Īkšķis augšā, smaids caur bārdu un armijas mugursoma plecos — tā ukraini Sergeju nobildēju februāra beigās Rīgā. Tovakar iepazinos ar viņu pie draugiem, kur zemessargi, zibenīgi atsaucoties uz palīdzības lūgumu, bija sastiepuši ekipējumu, lai Sergejs var sapakoties karam. Rīdzinieks jau vairākus gadus, viņš atstāja mājās sievu ar meitiņu, lai dotos aizstāvēt dzimteni.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.