Mīti un patiesība par attālinātajām studijām

  • Oksana Lentjušenkova, Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore
  • 22.09.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Sācies jaunais studiju gads, un studentiem visā Latvijā, atšķirībā no iepriekšējā gada, ir iespēja apmeklēt lekcijas klātienē, lai gan vairāki eksperti prognozējuši, ka, visticamāk, šāda situācija neturpināsies ilgi un vīrusa izplatības ietekmē atkal būs jāmācās no mājām. Attālinātajām studijām var būt vairākas priekšrocības un, ievērojot atbilstošus priekšnoteikumus, kvalitātes ziņā tās var būt līdzvērtīgas studijām klātienē. Turklāt studijas tiešsaistē ir “jaunais normālais”, kas saglabāsies arī pēc pandēmijas, jo mūsdienu dzīves ritms kļūst aizvien straujāks.

Attālinātās studijas ir šeit uz palikšanu, turklāt visos līmeņos, pakāpeniski kliedējot dažādus mītus, kas pastāvējuši vairākus gadu desmitus. Lai gan pandēmija ir veicinājusi attālināto mācību ienākšanu mūsu ikdienā, tās saglabāsies arī nākotnē, jo cilvēki vēlēsies apvienot studijas, darbu, ģimenes dzīvi un citas lietas. Mūsdienu dzīves ritms nosaka, ka aizvien mazāk cilvēku būs gatavi doties uz studiju norises vietu, ja varēs “pieslēgties” studijām no mājām vai darbavietas. Šajā kontekstā gan vēlos atzīmēt, ka izšķirīga nozīme ir kvalitātei un atbilstošai metodoloģijai, jo ne viss, kas aizvadītajā studiju gadā tika piedāvāts studentiem un dēvēts par attālinātajām mācībām, patiešām atbilda šim jēdzienam. Kvalitatīvas attālinātās studijas jeb virtual learning ir daudz sarežģītāka sistēma, ko nevar radīt pāris mēnešos.

Mīts par "dzīvo" komunikāciju

Viens no izplatītākajiem mītiem – attālinātās studijas nespēj aizstāt “dzīvo” komunikāciju ar pasniedzēju vai kursabiedriem. Patiesībā, ja lekcijas vai semināri notiek tiešsaistē, ir iespējams diskutēt, prezentēt darbus un uzdot jautājumus tāpat, kā atrodoties klātienē. Protams, ar nosacījumu, ka nodarbības tiek rīkotas tiešsaistē, nevis piedāvāts tikai video ieraksts vai uzdevums, kas atsūtīts e-pastā. Pieslēdzoties lekcijai reālajā laikā, vienīgā būtiskā atšķirība – tiek ietaupīts laiks un līdzekļi, ko citkārt iztērētu ceļā.

Ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi, attīstot attālinātās studijas, varu droši apgalvot - arī uzskats, ka attālinātās studijas nav tik kvalitatīvas kā klātienes, ir kārtējais mīts. Ja ir atbilstoša metodoloģija, neizpaliek arī kvalitāte. Šāda formula attiecas uz ikvienu studiju formu. Attālinātās studijas nebūs kvalitatīvas, ja 1:1 tika atkārtots klātienes lekciju saturs – jābūt gan pārdomātām metodēm, gan atbilstošai platformai, kurā ērti pieejami visi studiju materiāli, gan attiecīgam komunikācijas formātam. Lekcijas pavisam noteikti jāorganizē citādāk, nekā bijis ierasts līdz šim, un tas prasa arī mācībspēku sagatavošanu un apmācību. Tehnoloģiju un augstākās izglītības attīstība radījusi ārkārtīgi daudz resursu un instrumentu, ko varam izmantot, un attālināti var studēt pat rasēšanu. Ja ir tehnoloģijas, atbilstoša platforma, metodoloģija un zinoši mācībspēki, iespējas ir teju neierobežotas.

Motivācija nepieciešama ikvienā studiju formā

Ja izpildās visi iepriekš minētie nosacījumi, tad arī uzskats, ka “mācīties attālināti ir grūtāk nekā klātienē”, ir tikai mīts. Ja materiāli ir viegli pieejami, uzdevumus papildina skaidri apraksti u.tml., tas nebūt nav grūtāk. Tāpat ir maldīgi uzskatīt, ka attālinātās studijas nozīmē daudz sarežģītāku laika plānošanu, jo arī klātienes studijās ir jāspēj izvirzīt prioritātes un plānot darbus, lai savlaicīgi pagūtu izpildīt uzdoto, lai apmeklētu visas lekcijas u.tml.

