integrācija
- Aktuāli
- 20.06.2024.
- Pauls Raudseps
Šķiltava nr. 218: Vasaras nakts sapņi - par Latvijas nākotni, par koalīcijas sašūpošanu, pasaules apceļošanu
- Viedoklis
- 19.03.2025.
Kāpēc diskrimināciju jauniešu vidū nedrīkst atstāt pašplūsmā?
Visos laikos ir bijuši cilvēki, kuriem vara šķiet vilinoša. Kombinācijā ar privilēģijām vara kļūst par līdzekli, kas būtiski ietekmē citu cilvēku dzīvi un spēju rīkoties. To var likt lietā, kļūstot par patiesu līderi un radot labas pārmaiņas. Taču sava spēka un pārākuma izrādīšanai ir arī ēnas puses, kas var izpausties kā nicinājums un neiecietība pret līdzcilvēkiem, it sevišķi tiem, kuri izskatās vai domā atšķirīgi. Jāatceras gan, ka ieņemtās lomas ir nepastāvīgas. Arī pats varmāka rīt var kļūt par upuri un otrādi. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot jauniešu izpratni par tādu sava pārākuma izrādīšanas formu kā diskriminācija.
- Aktuāli
- 20.06.2024.
- Pauls Raudseps
Šķiltava nr. 218: Vasaras nakts sapņi - par Latvijas nākotni, par koalīcijas sašūpošanu, pasaules apceļošanu
Šis raidījums ierakstīts dienā pirms gada īsākās nakts - l
- Aktuāli
- 31.08.2023.
Vilis Vītols: Mūs iznīcinās nevis Krievija, bet gan dzimstības samazināšanās
"Mums iet labi, kaut, protams, varēja iet labāk. Bet, neskatoties uz Lembergu, Šķēli un visu pārējo, situācija pamazām iet uz augšu. Esmu optimistiski noskaņots par Latvijas nākotni," - tā intervijā žurnālam Ir saka Valstiskuma balvas ieguvējs, uzņēmējs un mecenāts Vilis Vītols.
- Viedoklis
- 24.11.2022.
Nevis tautība, bet pieredze ģimenē un sabiedrībā veido personību
Romu mediatora galvenais uzdevums ir veicināt un nodrošināt sadarbību starp romu ģimenēm un pašvaldības un valsts iestādēm tādās jomās kā izglītība, sociālie jautājumi, nodarbinātība, bērnu tiesības u.c., tomēr tikai ikdienā strādājot ar romiem un redzot reālas ģimenes, reālas ikdienas situācijas, ir saprotams, cik ļoti tālu mēs vēl esam no abpusējas iekļaušanas un izpratnes. Romu gadījumā šāds palīgs un starpnieks saziņā ar valsts un pašvaldību institūcijām ir kritiski nepieciešams. Romu mediatori darbojas piecās Latvijas pilsētās – Jelgavā, Rīgā, Valmierā, Ventspilī, Jūrmalā un Viļakas novadā.
- Viedoklis
- 30.06.2022.
Mācības latviski – kultūras un komunikācijas pieredze
Jūnijā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas trīs gadu laikā paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā.
- Viedoklis
- 05.05.2022.
Iekļaujoša darba vide – no Ukrainas atbraukušie kā lakmusa papīrītis
Latvijā reģistrēto Ukrainas bēgļu skaits pašlaik ir vairāk nekā 26 000 un turpina pieaugt. Saskaņā ar ekspertu aplēsēm šo cilvēku skaits varētu sasniegt pat 40 000, no kuriem vairāk nekā pusi uzņemtu Rīga un citas lielās pilsētas. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas publicēto informāciju, vairāk nekā 20 000 Ukrainas civiliedzīvotāju ir pauduši vēlmi saņemt ilgtermiņa vīzu, kas nozīmē arī ietekmi uz darba tirgu. Ir dažādi veidi, kā darba devēji var sniegt atbalstu cilvēkiem, kuri Latvijā ieradušies no Ukrainas un vēlas uzsākt darba gaitas, turklāt tieši darba devēji lielā mērā var sekmēt t.s. patiesās integrācijas procesu. Vienlaikus darbinieki no Ukrainas spilgti parāda, cik iekļaujoša ir darba vide Latvijā kopumā.
- Viedoklis
- 21.12.2021.
Sabiedrībā jāceļ brīvprātīgā darba prestižs
- Viedoklis
- 26.10.2020.
Vai latviešu valoda saliedē?
- Viedoklis
- 22.10.2020.
