Piemērojot sankcijas, Latvijas bankās līdz šim iesaldēti 55 miljoni eiro, bet izvērtēšana turpinās
Kopš kara sākuma ieviestās ASV, Eiropas Savienības un citas sankcijas ir padarījušas Krieviju par vissmagāk sankcionēto valsti pasaulē. Taču — kā sokas ar to ieviešanu? Latvijas institūcijas atzīst — lielākā daļa sankcionēto personu līdzekļu un mantas jau ir iesaldēta, taču sarežģījumus sagādā garas īpašnieku ķēdes un saistīto uzņēmumu tīklojumi, kuru atšķetināšana ir laikietilpīga.
Līdz 25. martam sankcionētajām personām Latvijā ir iesaldēti 55 miljoni eiro, uzlikta aizlieguma atzīme 44 nekustamajiem īpašumiem un 66 transportlīdzekļiem, taču pārbaudes turpinās.
«Zirnekļu» izpēte
Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi vairākas sankciju paketes, kas skar arvien plašāku fizisko un juridisko personu loku. ES sankcijas skar enerģētikas, finanšu, transporta un tehnoloģiju sektoru. Uz Krieviju aizliegts eksportēt ieročus, lidmašīnas un to rezerves daļas, dažādas IT nozares komponentes un citas preces, kas varētu stiprināt Krievijas militāro kapacitāti. Tāpat aizliegts naftas rūpniecības un jūras navigācijas preču eksports, jaunu investīciju veikšana enerģētikas nozarē, noteikts dzelzs un tērauda importa aizliegums.
Pēdējā pieņemtajā sankciju paketē, ko ES publicēja 15. martā, atrodamas 877 fiziskas un 62 juridiskas Kremlim pietuvinātas personas, kuras nevar ieceļot ES un kuru finanšu līdzekļus un īpašumus ir pienākums iesaldēt. Šī saraksta izpētē Latvijā ir iesaistītas vairākas ministrijas un institūcijas, jo centralizēta mehānisma šādam sankciju apmēram nav.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.