Mācoties tiešsaistē, studiju process arī tiek izplānots visos tā posmos – kad jāpieslēdzas nodarbībām, kad jāiesniedz darbi, un kad var “apmeklēt” papildus konsultācijas. Ja cilvēks ir motivēts iegūt augstāko izglītību, nav nozīmes, kādā formātā mācīties. Savukārt, ja nav skaidri definēti mērķi un trūkst motivācijas, arī klātienē nebūs viegli mācīties, tāpēc, uzsākot studijas vai plānojot iestāties augstskolā, noteikti vispirms jāuzdod sev jautājums – kāpēc vēlos studēt? Lai definētu savus mērķus, nereti nākas iziet no komforta zonas, bet tas noteikti ir to vērts.

Mācību vides iekārtošana

Runājot par aizvadīto studiju gadu, jāatzīst, ka daudzviet bija vērojama attālināto studiju imitācija, jo lekciju ieraksti, kas tiek pārraidīti gadu no gada, vai uzdevumu nosūtīšana e-pastā nav tas pats, kas mācīšanās tiešsaistē. Kvalitatīvi organizētas attālinātās studijas (virtual learning) nozīmē līdz pat 90% vielas apguvi, tātad – tāpat kā klātienē. Grūtības, ko studējošie mēdz izjust, mācoties attālināti, visbiežāk saistās ar fiziskās mācību vides iekārtošanu – ja augstskolas telpās par to ir padomāts, tad mājās darba vide jāiekārto paša spēkiem. Tas pats attiecas arī uz attālināto darbu, jo tas, cik ergonomiski un pareizi ir iekārtota darba vai studiju vieta, ietekmē arī mūsu produktivitāti un koncentrēšanās spējas.

Attālinātās studijas nav nekas jauns – daudzviet pasaulē tās bija populāras arī pirms desmit gadiem, kad sākām strādāt ar šo formu. Bet pandēmija parādīja, ka liela daļa augstskolu tomēr nebija gatavas šādām formātam – trūka atbilstošu platformu, mācībspēku digitālo prasmju u.tml. Neraugoties uz mītiem, kuri, par laimi, pakāpeniski izzūd, jāapzinās, ka attālinātās studijas saglabāsies un kļūs tikai populārākas. Sabiedrības digitalizācijas pakāpe pieaug, attīstās arī cilvēku digitālās prasmes un aizvien vairāk topošo un esošo studentu vēlas saņemt pakalpojumu sev ērtāk laikā un veidā. Tie, kas izbaudījuši kvalitatīvu attālināto studiju pieredzi, aizvien mazāk vēlēsies atgriezties auditorijās. Ja kāds šaubās par attālināto studiju nākotni, atliek tikai ielūkoties e-komercijas apjomu pieaugumos. Pozitīva pieredze ar iepirkšanos internetā mudina mūs retāk izmantot klasiskos veikalus arī tagad, kad tos drīkst apmeklēt. Kāpēc lai ar studijām būtu citādāk? Atslēgas vārds, protams, ir pozitīvā pieredze, ko rada metodoloģija, tehnoloģijas un nodarbības tiešsaistē – tā ir sistēma, kuras izveidē jāiegulda laiks, līdzekļi un zināšanas. Un spēlētājiem, kas vēlas būt konkurētspējīgi augstākās izglītības tirgū, ir jābūt gataviem to darīt!

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Viedoklis Baiba Īvāne

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.

Viedoklis Kristiāna Kalniņa

Konvencija pret vardarbību nav drauds. Tā ir mūsu sabiedrības spogulis – un tieši tas biedē visvairāk

To šajās dienās varētu teikt ikviens, kurš reiz centies runāt par dzimtē balstītu vardarbību un piedzīvojis, īpaši jau meitenes un sievietes – jo skaidrāk mēģini to izskaidrot, jo vairāk jūties nevēlamama, neadekvāta, pārspīlējoša. Vardarbība – fiziska, emocionāla, seksuāla - nebūt nav tēma, kurā “katram ir savs viedoklis”. Tā ir tēma, kurā informētība, profesionāla izpratne un personīgā pieredze vēsturiski bieži sastopas ar sabiedrības, un šoreiz arī ar daudzu politiķu vēlmi – nedzirdēt, nepaskatīties pārāk tuvu un neieklausīties, ja tas izjauc ierasto mieru.

Viedoklis Ināra Ziemele

Valsts institūcijām ir jāievēro tie paši likumi kā privātam būvētājam

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Jaunākajā žurnālā