Ilustratīvs attēls
Augustā sākām rakstu sēriju par izglītības būtību. Sākoties jaunajam mācību gadam, ko izaicina Covid, pamatu pārdomām varētu meklēt risinājumu kontekstā, kas ir satricinājis mūsu tradicionālās struktūras. Šajā rakstā aplūkošu vienu no mūsdienās populārākajiem "stereotipiem" - mācīšanās piesaisti skolai.
Mācīšanās nenotiek tikai institucionālā sistēmā (skolā, universitātē). Mēs mācāmies ģimenē, darbā, ceļojot un vienkārši dzīvē. Mācības skolā, protams, palīdz, jo tās nodrošina mūsu mācīšanās struktūru, atbalsta socializāciju un ļauj sertificēt mūsu prasmes. Tomēr mācīšanās sašaurināšana līdz mācībām skolā ir ierobežojoša, īpaši tādos laikos kā pašreizējie, kad skolas un universitātes nedarbojas standarta režīmā.
