karš
- Intervija
- 23.11.2025.
- Aivars Ozoliņš
Feļštinskis: Krievijā valdošās drošības dienestu korporācijas mērķis ir pasaules kundzība
- Redaktores sleja
- 28.08.2025.
- Nellija Ločmele
Karš un MI
- Redaktores sleja
- 19.06.2025.
- Nellija Ločmele
Karstie Jāņi
- Intervija
- 15.01.2026.
Jaunais direktors. Saruna ar vēsturnieku Tomu Ķikutu
Par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktoru kļuvis Toms Ķikuts (38). Starp galvenajiem uzdevumiem viņš min Rīgas pils rekonstrukcijas pabeigšanu, kā arī digitālo vēstures liecību saglabāšanu
- Intervija
- 23.11.2025.
- Aivars Ozoliņš
Feļštinskis: Krievijā valdošās drošības dienestu korporācijas mērķis ir pasaules kundzība
Vēsturnieks Jurijs Feļštinskis ir pārliecināts, ka Krievijas režīms izmantos visus līdzekļus, lai grautu rietumvalstu demokrātisko iekārtu, un brīdina, ka arī Latvijai ir jāgatavojas visdažādākajiem apdraudējumiem – no dezinformācijas un droniem līdz nopirktu politiķu un Kremļa oligarhu mahinācijām
- Pasaulē
- 22.09.2025.
VIDEO: Vai Krievijas hibrīdkarš ieiet jaunā fāzē?
Droni Polijas gaisa telpā ir jaunākais notikums garajā sarakstā ar Krievijas destruktīvajām darbībām Eiropā.
- Redaktores sleja
- 28.08.2025.
- Nellija Ločmele
Karš un MI
Neslēpju, ka esmu drusku apsēsta ar astoņdesmitgadniekiem. Ar to, cik radoši un neapturami spēj būt seniori, kas neņem galvā pensijas vecumu, stīvākas locītavas un citas vainas un turpina sekot savam aicinājumam. Mani interesē, kas šo spēju vairo vai nokauj. Skaistu piemēru ir gana, bet netrūkst arī tādu, par kuriem saka — viņi sevi apglabājuši vēl pirms nāves. Tāpēc garš mūžs man nešķiet diža vērtība, bet gan spēja līdz pēdējai stundiņai tikšķēt.Viens tāds
- Redaktores sleja
- 19.06.2025.
- Nellija Ločmele
Karstie Jāņi
Arvien karstāk iet pasaulē, un es nedomāju tikai termometra vasarīgos rādījumus. Izraēla masīvi bombardē Irānas kodolprogrammas objektus, Teherāna atbild ar triecieniem pa Telavivu un citām pilsētām, un arī Latvijai nākas organizēt pilsoņu evakuāciju no nāves draudiem Tuvo Austrumu peklē.
- Viedoklis
- 23.05.2025.
Gatavības cena – vai uzņēmumi spēs strādāt krīzē vismaz 72 stundas?
Gandrīz katrs informatīvais materiāls par drošību izceļ iedzīvotāju individuālo atbildību par savu gatavību krīzes situācijām, piemēram, sagatavot un uzturēt pirmās nepieciešamības krājumus vai nokomplektēt 72 stundu ārkārtas gadījumu somu.
- Intervija
- 15.01.2025.
- Laura Dumbere
Sensacionālās pelīšu austiņas
- Viedoklis
- 17.12.2024.
Aicinājums uz ANO Ģenerālās asamblejas debatēm par Krievijas leģitimitāti Drošības padomē
- Intervija
- 08.05.2025.
- Māra Miķelsone
Vēsturnieks Valdis Kuzmins: karš atgriezies mūsu realitātē
Karš kā valstu savstarpējo attiecību forma ir atgriezies mūsu realitātē. Pirmais solis uz gatavību tam ir apzināties, ka pašlaik neesam gatavi, secina vēsturnieks Valdis Kuzmins
- Viedoklis
- 26.02.2025.
