Kas ir svarīgi, attīstot karjeru 2022. gadā?

  • Dana Kocāne
  • 18.01.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Pērn ļoti daudzi cilvēki visā pasaulē ne tikai nomainīja darbu, bet aizgāja “nekurienē” bez jebkāda plāna. Pandēmijas ietekmē cilvēki ļoti nogura un sāka aizdomāties, ko vispār nozīmē jēgpilns darbs. Neviens mums skolā nemācīja, kas ir karjera un kā veidot veiksmīgu karjeru. Savukārt uzņēmumu vadītāji saskaras ar izaicinājumiem labu darbinieku atrašanā.

Šogad viena no lielākajām tendencēm būs tā, ka cilvēkiem ir svarīga ne tikai alga, bet arī darba jēga.

Daudziem liekas, ka šo jēgu var atrast, iekārtojoties jaunā darbavietā, jaunā amatā, profesijā vai industrijā. Lielākoties šo aiziešanu no darba pārsvarā ietekmēja cilvēku nogurums, stress un nespēja savienot darbu ar mājas dzīvi: “Man viss ir apnicis!” “Šķirties vai aizbēgt no bērniem nevaru, tāpēc vismaz nomainīšu darbu.” Pandēmijas ietekmē cilvēki sākuši aizdomāties, ko viņi patiešām vēlas darīt, kādā uzņēmumā un profesijā grib strādāt.

2021. gada otrajā pusē vairāk nekā 20 miljonu Amerikas iedzīvotāju atstāja darbu, 6. janvārī ziņo CBCNews. Arī Karina Kimbrough, Linkedin galvenā ekonomiste apgalvo, ka pandēmijas ietekmē cilvēki sākuši aizdomāties, ko viņi patiešām vēlas darīt ar savu karjeru. Kā zināms, Linkedin ir lielākais profesionālais tīkls pasaulē. Šobrīd pasaulē ir ļoti liels kvalificēta darbaspēka trūkums. Turklāt speciālistus ir arvien grūtāk atrast, jo darbinieki sākuši būt izvēlīgāki.

Pamatojoties uz Manpower Group veikto pētījumu, šogad svarīgākie faktori, izvēloties jaunu darbu, būs ne tikai labāka alga, bet arī darba jēga, fleksibilitāte, autonomija un balanss starp darbu un privāto dzīvi. Pašlaik kvalificēti speciālisti var
izvēlēties, kur un kā viņi vēlas strādāt. Valstu robežas ir zudušas. Karjeras attīstībai ir atvērta visa pasaule. Ņemot vērā šo darba tirgus situāciju, domāju, ka darba devējam arvien vairāk jāpievērš uzmanība savu darbinieku labsajūtai un īstajam aicinājumam. Jāsaprot darbinieka talanti, stiprās puses, jārunā un jādefinē karjeras attīstības plāns, kur darbinieks var izmantot savus talantus un izjust šo darba jēgu.

Latvijā tiek ļoti daudz domāts par vertikālo karjeras izaugsmi, bet bieži aizmirst par eksperta karjeras attīstību. Ne visi vēlas un var strādāt par vadītājiem. Savukārt darbiniekiem, kuri patlaban ir strupceļā, iesaku tomēr nesteigties ar pāragriem secinājumiem un atbildēt sev uz vairākiem jautājumiem. Kur es sevi redzu pēc pieciem gadiem? Vai šis uzņēmums atbilst manām vērtībām un karjeras plāniem? Vai tiešām vertikālā karjeras izaugsme ir mans vienīgais ceļš uz veiksmīgu dzīvi? Rūpīgi izvērtēt un saprast, kas ir patiesās vērtības, intereses, prioritātes un ilgtermiņa karjeras mērķis. Dažreiz pietiek nomainīt darbavietu, kur vairāk rūpējas par darbinieka labsajūtu. Bieži arī par izdegšanas iemeslu darbinieki uzskata vadību, taču, runājot ar vairākiem klientiem, nonācām pie secinājuma, ka tā ir darbinieku nespēja pašiem organizēt savu darbu un laiku. Ļoti daudzi darbinieki joprojām neprot strādāt no mājām, taču pašlaik tā ir svarīgākā prasme, strādājot attālināto darbu.

Arvien svarīgāk darba meklēšanā un karjeras attīstībā 2022. gadā būs sevis iepazīšana, savu stipro pušu un karjeras mērķa definēšana. Sevis pozicionēšana darba tirgū un sevis prezentēšanas prasmes darba intervijā – kā stāstīt par saviem sasniegumiem, kā argumentēt biežās darba maiņas, ilgos pārtraukumus, aiziešanas iemeslus utt. Tāpat atbilstoši mārketinga materiāli par sevi – pareizi sastādīts CV un Linkedin profils.

 

Autore ir atlases uzņēmuma Tech Recruitment vadītāja un dibinātāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā