Latvijā digitālajā nākotnē varētu skatīties cerīgi, jo uzņēmumiem no Attīstības un noturības fonda jau, sākot no šā gada nogales, paredzēts vairāk nekā 139 miljonu eiro atbalsts. Tomēr svarīgi šo naudu izmantot jēgpilni, produktīvi īstenot digitālo transformāciju visos uzņēmējdarbības posmos. Izglītība ir viens no galvenajiem šā mērķa sasniegšanas komponentiem.
Nauda būs, izaicinājumi paliek
Latvija joprojām krietni atpaliek no daudzām citām Eiropas valstīm pēc galvenajiem digitālās jomas attīstības rādītājiem – to apliecina ne tikai pētījumu dati, bet arī visvienkāršākā ikdienas pieredze. Tāpēc digitālo risinājumu kontekstā Latvijai nepieciešama būtiska izaugsme, un ļoti svarīgi plānoto atbalstu digitālās transformācijas attīstībai izmantot pareizi un efektīvi.
Uzņēmējiem svarīgi zināt, kādiem attīstības virzieniem paredzēts atbalsts:
- 50,1 miljons eiro finanšu instrumentiem digitalizācijai;
- 40 miljoni eiro atbalstam procesu digitalizācijai;
- 45,4 miljoni eiro jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei;
- 30 miljoni eiro digitālo prasmju attīstībai;
- 18 miljoni eiro Eiropas digitālās inovācijas centru (EDIC) un reģionālo centru izveidei.
Katrai no pusēm saglabājas lieli izaicinājumi:
- izglītības iestādēm – sagatavot un turpināt izglītot pasniedzējus, lai mācību process atbilstu mūsdienu prasībām un iespējām;
- fondus administrējošām institūcijām – sagatavot mūsdienīgu un tirgus pieprasījumam elastīgi pielāgojamu regulējumu. Pilnveidot esošās informatīvās sistēmas efektīvam darbam gan ar izglītojamajiem, gan ar izglītības iestādēm. Jāatrod veidi un metodes, kā motivēt uzņēmējus izglītot darbiniekus, darbiniekiem un bezdarbniekiem jāredz motivācija izglītoties un paaugstināt kompetenci.
Uzņēmējiem ir milzīgs izaicinājums atrast sevī spēkus un interesi digitāli transformēties un izglītot savus darbiniekus, veidojot ilgtermiņa stratēģijas. Tas lielā mērā atkarīgs no reģionu attīstības stratēģijām un vīzijām tuvākajiem pieciem vai desmit gadiem.
Ātrs internets, vājas digitālās prasmes
Kāpēc digitālās transformācijas risinājumi Latvijā nepieciešami steidzami un akūti, apliecina jaunākais Eiropas Komisijas ziņojums. EK jau kopš 2014. gada uzrauga dalībvalstu progresu digitālajā jomā un publicē ikgadējus Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) ziņojumus.
Jaunākajā ziņojumā norādīts, ka Latvija ir vadošās pozīcijās attiecībā uz platjoslas pārklājumu un izmantošanu, kā arī labi sagatavojusies 5G ieviešanai. Valsts galvenās stiprās puses ir ārkārtīgi plašais ātrdarbīgas platjoslas (NGA) pārklājums (93% salīdzinājumā ar vidēji 87% ES) un fakts, ka vismaz 39% mājsaimniecību abonē vismaz 100 Mb/s ātru platjoslas pieslēgumu salīdzinājumā ar vidēji 34% ES.
No otras puses, mūsu valstij ir daudz steidzami risināmu uzdevumu. Piemēram, indeksa komponentā “Digitālo tehnoloģiju integrācija” Latvija 2021. gadā ieņem tikai 23. vietu Eiropas Savienībā. Digitālo prasmju jomā Latvijas rezultāts ir zemāks par vidējo, jo aptuveni pusei tās iedzīvotāju joprojām nav digitālo pamatprasmju.
Trūkst digitālās jomas speciālistu
Gandrīz puse no Latvijas uzņēmumiem, kas mēģinājuši piesaistīt digitālo jomu speciālistus, saskārušies ar grūtībām.
Digitālā iesaiste datu ieguvē, mārketingā un e-komercijā ir nepietiekama: tikai 9% uzņēmumu izmanto lielos datus, 19% uzņēmumu darbojas sociālajos medijos, 11% mazo un vidējo uzņēmumu iesaistīti e-komercijā un 7% MVU apgrozījuma nodrošina e-komercija.
Šie un citi dati liecina, ka Latvijai jāturpina iedzīvotāju izglītošana digitālo prasmju apgūšanā.
Nozīmīgu artavu iedzīvotāju prasmju attīstībā jau sniedz ESF projekts “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kurā līdz 2023. gadam plānots iesaistīt 53 tūkstošus nodarbināto.
Lielisks projekts, bet tas diemžēl arī ierobežo to cilvēku loku, kas vēlas izglītoties un pilnveidoties, jo šī projekta ietvaros var izglītoties tikai divas reizes. Cilvēku kategorija, kas ir radusi mācīties un pilnveidot prasmes un kvalifikāciju, labprāt to darītu biežāk, bet pagaidām tādas iespējas netiek dotas.
Tālāka izglītība arī pēc atgriešanās dzimtenē
Valsts vēlas, lai emigrējušie iedzīvotāji atgrieztos Latvijā, bet šī latviski runājošā auditorija ir atstāta bez tālākizglītošanās iespējām dzimtajā valodā.
Mācību centrs MP ir pagaidām vienīgais mācību centrs, kas pievērsies tieši šai auditorijai, piedāvājot mācības 50 dažādās izglītības programmās uz tādiem pat noteikumiem, kā Latvijas rezidentiem, turklāt neņemot vērā vecuma un nodarbinātības ierobežojumus, kādi ir VIAA programmā vai NVA bezdarbnieku apmācību programmās.
Līdzīga formāta mācības arī nākamajā plānošanas periodā ļautu turpināt pilveidot Latvijas iedzīvotāju profesionālās kompetences, bet joprojām lielākā problēma ir pašu cilvēku motivācija izglītoties, jo īpaši iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni. Valstī jārada mehānismi, kā ieinteresēt šo iedzīvotāju daļu pilnveidot savas prasmes un kompetenci, apgūstot kaut ko jaunu.
Tāpēc ļoti svarīgi, lai visas pieaugušo izglītībā iesaistītās puses būtu gatavas izmantot paredzēto finansējumu, lai jēgpilni realizētu visdažādākos apmācību projektus ar kvalitatīviem rezultātiem.
Autore ir SIA Magnetic Professional “Mācību centrs MP” vadītāja
Pagaidām nav neviena komentāra