Latvijā kopš 2014.gada nav vērojami uzlabojumi imigrantu integrācijas atbalstam
- Viedoklis
- 29.03.2022.
Ukrainas integrācija Eiropas Savienībā nav atliekama
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 28. februārī parakstīja savas valsts pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. Eiropas parlaments 1. martā ar 637 balsīm par, 13 pret un 26 atturoties pieņēma rezolūciju par atbalstu ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai un par stingrākām sankcijām pret Krieviju. Pēc tam 8. martā Eiropas Savienības Padome vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas pieteikuma nodošanu Eiropas Komisijai vērtēšanai.
- Viedoklis
- 21.12.2021.
Sabiedrībā jāceļ brīvprātīgā darba prestižs
Visi zinām, ka brīvprātīgais darbs ir sabiedrības labā veikts un organizēts. Tas ir būtisks demokrātijas vingrinājums. Ikviens no mums piedalās vēlēšanās pēc brīvprātības principa, bet, kad cilvēks veic brīvprātīgo darbu, viņš katru dienu strādā pie tā, kādā sabiedrībā vēlas dzīvot. Brīvprātīgo darbu var veikt ikviens no mums jebkurā vecumā, lai iegūtu zināšanas un prasmes kādā nozarē, kas cilvēku interesē.
- Viedoklis
- 26.10.2020.
Vai latviešu valoda saliedē?
Cik labi Latvijā dzīvojošie ārzemnieki prot latviešu valodu? Aizvien biežāk dzirdu komentārus par to, ka taksometru šoferi vai ēdiena piegādātāji nerunā latviski vai nesaprot, ko viņiem jautā. Pavisam nesen sabiedriskajā televīzijā bija raidījums par ārzemju studentiem un to latviešu valodas prasmēm, kas nav pietiekamas, lai viņi varētu atrast darbu. Taču ar problēmām saskaras ne tikai ārzemnieki, bet arī latvieši, kas atgriezušies atpakaļ uz dzīvi Latvijā. Itin bieži viņu bērniem valodas prasmes nav pietiekamas, lai brīvi iekļautos Latvijas izglītības sistēmā.
- Viedoklis
- 22.10.2020.
Latvijā kopš 2014.gada nav vērojami uzlabojumi imigrantu integrācijas atbalstam
Šā gada 20.oktobrī publicēts jaunākais MIPEX novērtējums Latvijai. Ar nožēlu jāsecina, ka Latvijas politika imigrantu integrācijas atbalstam vērtējama drīzāk kā nelabvēlīga, saņemot tikai 37 no iespējamiem 100 punktiem kārtējā Migrantu integrācijas politikas indeksa (MIPEX) novērtējumā. Līdzīgus rezultātus uzrāda citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis. Vissliktāk novērtēta politiskās līdzdalības dimensija, taču kā drīzāk nelabvēlīgas vērtējamas arī darba tirgus mobilitātes, izglītības un veselības aprūpes dimensijas un piekļuve pilsonībai. Turklāt lielākā daļa vērtējumu ir saglabājušies 2014.gada līmenī.
- Viedoklis
- 27.11.2019.
Kas ir lielāks drauds: ārzemju studenti vai nesakārtota imigrācijas sistēma?
Kamēr daži draud, ka drīz ārzemju studentu laiks Rīgā beigsies, citi ziņo, ka, iegādājoties kebabu, par latviešu valodu ir jāaizmirst. Pēdējo mēnešu notikumi Rīgā - uzbrukumi cittautiešiem, kas beidzas ar operāciju slimnīcā, draudiem ārzemju studentus nogalināt un nebeidzamās provokācijas cittautiešu izcelsmes studentu atvērtajās ēdnīcās Rīgā, raisa negatīvu satraukuma sajūtu.
- Viedoklis
- 04.09.2019.
Kurš rādīs diasporas izglītības ceļu jeb Quo vadis diasporas izglītība?
Pēdējā laikā novērojama dažādu Latvijas valsts iestāžu visai haotiskā un nesaskaņotā pieeja diasporas un remigrantu izglītības jautājumiem, kas līdz ar 2018. gadā pieņemto Diasporas likumu uzliek tām pienākumu veikt dažādas ar likuma izpildi saistītas darbības. ”Uz galviņām” sadalītā atbildība nevieš skaidrību par plānoto pasākumu koordināciju, kas veidotu vienotu, visiem saprotamu nākotnes stratēģiju, neraugoties uz nesen darbu uzsākušās Diasporas konsultatīvās padomes daudzveidīgo sastāvu, tajā iekļaujot gan izglītības politikas veidotājus, gan izpildītājus.
