Darba tirgū pagaidām izteiktu kara ietekmi neredz

  • Agnese Buceniece
  • 26.05.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī bija 7,3%. Tas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada sākumā, toties nedaudz pārsniedz iepriekšējā ceturkšņa 7,1% rādītāju. Ceturkšņa laikā bezdarba pieaugumu veicināja ziemas mēnešiem raksturīgais zemais sezonālo darbu skaits, kā arī pandēmijas ietekme un Covid-19 sertifikāta prasība strādājošajiem. Darbaspēka trūkums, ko uz laiku saasināja sertifikāta prasība, kā arī augstie Covid-19 saslimstības rādītāji un attiecīgi rekordlielais slimības lapu skaits, veicināja algu kāpumu un, iespējams, palīdzēja darba tirgū iesaistīt ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus.

CSP datos redzam, ka neaktīvo iedzīvotāju – tādi, kas nestrādā un aktīvi nemeklē darbu, – skaits ceturkšņa laikā samazinājās par teju 9 tūkstošiem. Nelielu daļu var skaidrot ar iedzīvotāju skaita kritumu, tomēr lielākā daļa, vai nu jau sāka strādāt vai arī sāka meklēt darbu. Tas ļāva ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pulkam šā gada pirmajos trīs mēnešos augt par 6,6 tūkstošiem. Arī nodarbināto skaits auga gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (+1,9%), gan  nedaudz arī ar iepriekšējo ceturksni – visbūtiskāk to veicināja seniori un jaunieši. Pozitīva ziņa ir arī pieaugums pamatdarbā nostrādāto stundu skaitā.

Tādējādi darba tirgus situācija pirmajā ceturksnī drīzāk uzlabojās un spēlēja par labu darba ņēmējam. Tai pat laikā darba tirgus vēl nav atkopies no pandēmijas sekām – gan bezdarba, gan nodarbinātības, gan iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis atpaliek no 2019. gada rādītājiem.

Laikā, kad pandēmijas riski Latvijā vismaz uz laiku ir atkāpušies, jaunus izaicinājumus ekonomikai met pandēmijas ierobežojumi Ķīnā, kā arī Krievijas karš Ukrainā un tā sekas. Tomēr vismaz pagaidām šo notikumu ietekme uz darba tirgu šķiet nebūtiska.

Nodarbinātības Valsts aģentūras dati liecina, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits pārstāja augt jau februāra vidū un kopš tā laika līdz pat šim brīdim ir tikai samazinājies. Savukārt aģentūrā reģistrēto vakanču skaits pavasara laikā ir ievērojami audzis un pēc ilgāka pārtraukuma pietuvojies pirms pandēmijas līmenim. Protams, ka sezonālie faktori sāk arvien vairāk stutēt šos radītājus. Tāpat arī palīdz plašā pandēmijas ierobežojumu mīkstināšana un iedzīvotāju pieprasījums pēc dažādiem atpūtas un izklaides pasākumiem, kas nu ir kļuvuši daudz pieejamāki. Lai šos pakalpojumus nodrošinātu, nepieciešami darbinieki.

Tomēr gada otrā puse darba tirgum var izrādīties ne tik rožaina, un, iespējams, arī bezdarba līmeņa kāpums. Domājams, ka augstās cenas arvien vairāk sāks bremzēt iedzīvotāju tēriņus un uzņēmumu investīcijas, nelabvēlīgi ietekmējot pieprasījumu gan pēc precēm, gan pakalpojumiem. Sprunguļus ekonomikas ritenī liek arī nepieciešamība aizstāt sadarbības partnerus no karā iesaistītajām valstīm. No uzņēmumu aptaujām izriet, ka uzņēmumi kļūst piesardzīgāki attiecībā uz nodarbināto skaita palielināšanu. Tas pašlaik visvairāk vērojams būvniecībā un pakalpojumos.

 

Autore ir Swedbank Latvija galvenā ekonomista v.i.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edijs Āboliņš

Jo vairāk datu, jo siltākas mājas

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicētā informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts nozīmē datu centru darbību, kas patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem.

Viedoklis Liene Dreimane

Latvijas vīrieši – ne tikai kā varmākas, bet arī cietušie. Vardarbības veidi, prevencija un risinājumi

Vardarbība nešķiro pēc dzimuma, vecuma vai sociālā statusa, tomēr sabiedrībā joprojām dominē mīti: vardarbība esot “tikai nelabvēlīgos apstākļos” un varmākas vienmēr esot vīrieši. Latvijā ik gadu desmitiem tūkstošu cilvēku piedzīvo vardarbību ģimenē, bet vīriešu pieredze kā cietušajiem bieži paliek nepamanīta. Tiesību aizsardzības mehānismi nav pilnīgi – pat ja normatīvie akti ir dzimumneitrāli, praksē vīrieši kā upuri ir maz redzami, savukārt vīrieši–varmākas ne vienmēr saņem efektīvu sociālo korekciju. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek tikai ar sodiem – vajadzīga prevencija, psiholoģiska palīdzība un plānveidīga starpinstitūciju sadarbība.

Viedoklis Agnese Arne-Štencele

Mājražotājiem nepieciešama taisnīga vide, kur attīstīties

Vadot kooperatīvu, nereti saņemu jautājumu, vai kooperatīvi kā koncepts nav jau novecojis jēdziens. Es teiktu, ka nē, un šajā modelī vēl ir daudz iespēju, ko apgūt. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka “latvietis kooperēties nemāk”, bet tas ir mīts. Kooperatīvi ir vajadzīgi, jo tie strādā. Tādā veidā var mācīties sadarboties, augt un attīstīties. Kooperatīvu mērķis ir stiprināt vietējo ražotāju kopienu, piedāvāt kvalitatīvus, ekoloģiskus produktus un veidot īsu, godīgu pārtikas ķēdi starp ražotāju un pircēju.

Viedoklis Edgars Surgofts

Mājoklis kādā no Latvijas reģioniem – vai nesasniedzams sapnis?

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Jaunākajā žurnālā