Risinājums namu siltināšanas projektiem Rīgā – procentu maksājumu segšana

Rīgā nepilni 12 tūkstoši ēku ir t.s. daudzdzīvokļu mājas (trīs un vairāk dzīvokļi), bet ES fondu atbalstītās daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas ietvaros no 2014. līdz 2020. gadam (programma noslēdzās 2023.g.), pabeigti bija tikai 74 projekti, iesākti vēl 16. Tātad kopā 90 mājas, kas ir aptuveni divas reizes mazāk nekā Pierīgā, Kurzemē vai Vidzemē. Rīga ir apņēmusies līdz 2030. gadam kļūt par klimatneitrālu pilsētu, tāpēc ar steigu jāatrod risinājums, kas faktiski no nulles punkta beidzot izkustinātu novecojušā dzīvojamā fonda renovēšanu un mazinātu Rīgas energopatēriņu. Patiesībā tā nebūt nav neiespējamā misija, turklāt Rīgas siltināšana var kļūt arī par nozīmīgu impulsu Latvijas ekonomikas attīstībai.

Vai Rīgas ekonomika attīstās par lēnu?

Jaunu pilsētas rajonu “dzimšana”: kas jāņem vērā?

Maija sākumā pēc vairākus gadus ilgušās rekonstrukcijas durvis vērs rīdziniekiem labi pazīstamais Āgenskalna tirgus paviljons. Šī ir vēsturiski nozīmīga celtne, viens no Āgenskalna zīmoliem, kas veic kādu nekustamā īpašuma jomā nozīmīgu funkciju – savieno pilsētas vēsturiskās saknes ar mūsdienīga cilvēka paradumiem un vajadzībām. Šāda veida “magnēti” laika gaitā veido gan infrastruktūru, gan vidi, lai apkārtnē attīstītos nekustamā īpašuma tirgus visplašākajā spektrā – no dzīvokļu īres un tirdzniecības līdz jaunu biroju tapšanai. Un tieši šādi “magnēti” nereti ir tas, kas visvairāk pietrūkst, attīstot jaunu pilsētas rajonu vai zonu.

Vai Rīga ir labi pārvaldīta pilsēta?