Pjotrs Avens. Foto - Evija Trifanova, LETA
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā februārī līdz 25. martam sankcionētajām personām Latvijā ir iesaldēti 55 miljoni eiro, uzlikta aizlieguma atzīme 44 nekustamajiem īpašumiem un 66 transportlīdzekļiem, taču pārbaudes turpinās, raksta žurnāls Ir.
Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi vairākas sankciju paketes, kas skar arvien plašāku fizisko un juridisko personu loku. Pēdējā pieņemtajā sankciju paketē, ko ES publicēja 15. martā, atrodamas 877 fiziskas un 62 juridiskas Kremlim pietuvinātas personas, kuras nevar ieceļot ES un kuru finanšu līdzekļus un īpašumus ir pienākums iesaldēt. Šī saraksta izpētē Latvijā ir iesaistītas vairākas ministrijas un institūcijas, jo centralizēta mehānisma šādam sankciju apmēram nav.
Tos uzņēmumus, īpašumus un līdzekļus, kuru tiešie īpašnieki atrodas sankciju sarakstos, iesaldēt varēja nekavējoties, saka Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. Taču ierobežojumi attiecas arī uz tādiem uzņēmumiem, kurus sankcionētās personas kontrolē vai gūst saimniecisku labumu. Tieši šo saikņu noteikšana ietekmē sankciju ieviešanas ātrumu, jo īpašnieki nereti mēģina noslēpt pēdas firmu «zirnekļos». Šī nav tikai Latvijas problēma — ar to saskaras arī citur pasaulē, tāpēc tiek veidotas īpašu speciālistu komandas īpašumu atrašanai.
Līdz 25. martam Uzņēmumu reģistrs konstatējis piecus gadījumus, kas var liecināt par sankciju apiešanas mēģinājumiem. Papsujevičs apgalvo, ka reģistram ir izstrādāta reaģēšanas sistēma — ja ir aizdomas par pārkāpumu, izmaiņas neveic un informāciju nodod likumsargiem. Piemēram, reģistrs atteicis veikt izmaiņas patieso labuma guvēju sastāvā uzņēmumā Uralchem Trading, saglabājot šo statusu Dmitrijam Mazepinam.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Rakstu Putinam pietuvināto īpašumi Latvijā lasiet šeit.
