Kabula nav Rīga

  • Gunārs Nāgels, laikraksta "Latvietis" palīgredaktors
  • 25.08.2021.
Talibu kaujinieki patrulē Kabulas ielās 23.augustā. Foto: AFP/Scanpix/LETA

Talibu kaujinieki patrulē Kabulas ielās 23.augustā. Foto: AFP/Scanpix/LETA

Vai Amerika ir pametusi savu sabiedroto, Afganistānu, ļauniem iebrucējiem? Skatoties ziņu raidījumus no Kabulas, varētu tā likties. Dažs labs pat ir prātojis, ko tas varētu nozīmēt NATO nākotnei. Vai varētu pienākt diena, kad Amerika arī pamet Latviju?

Skati no Kabulas lidostas ir patiešām baisi. Afgāņi spiežas virsū lidmašīnām. Vairāki paspējuši pieķerties lidmašīnai, un var redzēt, kā tie viens pēc otra krīt lejā drošā nāvē no dažu simt metru augstuma pēc tam, kad lidmašīna pacēlusies.

Bet Kabula nav Rīga. Jāatceras, kāpēc Afganistānā atradās NATO spēki. Tos neaicināja draudzīga valdība, lai aizstāvētu pret ārējiem draudiem.

Pirms 20 gadiem, 2001. gada 9. septembrī, Amerikā notika Al-Qaida teroristu uzbrukums, kura rezultātā dzīvību zaudēja ap 3000 cilvēku. Al-Qaida tajā laikā bija bāzēta Afganistānā, un turienes kustības Taliban valdība atteicās izpildīt ASV prezidenta Džordža Buša prasību izdot tiesāšanai Al-Qaida vadību un visus teroristus izraidīt no valsts.

Sekoja ASV un sabiedroto iebrukums Afganistānā, kura rezultātā talibi un Al-Qaida tika lielā mēra izdzīti, un Kabulā izveidota jauna valdība. Turpmākajos 20 gados, pat ar spēcīgu ārzemju atbalstu, afgāņi nespēja izveidot stabilu demokrātisku valsti. Protams, talibi saņem atbalstu no ārzemēm, bet tas ir niecīgs, salīdzinājumā ar ASV uzdāvināto kara tehniku, ieročiem un operatīvo atbalstu. Arī tad, kad ņem vērā Amerikas starplaikā zudušo interesi par Afganistānu, jo 2003. gadā tā veltīja visas pūles iebrukumam Irākā.

Var saprast ASV prezidenta Džo Baidena un pirms viņa prezidenta Donalda Trampa vēlmi neizliet vairāk savu karavīru asinis svešajā pilsoņu karā. Afgāņiem, it sevišķi sievietēm, ir pamatotas bažas par savām tagad pazaudētajām cilvēktiesībām. Zinot, cik necilvēciski izturas pie varas tikušie talibi, jāprasa, kur pazuda Afganistānas armija?

Kabulas lidostā vien ir tūkstošiem prombraukt gribētāju, pārsvarā vīrieši. Jāprasa atkal – vai patiešām nebija nekādas vēlmes tautai pretoties? Interesanta statistika – amerikāņi devuši Afganistānai pāri par 600 000 kājnieku ieroču, ieskaitot triecienšautenes. Tas sanāk aptuveni šautene uz katriem 17 vīriešiem vecumā starp 15 un 64 gadiem.

Kabula nav Rīga, bet tomēr ir viena līdzība. 2012. gadā talibi izdeva fatvu pret poliomielīta vakcīnu, izsludinot to par indi, un sāka kampaņu, nogalinot pašus vakcinētājus – ārstus, medicīnas māsas, feldšerus. Līdz ar to tikai Afganistānā un Pakistānā poliomielīts ir vēl endēmisks.

Vai talibi mainījušies uz labo pusi? Drīz redzēsim.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā