Vai Rīga ir labi pārvaldīta pilsēta?

• Slikti pārvaldīta pilsēta nevar būt nedz bagāta, nedz laimīga;
• Rīdzinieki ir mazāk apmierināti ar pilsētas pārvaldības kvalitāti nekā Tallinas un Viļņas iedzīvotāji, turklāt visās jomās;
• Rīdzinieku skatījumā korupcijas apjoms Rīgas domē kopš vēlēšanām samazinās, taču nepieciešams turpmāks progress.

Atstājot novārtā attīstību Rīgā, Latvija nevar pieņemties spēkā. Iekšzemes kopprodukts un ienākumi ir tikai viens no attīstības rādītājiem. Šī ir sestā epizode no Latvijas Bankas rakstu sērijas par to kas un kā jādara šodien, lai ātri celtu dzīves kvalitāti Rīgā līdz Skandināvijas līmenim. Šai reizē – par pilsētas pārvaldības kvalitāti, kas ir pamats bagātai un laimīgai pilsētai.

Pārvaldības kvalitāte ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka valstu, reģionu un pilsētu labklājību. Gudra pārvaldība (smart governance) ir būtisks viedās pilsētas (smart city) elements[i]. Ir pierādīta reģionālās pārvaldības kvalitātes saistība ar dažādiem labklājības rādītājiem – ienākumiem, inovāciju aktivitāti un dzīves ilgumu[ii].  Dzīvot labi pārvaldītos reģionos ir patīkamāk – tur valda zemāka nevienlīdzība un bezdarbs, iedzīvotāji vairāk uzticas viens otram[iii] un ir laimīgāki[iv]. Cieša pozitīva sakarība starp pārvaldības kvalitāti un labklājību nozīmē, ka neviena no slikti pārvaldītām valstīm, reģioniem un pilsētām faktiski nevar būt nedz bagāta, nedz laimīga.

Labi pārvaldītās Eiropas pilsētās iedzīvotājiem ir augstāka apmierinātība ar dzīvi. Saskaņā ar 2019. gadā veikto aptauju, Rīgā pārvaldības kvalitāte ievērojami atpaliek no Tallinas un Viļņas. 83 Eiropas pilsētu sacensībā, labākā pārvaldes kvalitāte pilsētā ir Cīrihē, bet sliktākā – Romā. Rīga šo pilsētu reitingā atrodas pēdējā desmitniekā – divreiz tuvāk Romai nekā Cīrihei, kā arī tuvu citām Dienvideiropas pilsētām – Sofijai, Lisabonai un Bukarestei. Savukārt Tallina un Viļņa ir tuvāk Cīrihei nekā Romai. (1. attēls).

Kurās jomās Rīgas pārvaldība atpaliek? Itin visās. Pat tajās, kurās Rīgas sniegums ir salīdzinoši labs – procedūru vienkāršība un informācijas pieejamība tiešsaistē – rīdzinieku skats ir kritiskāks nekā trīs ceturtdaļās Eiropas lielpilsētu. Savukārt jomas, kurās rīdzinieku vērtējums ir viskritiskākais – korupcijas izplatība un pašvaldības iekasēto maksu samērīgums – esam attiecīgi ceturtajā un sestajā vietā no lejas, 75 Eiropas lielpilsētu vidū (2. attēls).

Attēls 1. Pārvaldības kvalitāte un iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi Eiropas pilsētās (0 – 100 punktu skalā; 2019. gadā)

Piezīme. Pilsētas pārvaldības kvalitāte ietver respondentu atbildes uz pieciem jautājumiem: apmierinātība ar problēmu risināšanas ātrumu, izmantotās procedūras ir vienkāršas un saprotamas, iekasētās maksas ir saprātīgas, informācijai un pakalpojumiem viegli piekļūt tiešsaistē, manā pilsētā nav korupcijas.

Atbilžu bilance uz katru jautājumu tika pārrēķinātā 0-100 punktu skalā, kur 0 ir “pilnīgi nepiekrītu”, bet 100 – “pilnīgi piekrītu”.

Avots: Eiropas Komisijas aptauja par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās, autora aprēķins.

Gandrīz 40% rīdzinieku nepiekrīt apgalvojumam, ka pašvaldības iekasētās maksas ir saprātīgas, šis rādītājs ir trīsreiz augstāks nekā Viļņā un desmit reizes augstāks nekā Tallinā. Tāpat arī 45% rīdzinieku ir pilnīgi pārliecināti par korupcijas izplatību pašvaldības administrācijā, kas ir divreiz vairāk nekā Tallinā un trīsreiz vairāk nekā Viļņā (3. attēls).

