Pirms divdesmit gadiem Uģis Ozoliņš dzimtas mājās Džindžās sametināja savu pirmo frēzi. Tagad viņa un brāļa Ivo vadītais uzņēmums UOT gadā izgatavo divdesmit praktiskas un izturīgas meža augsnes apstrādes iekārtas
Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, Uģim Ozoliņam, kā daudziem Latvijā, pirmā doma bija — kā varu palīdzēt? Vienā no Ata Klimoviča reportāžām izlasījis, ka ukraiņu karavīru mobilitātei vajadzīgi džipi, nosprieda, ka viņa lielais bezceļnieks varētu labi noderēt cīnītājiem. «Bija dažas tehniskas ķibeles, tāpēc aizvedu uz servisu sataisīt un visu vēlreiz pārbaudīt, lai saspringtā brīdī mašīna nepieviļ. Pielēju bāku, ieliku rezerves riepas un atdevu vīriem, kas mašīnas nogādā Ukrainā. Tas bija kopējs ģimenes lēmums,» rāmā tonī klāsta Uģis.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.