Vai visas nelaimes uzreiz?

Gunārs Nāgels
23.08.2022.

Nav jau tā, ka visas nelaimes nāk uzreiz, bet var tā likties. Atnāca kovids, mazliet atkāpās vasarā, bet nekur nepazuda. Tagad ir pietiekami mainījies, lai agrākās vakcinācijas un agrākās pārslimošanas vairs nepasargātu. SARS-CoV-2 Omicron variantam ir jau vairāki apakšvarianti. BA.1 un BA.2 vēl pakļaujas oriģinālai vakcīnai, bet BA.4 un BA.5 prasīs modificētu vakcīnu. Katru gad' no jauna... (Līdzīgi kā ar gripas vakcīnām).

Nākamā nelaime ir karš Ukrainā. Interesanti pārlasīt 1939. gada Latvijas presi par karadarbību mūsu kaimiņvalstī Polijā. Ja vadonis aizliedza rakstīt par latviešu masu slepkavošanu Padomju savienībā 1937. un 1938. gadā, tad par mums tuvo karu tomēr bija ziņas.

Žurnāls Atpūta savā 1939. gada 1. septembra numurā publicēja fotogrāfiju klāstu zem virsraksta Vācija sargā savas robežas. Žurnāla iznākšanas dienā Vācija vairs nesargāja savas robežas, bet gan jau bija pārkāpusi Polijas robežas.

Nākamajā numurā, 8. septembrī, redzam foto klāstu Eiropā sācies jauns karš un arī raksts Kur norisinas kara darbība ar statistiku par to, cik varena ir Polija – "Valdība iekārtojusi modernas fabrikas, kas gatavo visus armijai vajadzīgos ieročus un municiju." (Piezīme valodniekiem-pašdarbniekiem – visos gadījumos vārds "karš" ir rakstīts bez mīkstinātā "r", jo to "izņēma no apgrozības" 1938. gadā. Tas atgriezās tikai padomju okupācijas laikā).

Nākamajos numuros ir vairāk un vairāk par karu, bet paliek iespaids, ka tā ir tikai "skatīšanās no malas", bez īstas sajūtas par to, ka Polijas krišana pavērs durvis Baltijas valstu okupācijai. Vai mēs šodien arī tikai "skatāmies no malas", kad tas pats mūsu kaimiņš atkal veic agresīvu karu pret savu kaimiņu?

Un tagad – ak, tu neparedzētā nelaime – enerģētikas krīze. Sen bija skaidrs, ka nedrīkst kļūt atkarīgiem no Krievijas gāzes, bet Latvijā un citur Eiropā valdīja citas intereses.

Skatot statistiku par šā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, Eiropā kopumā lielākās enerģijas ražotājas bija atomspēkstacijas (390 TWh). Nākamais ir gāze (320), tad vējš (277), ogles (272), hidroelektrība (245), solārā enerģija (116). Vējš, ūdens un saule kopā ražoja vairāk nekā gāze un ogles kopā. Skaidrs, ka nākotne ir atjaunojamos enerģijas ražošanas veidos.

Ir patiešām vairākas nelaimes uzreiz, bet jādara viss, lai neīstenotos tā nelaime, kura izbeigtu mūsu civilizācija – katastrofāla klimata maiņa. Diemžēl arī mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kuri aktīvi veicina visas te minētās nelaimes.

Autors ir laikraksta Latvietis palīgredaktors

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.