Nevar noliegt, ka pārvaldības kvalitāti pilsētā ietekmē arī kopējā pārvaldības sistēma valstī – ābols no ābeles tālu nekrīt. Taču, ņemot vērā sniegumu publiskajā sektorā kopumā un korupcijas izplatību Latvijā, Rīgas pārvaldības kvalitāte vērtējama kā zema. Piemēram, Latvijā un Lietuvā ir korupcijas izplatība ir līdzīgos apmēros, taču Viļņā tā bija ievērojami mazāka nekā Rīgā. Viļņas un Tallinas pilsētas pārvaldības kvalitāte atbilst publiskā sektora attiecīgam sniegumam Lietuvā un Igaunijā; savukārt Rīgas pārvaldības kvalitāte ievērojami atpalika no Latvijas attiecīgā līmeņa Latvijā (4. attēls).

Attēls 2. Pārvaldes kvalitātes uztvere Eiropas pilsētās (0 – 100 punktu skalā; 2019. gadā)*

Piezīme. Atbilžu bilance uz katru jautājumu tika pārrēķinātā 0-100 punktu skalā, kur 0 ir “pilnīgi nepiekrītu”, bet 100 – “pilnīgi piekrītu”. Izmantota 75 Eiropas pilsētu izlase (Eiropas Savienības valstis,  Lielbritānija, Šveice, Norvēģija un Islande).

Avots: Eiropas Komisijas aptauja par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās, autora aprēķins.

Attēls 3. Rīgas, Tallinas un Viļņas iedzīvotāju apmierinātība ar iekasētām maksām un korupciju (2019. gadā)

Piezīme: respondentu skaits ir 700 katrā pilsētā, respondentu struktūra atbilst pilsētas iedzīvotāju dzimumvecumstruktūrai.

Avots: Eiropas Komisijas aptauja par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās.

Attēls 4. Pārvaldības kvalitāte un korupcijas izplatība Eiropas valstīs un pilsētās (2019. gadā)

Piezīme: atbilžu bilance uz katru jautājumu tika pārrēķinātā 0-100 punktu skalā, kur 0 ir sliktākā iespējamā vērtība (lielāka korupcija, sliktāka pārvaldības kvalitāte), bet 100 ir labākā iespējamā vērtība.

Avots: Pasaules Konkurētspējas indeksa (valstu) un Eiropas Komisijas (pilsētu) dati, autora aprēķins.

Vairumā Latvijas Republikas pilsētu pārvaldes kvalitāte ir labāka nekā Rīgā. Rīdzinieku apmierinātība ar pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem ir viszemākā Latvijas Republikas pilsētu vidū. Arī rīdzinieku uzticība pilsētas pārvaldei ir salīdzinoši zema – vēl zemāki rādītāji novēroti tikai Daugavpilī un Jūrmalā (5. attēls).

Attēls 5. Iedzīvotāju uzticība pilsētas pārvaldei un apmierinātība ar pašvaldību pakalpojumiem Latvijas Republikas pilsētās (indekss; 0-100 punktu skalā)

Piezīme. Atbilžu bilance uz katru jautājumu tika pārrēķinātā 0-100 punktu skalā, kur 0 ir “pilnīgi nepiekrītu”, bet 100 – “pilnīgi piekrītu”. Izmantoti Eiropas Komisijas 2015. gada aptaujas dati par Rīgu un CSP 2017. gada aptaujas dati par astoņām Latvijas Republikas pilsētām.

Avots: Eurostat un CSP dati, autora aprēķins.

Rīgas atpalicība pārvaldības ziņā nav mantojums, tas ir pēdējo desmit gadu fenomens.  Pirms desmit gadiem vairākās jomās Rīgas pārvaldība bija vai nu līdzīgā līmenī, vai pat priekšā Tallinai un Viļņai. Piemēram, 2012. gadā rīdzinieku uzticība pilsētas pārvaldei bija lielākā Baltijas valstu galvaspilsētu vidū, taču straujš progress Tallinā un Viļņā noteica Rīgas atpalicību turpmākajos gados. Kāds varētu iebilst, ka Rīgas atpalicības rādītājus 1. – 4. attēlā, lielā mērā nosaka 2019. gada korupcijas skandāls Rīgas domē, kas izpelnījās rīdzinieku kritiku un varēja ietekmēt tajā gadā notikušās aptaujas rezultātus. Tāpēc svarīgi saprast, ka Rīgas atpalicība bija vērojama jau labu laiku pirms 2019. gada (6. attēls).

Jāatzīmē arī tas, ka Rīgas domes darbības vērtējumu pēdējo gadu laikā varēja ietekmēt Covid-19 pandēmija. Piemēram, iedzīvotāju apmierinātība ar pakalpojumu sniegšanas kvalitāti pašvaldības iestādēs pēdējo gadu laikā varēja samazināties tāpēc, ka pandēmijas periodā vairāki pašvaldības pakalpojumi nebija pieejami klātienē.

