "izņēma no apgrozības" 1938. gadā. Tas atgriezās tikai padomju okupācijas laikā).

Nākamajos numuros ir vairāk un vairāk par karu, bet paliek iespaids, ka tā ir tikai "skatīšanās no malas", bez īstas sajūtas par to, ka Polijas krišana pavērs durvis Baltijas valstu okupācijai. Vai mēs šodien arī tikai "skatāmies no malas", kad tas pats mūsu kaimiņš atkal veic agresīvu karu pret savu kaimiņu?

Un tagad – ak, tu neparedzētā nelaime – enerģētikas krīze. Sen bija skaidrs, ka nedrīkst kļūt atkarīgiem no Krievijas gāzes, bet Latvijā un citur Eiropā valdīja citas intereses.

Skatot statistiku par šā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, Eiropā kopumā lielākās enerģijas ražotājas bija atomspēkstacijas (390 TWh). Nākamais ir gāze (320), tad vējš (277), ogles (272), hidroelektrība (245), solārā enerģija (116). Vējš, ūdens un saule kopā ražoja vairāk nekā gāze un ogles kopā. Skaidrs, ka nākotne ir atjaunojamos enerģijas ražošanas veidos.

Ir patiešām vairākas nelaimes uzreiz, bet jādara viss, lai neīstenotos tā nelaime, kura izbeigtu mūsu civilizācija – katastrofāla klimata maiņa. Diemžēl arī mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kuri aktīvi veicina visas te minētās nelaimes.

Autors ir laikraksta Latvietis palīgredaktors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Jaunākajā žurnālā