Sārts: Putins tērē ukraiņu munīciju ar cilvēku dzīvībām

  • Ir redakcija
  • 12.05.2022.
Jānis Sārts. Foto: Kristīne Madjare

Jānis Sārts. Foto: Kristīne Madjare

"Krievija mēģina pietiekami lēni, bet ārkārtīgi brutāli virzīties uz priekšu. Pilnībā ar savu uguns pārākumu nosegt kādu teritoriju tā, ka tur nekas nepaliek, un tad ieņemt," intervijā žurnālam Ir saka NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņš uzskata, ka pret mobilo Ukrainas aizsardzību tas nav ārkārtīgi efektīvi, īpaši ja pienāks smagie ieroči no Rietumiem. Pašlaik ar esošo Krievijas komandvadību un visu sistēmu kvalitāti tā vienkārši ir Rietumu piesūtītās ukraiņu munīcijas tērēšana ar cilvēku dzīvībām, uzskata bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.

Sārtam ir liels jautājums, cik reāli Krievijas prezidents Vladimirs Putins saprot situāciju: "Izmantojot lielāko daļu savu efektīvo spēku, viņi līdz šim nav pat spējuši noslēgt loku ap Doneckas grupējumu. Viņi principā cīnās par Hersonas noturēšanu vairāk nekā par Mikolajevas virziena atvēršanu." Viņš arī norāda, ka Krievijai šobrīd veicas labāk, jo apgādes līnijas ir īsākas un vienkāršākas, nekā bija ap Kijivu. Taču, ja armija aizies drusku tālāk, tā viņi būs atpakaļ apgādes problēmās.

Sārts arī piemin trešo lietu, kas nemainīsies, — Krievijas armijā komandas vadības sistēma ir ārkārtīgi vāja: "Nevis tāpēc, ka cilvēki būtu dumji, bet tā ir degradēta padomju sistēma, kurā nav ne iniciatīvas, ne adaptācijas. Līdz ar to šobrīd viņu programma maksimums ir Doneckas un Luhanskas teritoriju ieņemšana. Plus sauszemes tilts uz Krimu, tātad Mariupoles ieņemšana. Pie tā viņi varētu mēģināt iesaldēt situāciju un skatīties, kas būs tālāk."

Runājot pat Latvijas uzdevumiem šajā situācijā, Sārts norāda — tas nozīmē "strādāt, lai cilvēki redz stratēģisko ainu, un tā ir tiešām plašāka un komplicētāka nekā tikai kara beigšana tūlīt un tagad. Jo, nepareizā veidā beidzot karu, varam iedēstīt sēklu daudz lielākiem jauniem konfliktiem jau tuvākajā laikā mums ne tik izdevīgos apstākļos". Viņam tas ir liels šī brīža secinājums — cik grūti Eiropai ir domāt stratēģiski. "Nevari pretendēt uz globālu lomu, ja nav spēju domāt un rīkoties stratēģiski. Ceru, ka šobrīd Eiropa beidzot to spēs, bet tas ir varens darbs, kas jādara tai skaitā mums, Baltijas valstīm, lai modinātu šo stratēģisko domāšanu un nepieļautu taktiskas domāšanas uzvaru," saka Sārts.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Līdzīgi raksti

Žurnāla «Domuzīme» Dzejas balva piešķirta Ostupam

Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla "Domuzīme" Dzejas balva par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu piešķirta Artim Ostupam par dzejas grāmatu "Patiesība".

LŽA «Izcilības balvu 2025» saņem Ir žurnāliste Ilze Šķietniece

Ģertrūdes ielas teātrī 5. septembra vakarā pasniegtas prestižās ikgadējās Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Izcilības balvas. Godalgoto kolēģu vidū arī Ir žurnāliste Ilze Šķietniece.

Aktuāli Domuzīme

Žurnāla Domuzīme Dzejas balvai nominēti pieci krājumi

Pirmdien, 8. septembrī, literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls Domuzīme piekto reizi pasniegs gada balvu par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu. Vērtēti tika 24 balvai iesūtītie krājumi, kas laisti klajā no 2024. gada septembra līdz 2025. gada augustam.

Žurnālistu asociācijas «Izcilības balvai 2025» nominēti četri Ir žurnālisti

Žūrija ir izvirzījusi nominantus deviņās kategorijās Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Izcilības balvai par sniegumu 2025.gadā, viņu vidū ir arī četri Ir žurnālisti: Baiba Litvina, Ilze Šķietniece, Agnese Meiere un Ieva Jakone.

Jaunākajā žurnālā