Taču zīmīgi, ka rīdzinieku skatījumā, korupcija Rīgas domē pēdējā gada laikā samazinājusies. Tam par iemeslu varētu būt Rīgas domes vadības grožu maiņa pēc 2020. gada vēlēšanām. Taču indeksa vērtība zem 50 punktiem nozīmē, ka arī šodien joprojām vairāk respondentu pārliecināti par korupcijas esamību pašvaldības administrācijā nekā par neesamību (7. attēls).  Šis rādītājs norāda uz to, ka aizvien nepieciešams turpmākais progress.

Attēls 6. Rīgas, Tallinas un Viļņas iedzīvotāju uzticība pilsētas pārvaldei (indekss; 0-100 punktu skalā)

Piezīme. Atbilžu bilance tika pārrēķinātā 0-100 punktu skalā, kur 0 ir “pilnīgi nepiekrītu”, bet 100 – “pilnīgi piekrītu”.

Avots: Eurostat dati, autora aprēķins.

Attēls 7. Rīdzinieku apmierinātība ar pašvaldību pakalpojumiem un korupcijas risku mazināšanu (0-100 punktu skalā; 2011. – 2021. gadā)

Piezīme. Atbilžu bilance uz katru jautājumu tika pārrēķināta 0-100 punktu skalā (“0” pilnīgi neapmierina;  “100” – pilnīgi apmierina). Zilie punkti atspoguļo SKDS ceturkšņa aptaujas datus. Oranžā līnija atspoguļo SKDS aptaujas datu Hodrika-Preskota filtrētu tendenci (lambda =10). Dažos ceturkšņos (t.sk. Covid ierobežojumu dēļ) aptauja nenotika – attiecīgie dati tika interpolēti.

Avots: autora aprēķins, izmantojot SKDS aptaujas datus.

Situācija būtu draudīga, ja pie korupcijas Rīgas domē rīdzinieki būtu pieraduši un viņu skatījumā tā jau būtu kļuvusi par normu – attiecīgā indeksa vērtība Rīgā virs 50 punktiem nav bijusi nekad.  Lūgti minēt trīs problēmas, kas pašvaldībai būtu jārisina primāri, pat 2019. gada korupcijas skandāla laikā ar korupcijas risku mazināšanu saistītus jautājumus spontāni nosauca ne vairāk par 6% respondentu (2021. gada nogalē – vien 2%[v]). Tas gan varētu atspoguļot arī to, ka rīdzinieku ieskatā citas problēmas (piemēram, pilsētas labiekārtošanas, satiksmes vai nabadzības) pilsētai ir svarīgākas, vai neticību korupcijas apkarošanas iespējai, vismaz īsā periodā.

Ilgstošās problēmas ar pārvaldības kvalitāti un korupciju Rīgā nevarēja neietekmēt pilsētas attīstības tempu. Piemēram, Eiropas mērogā sliktākā pārvalde vērojama Itālijas un Grieķijas pilsētās. Nav arī pārsteigums, ka tieši Itālija un Grieķija ir vienīgās Eiropas Savienības valstis, kurās jau vairāku gadu garumā ekonomikas apjoms un iedzīvotāju labklājība nepieaug. Kā ar labklājības pieaugumu veicas rīdziniekiem – par to nākamajā rakstā.

Turpinājums sekos.

 

Autors ir Latvijas Bankas ekonomists

 

[i] Tomor Zsuzsanna, Przeybilovicz Erico, Leleux Charles (2021). Smart governance in institutional context: An in-depth analysis of Glasgow, Utrecht, and Curitiba. Cities, Volume 114, 103195. Doi: 10.1016/j.cities.2021.103195.

[ii] Stead Dominic (2015). What does the quality of governance imply for urban prosperity?. Habitat International, Volume 45, Part 1, Pages 64-69. Doi: 10.1016/j.habitatint.2014.06.014.

[iii] Charron Nicholas, Dijkstra Lewis, Lapuente Victor (2015). Mapping the Regional Divide in Europe: A Measure for Assessing Quality of Government in 206 European Regions. Social Indicators Research, Volume 122, pp. 315–346. Doi: 10.1007/s11205-014-0702-y

[iv] Cárcaba Ana, Arrondo Rubén, González Eduardo (2022). Does good local governance improve subjective well-being?. European Research on Management and Business Economics, Volume 28, Issue 2, 100192. Doi: 10.1016/j.iedeen.2021.100192.

[v] SKDS, 2021. gada novembris-decembris. Rīgas domes darbības vērtējums: Rīgas iedzīvotāju aptauja. Pieejams: https://www.riga.lv/lv/media/21076/download