Sabiedrībā jāceļ brīvprātīgā darba prestižs

Ilustratīvs attēls
Mārtiņš Šteins

Visi zinām, ka brīvprātīgais darbs ir sabiedrības labā veikts un organizēts. Tas ir būtisks demokrātijas vingrinājums. Ikviens no mums piedalās vēlēšanās pēc brīvprātības principa, bet, kad cilvēks veic brīvprātīgo darbu, viņš katru dienu strādā pie tā, kādā sabiedrībā vēlas dzīvot. Brīvprātīgo darbu var veikt ikviens no mums jebkurā vecumā, lai iegūtu zināšanas un prasmes kādā nozarē, kas cilvēku interesē.

Brīvprātīgais darbs palīdz saskarties ar tām iedzīvotāju grupām, kas visbiežāk netiek sasniegtas. Tas uztur saikni ar darba veicēja cilvēcīgo pusi un atgādina, ko nozīmē būt cilvēkam. Uzskatu, ka brīvprātīgā darba rezultāti bieži ir nenovērtējami. Redzot brīvprātīgo darbus Latvijā, var secināt, ka tas ir nenovērtēts valsts tautsaimniecības resurss.

Likumiski šķēršļi brīvprātīgā darba attīstīšanai

Valstī nav noteiktas kompetentās iestādes, kas atbildētu par brīvprātīgā darba sekmēšanu un īstenošanu. Pašlaik atsevišķas nozares ministrijas piesaistītas brīvprātīgā darba īstenošanā. Tas rada brīvprātīgā darba sadrumstalotību, veicina atšķirīgu normu interpretāciju un piemērošanu, kas var novest pie tiesiskās paļāvības principa zušanas sabiedrībā. Tāpat nav skaidrs, ar ko brīvprātīgajā darbā iesaistītajiem konsultēties, lai likuma normas piemērotu. Saeimas deputātu grupā brīvprātīgā darba veicināšanai top grozījumi jomas regulējumā.

Atsevišķas funkcijas ir plānots uzticēt Sabiedrības integrācijas fondam (SIF), lai sniegtu informatīvu un konsultatīvu atbalstu brīvprātīgā darba politikas izstrādē un īstenošanā iesaistītajām institūcijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrībai kopumā. Ir nepieciešams radīt sistēmu, ar kuras palīdzību tiktu veicināta iesaiste brīvprātīgā darbā un tajā iegūto zināšanu, prasmju, iemaņu atzīšana, likumā nosakot, ka brīvprātīgā darbā iegūtās zināšanas, prasmes, iemaņas un saskarsmes spējas atzīstamas darba tirgū, ja to esamību rakstiski apliecinājis brīvprātīgā darba organizētājs.

Brīvprātīgais darbs kā izglītības sastāvdaļa un pirmā darba pieredze

Pilnveidotajā mācību saturā izglītībā un programmā Skola 2030 tiek noteikta prasība visiem vidusskolas beidzējiem īstenot patstāvīgu projekta darbu, kas var būt pētniecības, jaunrades vai sabiedriskais darbs. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē esošās jaunatnes politikas plānošanā, kur Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2021. – 2027.gadam projektā brīvprātīgais darbs ir būtisks elements. Iekļaujot izglītībā brīvprātīgā darba nepieciešamību, mēs iegūsim pilsoniski aktīvākus jauniešus, kas būs ilgtermiņa ieguldījums mūsu sabiedrībai. Jau šobrīd ir lielas problēmas ar jauniešu līdzdalību – tā ir sabiedrības grupa, kas vismazāk piedalās vēlēšanās un kurai ir viens no lielākajiem bezdarba līmeņiem.

Brīvprātīgā darba devējam ar likumu būtu nepieciešams sniegt darba veicējam izziņu par veikto brīvprātīgo darbu un tā ilgumu, lai iegūtās zināšanas un prasmes veicējs varētu uzrādīt arī piesakoties nākamajos darbos. Ir jāveicina sabiedrībā, tajā skaitā darba devēju vidū, izpratni par neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās, tajā skaitā brīvprātīgā darba, lomu darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvē. Tāpat ir jāveicina brīvprātīgā darba kā pirmās darba pieredzes jaunietim prestiža paaugstināšanu, uzlabojot brīvprātīgā darba īstenošanas sistēmu.

Valsts atbalsts brīvprātīgā darba veicināšanai

Ir zināms, ka Austrijā atsevišķi brīvprātīgā darba devēji saņem nodokļu atvieglojumus par brīvprātīgā darba organizēšanu. Lietuvā dalība jauniešu brīvprātīgajā dienestā pievieno attiecīgu punktu skaitu iekļūšanai valsts augstskolās, turpretim Portugālē un Beļģijā valsts finansiāli atbalsta veselības apdrošināšanu brīvprātīgā darba veicinošās organizācijās. Šādas prakses ieviešanu būtu nepieciešams apsvērt arī Latvijā, lai darba devējam būtu lielāka motivācija uzņemt brīvprātīgos.

Valsts kanceleja sadarbībā ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām 2017. gadā veica aptauja par brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu – vai Brīvprātīgā darba likums sasniedz tā mērķi? Īpaši svarīgs bija valsts iestāžu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un politisko partiju viedoklis, jo šīs ir tiešās mērķgrupas likuma īstenošanā. Pēc aptaujas datiem varēja secināt, ka galvenokārt brīvprātīgā darba veicēji ir jaunieši un seniori, kaut gan tādi ir visās vecuma grupās. Tika noskaidrots, kas kavē brīvprātīgo darbinieku iesaisti respondentu organizācijās. No respondentu apkopotajām atbildēm secināts, ka pamatā brīvprātīgo darbinieku iesaistīšana organizācijām ir nepieciešama un trūkst finanšu līdzekļu šo darbinieku apmācīšanai. Vaicājot, vai šādi darbinieki aizstāj potenciālus algotus darbiniekus, gandrīz puse no tiem, kuri izmanto brīvprātīgos darbiniekus (44%) atbild, ka “jā” vai “daļēji”. Tas nozīmē, ka brīvprātīgais darbs kļūst par nozīmīgu organizācijas resursu.

Līdz šim notikušas dažādas NVO un citu iesaistīto domnīcas brīvprātīgā darba problemātiskas ieskicēšanai. 13. Saeimā tika izveidota deputātu grupa brīvprātīgā darba veicināšanai un notika vairākas sēdes, kurās tika uzklausīti eksperti, lai izvērtētu visus problēmjautājumus, kas kavē brīvprātīgā darba attīstību. Vairums konstatēto trūkumu plānots labot ar jauniem grozījumiem Brīvprātīgā darba likumā.

2022. gada budžetā paredzēts arī papildu finansējums SIF brīvprātīgā darba sekmēšanai. Ļoti svarīgi, ka nākotnē tiek sakārtotas arī valsts iestāžu atvērto datu sistēmas, kas ļauj ik gadu apzināties brīvprātīgā darba apjomus valsts mērogā, lai novērtētu brīvprātīgā darba pienesumu valsts tautsaimniecībai un saprastu nepieciešamos ieguldījumus.

 

Autors ir 13.Saeimas deputāts, Attīstībai/Par!

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu