Valdis Klišāns. Foto - Kristīne Madjare
Krievijas iebrukums Ukrainā 24.februārī pamudinājis šīs valsts vēsturei pievērsties arī izdevējiem. Grāmatu Ievads Ukrainas vēsturē nule izdevis apgāds Zvaigzne ABC, to sarakstījis vēsturnieks Valdis Klišāns. Iespējams, viņa pedagoga pieredze un zināšanas ļāvušas milzīgo laikposmu no senvēstures līdz Ukrainas mūsdienām izstāstīt skaidri un vienkārši, lasītājam nepiņķerējoties gadsimtu līkločos un notikumus veidojošajos personāžos.
Klišāns intervijā žurnālam Ir saka, ka grāmata domāta "ierindas cilvēkam, kas neinteresējas par vēsturi". Turklāt tajā jaunus faktus un atziņas gūs ne tikai jauni cilvēki, bet arī tie, kuri Ukrainas vēstures notikumus atceras no padomju laiku mācību vielas. Klišāns atzīst: "Kopš 90. gadu sākuma mūsu izglītības saturā vēsture uz austrumiem no Latvijas robežām atspoguļota knapi. Tālāk par Krievijas faktoru vai Krievijas impēriju, kas ietekmējusi Latvijas vēsturi, skolu izglītības līmenī neesam skatījušies."
Grāmatā autors skaidro arī vārdus Rusj - Krievzeme un Rossija - Krievija, kāda ir to izcelsme, un lasītājs spēj izsprast, kā ar šie vārdiem spēlējas mūsdienu Kremļa propagandisti. Izrādās, ka vārds Rusj ir skandināvu cilmes, jo savulaik teritorijā no Baltijas līdz Kijivai valdīja vikingi. Šajā vārdā sauca vikingus. Klišāns stāsta: "Vārdam Rusj (..) nav nekāda sakara ne ar Krieviju, ne Maskavu. Šis rusu ietekmes reģions stiepjas no Skandināvijas līdz Konstantinopolei, tas ir kultūrapgabals, pa kuru plūst preces, vergi un arī laupītāji, tas ir vikingu jeb varjagu ietekmes reģions. Šo reģionu sauca par rusu zemi. Starp citu, igauņi un somi arī mūsdienās zviedrus sauc par rotsiem." Klišāns arī skaidro vārda Ukraina izcelsmi.
Vēsturnieks intervijā skaidro, kāpēc rietumukraiņu identitāte atšķiras no Austrumukrainas iedzīvotāju identitātes, kāpēc Ukrainai atšķirībā no Latvijas 20. gados izveidotā valsts nenoturējās, ieskicē versijas par holodomoru un Ukrainas Nemiernieku armijas pretrunīgo vēsturi. Tās lozungu "Slava Ukrainai! Varoņiem slava!" lietojam šodien.
Klišāns 2014. gadā Pašcieņas revolūcijas laikā bijis lielāks pesimists par Ukrainas nākotni nekā pašlaik: "Šobrīd, neraugoties uz upuriem un izpostītajiem apgabaliem, šķiet, ka Ukraina ir viens veselums. Rodas iespaids, ka, neraugoties uz visām šausmām, ukraiņi top par spēcīgāko Eiropas nāciju."
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
