2021_08_Darzinos-1994._100.png
Latviešu dzejniece Broņislava Martuževa (1924—2012) PSRS okupācijas laikā bija nacionālās pretošanās kustības dalībniece un politieslodzītā. Pirmos divus dzejoļu krājumus izdeva ar dzejnieces Evas Mārtužas vārdu (pašai publicēt darbus nebija iespējams). Pirmā publikācija ar pašas vārdu bija dzejoļu kopa No dienasgrāmatas žurnālā Karogs (1990).
1974. gadā brālis Ciprians kopā ar māsām Broņislavu un Magdalēnu Martuževām Lubānas tuvumā nopērk Dārziņu mājas. Sāpe par atstātajām tēva mājām gruzd, bet arī jaunā vieta tiek iemīļota. Te no pagalma pat baznīcas tornis redzams, te Aiviekste un tās pieteka Liede. Un Broņislava iemācās «laist šai vietā saknes». Dzejniece atzīst, ka «ūdens, debesis un karstais vasaras vējš atnes pantus — dzejolis tā kā pats no sevis, kā lāse no debesīm nokrīt. Es pati nekad nesajutu, ka es strādāju. Tas bija liels atvieglojums pasacīt to, kas tanī brīdī prātā, to, ko domāju. Man nekad nebija jāizdomā, par ko rakstīt, es nevarēju spēt to, kas notiek, pierakstīt. «Svin svētkus upe mana, / Svin svētkus akmeņi» — es rakstīju pirms daudziem gadiem 18. novembrī. Daba, jā, pat akmeņi ar mani sarunājas. Es tikai pierakstu.»
