Vai visas nelaimes uzreiz?

  • Gunārs Nāgels
  • 23.08.2022.
Foto - Ieva Lūka, LETA

Foto - Ieva Lūka, LETA

Nav jau tā, ka visas nelaimes nāk uzreiz, bet var tā likties. Atnāca kovids, mazliet atkāpās vasarā, bet nekur nepazuda. Tagad ir pietiekami mainījies, lai agrākās vakcinācijas un agrākās pārslimošanas vairs nepasargātu. SARS-CoV-2 Omicron variantam ir jau vairāki apakšvarianti. BA.1 un BA.2 vēl pakļaujas oriģinālai vakcīnai, bet BA.4 un BA.5 prasīs modificētu vakcīnu. Katru gad' no jauna... (Līdzīgi kā ar gripas vakcīnām).

Nākamā nelaime ir karš Ukrainā. Interesanti pārlasīt 1939. gada Latvijas presi par karadarbību mūsu kaimiņvalstī Polijā. Ja vadonis aizliedza rakstīt par latviešu masu slepkavošanu Padomju savienībā 1937. un 1938. gadā, tad par mums tuvo karu tomēr bija ziņas.

Žurnāls Atpūta savā 1939. gada 1. septembra numurā publicēja fotogrāfiju klāstu zem virsraksta Vācija sargā savas robežas. Žurnāla iznākšanas dienā Vācija vairs nesargāja savas robežas, bet gan jau bija pārkāpusi Polijas robežas.

Nākamajā numurā, 8. septembrī, redzam foto klāstu Eiropā sācies jauns karš un arī raksts Kur norisinas kara darbība ar statistiku par to, cik varena ir Polija – "Valdība iekārtojusi modernas fabrikas, kas gatavo visus armijai vajadzīgos ieročus un municiju." (Piezīme valodniekiem-pašdarbniekiem – visos gadījumos vārds "karš" ir rakstīts bez mīkstinātā "r", jo to "izņēma no apgrozības" 1938. gadā. Tas atgriezās tikai padomju okupācijas laikā).

Nākamajos numuros ir vairāk un vairāk par karu, bet paliek iespaids, ka tā ir tikai "skatīšanās no malas", bez īstas sajūtas par to, ka Polijas krišana pavērs durvis Baltijas valstu okupācijai. Vai mēs šodien arī tikai "skatāmies no malas", kad tas pats mūsu kaimiņš atkal veic agresīvu karu pret savu kaimiņu?

Un tagad – ak, tu neparedzētā nelaime – enerģētikas krīze. Sen bija skaidrs, ka nedrīkst kļūt atkarīgiem no Krievijas gāzes, bet Latvijā un citur Eiropā valdīja citas intereses.

Skatot statistiku par šā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, Eiropā kopumā lielākās enerģijas ražotājas bija atomspēkstacijas (390 TWh). Nākamais ir gāze (320), tad vējš (277), ogles (272), hidroelektrība (245), solārā enerģija (116). Vējš, ūdens un saule kopā ražoja vairāk nekā gāze un ogles kopā. Skaidrs, ka nākotne ir atjaunojamos enerģijas ražošanas veidos.

Ir patiešām vairākas nelaimes uzreiz, bet jādara viss, lai neīstenotos tā nelaime, kura izbeigtu mūsu civilizācija – katastrofāla klimata maiņa. Diemžēl arī mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kuri aktīvi veicina visas te minētās nelaimes.

Autors ir laikraksta Latvietis palīgredaktors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Intars Miķelsons

Pirms uzticies, pārbaudi!

Uzņēmējdarbība vienlaikus ir gan dinamiska un aizraujoša, gan arī riskanta. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem Latvijā darbojas gandrīz 200 tūkstoši uzņēmumu, tikai aptuveni divas trešdaļas no tiem iesniedz gada pārskatus, bet vēl mazāk ir tādu, kuros ir reģistrēti darbinieki. Tas rada sarežģījumus atrast patiešām uzticamus klientus un sadarbības partnerus.

Viedoklis Jorens Liopa

Vai valsts digitālo pakalpojumu pārvaldība ir drošās rokās?

Eiropas valstu pieredze un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) jaunākie pārskati nepārprotami apliecina — ilgtermiņā digitālās pārvaldības efektivitāti nosaka trīs savstarpēji cieši saistīti virzieni: vienota koordinācija, kompetence un drošība. Tās valstis, kuras šos principus ievieš konsekventi, spēj efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt augstāku infrastruktūras drošības līmeni un ieviest kvalitatīvus, uz iedzīvotāju vajadzībām vērstus digitālos pakalpojumus.

Viedoklis Romans Djakons

Kā spēcināt Latvijas izglītības sistēmas konkurētspēju?

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par veidiem, kā stiprināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, jo pastāv riski, ka Latvija kā valsts var zaudēt augstākās izglītības jomu. No vienas puses – Latvijas jauniešu kļūst mazāk, no otras puses – arvien vairāk no tiem dažādu iemeslu dēļ izvēlas studēt ārvalstīs. Es uzskatu, ka izglītības konkurētspējas stiprināšana ir jāsāk jau vidusskolā, jo spēcīga vidējā izglītība ļaus mums noturēt gan vairāk studentus Latvijā, gan cels kopējo izglītības līmeni.

Viedoklis Aivars Kagainis

Vai patvaļīga būvniecība Latvijā ir regulāra prakse?

Latvijā joprojām daudzi būvniecības projekti tiek īstenoti pēc principa “mans īpašums - darīšu, kā gribu”. Šāda prakse ir ļoti izplatīta, un tās sekas redzamas gan privātajos īpašumos, gan publiskajos objektos. Būvdarbi tiek uzsākti bez projekta, bez saskaņošanas un bieži arī bez būvatļaujas.

Jaunākajā žurnālā