Cilvēktiesības krīzes laikā. Pārdomas Ukrainas kara trešajā gadumijā
Krīzes situācijas, tādas kā hibrīddraudi, bruņoti konflikti, dabas katastrofas, pandēmijas un ekonomiskās krīzes, nereti rada lielus izaicinājumus cilvēktiesību ievērošanā. Šādos apstākļos valstīm un starptautiskajai sabiedrībai jānodrošina, ka pamatbrīvības un tiesības tiek aizsargātas, pat ja situācija prasa drastiskus pasākumus.
- Intervija
- 15.01.2025.
- Laura Dumbere
Sensacionālās pelīšu austiņas
Latviešu zinātniece Inta Gribonika (32) sasniegusi mērķi, par kuru daudzi kolēģi pasaulē tikai sapņo, — viņas pētījums publicēts prestižajā zinātniskajā žurnālā Nature, un par atklājumu interesi izrāda Bila Geitsa fonds. Atklājums slēpjas peļu austiņās un cilvēka ādā
- Viedoklis
- 17.12.2024.
Aicinājums uz ANO Ģenerālās asamblejas debatēm par Krievijas leģitimitāti Drošības padomē
Kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) izveides 1945. gadā tā ir bijusi galvenā starptautiskā platforma miera un drošības jautājumu risināšanai. Viens no šīs institūcijas stūrakmeņiem ir Drošības padome, kur pastāvīgajām dalībvalstīm ir liela ietekme, pateicoties veto tiesībām. Krievija ieņem bijušās Padomju Savienības vietu, kas tika piešķirta pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā. Tomēr Krievijas pašreizējais statuss Drošības padomē tiek apšaubīts, jo tās rīcība ir klaji pārkāpusi ANO juridiskos un morālos pamatus.
- Viedoklis
- 29.11.2024.
Lielāko pateicību pelnījuši ukraiņu brīvības cīnītāji
Ap Latvijas neatkarības proklamēšanas dienu Ukrainas gaisa spēki izplatīja video, kurā redzams, kā bijusī bērnudārza audzinātāja Natālija Grabarčuka ar pārnēsājamo raķešu palaišanas ierīci Igla notriec uz kādu ukraiņu objektu lidojošu okupantu izšautu raķeti. Vasarā Vācijas medijs Deutsche Welle rakstīja par angļu valodas skolotāju Filipu Averenkovu, kurš vairs psiholoģiski nespējis turpināt darbu Kijivā, kamēr valsts austrumos norisinās karš, tādēļ atsaucies valsts aicinājumiem iestāties armijā. Jau kopš kara sākuma biznesa vadībā iegūtās zināšanas armijas labā lietā liek veiksmīgs uzņēmējs Heorhijs Volkovs, kurš salīdzinoši mierīgajā Dņipro pilsētā atstāja savu biznesa konsultāciju un digitālā mārketinga uzņēmumus, lai tagad frontē vadītu bezpilota lidaparātu operatoru vienību. «Kad sākās pilna mēroga karš, es nebiju saistīts ar armiju un nebiju arī Rembo ar AK-47 rokās. Taču es zināju, ka man kaut kas jādara, lai cīnītos ar krievu ļaunumu,» nesen portālam Euromaidanpress.com stāstīja 37 gadus vecais uzņēmējs.
- Viedoklis
- 29.10.2024.
Efektīvas palīdzības sistēmas veidošanas iespējas krīzes pārvarēšanai
Reģionālās un valsts drošības kontekstā par drošību jārūpējas vienmēr, arī miera laikos. "Ja gribi mieru, gatavojies karam," teica romieši. Šī gatavošanās var izrādīties visefektīvākā, ja par to gādā ne tikai valsts un starptautiskās organizācijas, bet katrs individuāli vai apvienojoties kopienās. Domājot par iespējamu ārkārtas situāciju, var rasties jautājums: “Ko es varu darīt, lai palīdzētu?” Viens no līdzdalības veidiem ir problēmu risināšana, iekļaujoties brīvprātīgo organizācijās.
