Kabula nav Rīga • IR.lv

Kabula nav Rīga

1
Talibu kaujinieki patrulē Kabulas ielās 23.augustā. Foto: AFP/Scanpix/LETA
Gunārs Nāgels, laikraksta "Latvietis" palīgredaktors

Vai Amerika ir pametusi savu sabiedroto, Afganistānu, ļauniem iebrucējiem? Skatoties ziņu raidījumus no Kabulas, varētu tā likties. Dažs labs pat ir prātojis, ko tas varētu nozīmēt NATO nākotnei. Vai varētu pienākt diena, kad Amerika arī pamet Latviju?

Skati no Kabulas lidostas ir patiešām baisi. Afgāņi spiežas virsū lidmašīnām. Vairāki paspējuši pieķerties lidmašīnai, un var redzēt, kā tie viens pēc otra krīt lejā drošā nāvē no dažu simt metru augstuma pēc tam, kad lidmašīna pacēlusies.

Bet Kabula nav Rīga. Jāatceras, kāpēc Afganistānā atradās NATO spēki. Tos neaicināja draudzīga valdība, lai aizstāvētu pret ārējiem draudiem.

Pirms 20 gadiem, 2001. gada 9. septembrī, Amerikā notika Al-Qaida teroristu uzbrukums, kura rezultātā dzīvību zaudēja ap 3000 cilvēku. Al-Qaida tajā laikā bija bāzēta Afganistānā, un turienes kustības Taliban valdība atteicās izpildīt ASV prezidenta Džordža Buša prasību izdot tiesāšanai Al-Qaida vadību un visus teroristus izraidīt no valsts.

Sekoja ASV un sabiedroto iebrukums Afganistānā, kura rezultātā talibi un Al-Qaida tika lielā mēra izdzīti, un Kabulā izveidota jauna valdība. Turpmākajos 20 gados, pat ar spēcīgu ārzemju atbalstu, afgāņi nespēja izveidot stabilu demokrātisku valsti. Protams, talibi saņem atbalstu no ārzemēm, bet tas ir niecīgs, salīdzinājumā ar ASV uzdāvināto kara tehniku, ieročiem un operatīvo atbalstu. Arī tad, kad ņem vērā Amerikas starplaikā zudušo interesi par Afganistānu, jo 2003. gadā tā veltīja visas pūles iebrukumam Irākā.

Var saprast ASV prezidenta Džo Baidena un pirms viņa prezidenta Donalda Trampa vēlmi neizliet vairāk savu karavīru asinis svešajā pilsoņu karā. Afgāņiem, it sevišķi sievietēm, ir pamatotas bažas par savām tagad pazaudētajām cilvēktiesībām. Zinot, cik necilvēciski izturas pie varas tikušie talibi, jāprasa, kur pazuda Afganistānas armija?

Kabulas lidostā vien ir tūkstošiem prombraukt gribētāju, pārsvarā vīrieši. Jāprasa atkal – vai patiešām nebija nekādas vēlmes tautai pretoties? Interesanta statistika – amerikāņi devuši Afganistānai pāri par 600 000 kājnieku ieroču, ieskaitot triecienšautenes. Tas sanāk aptuveni šautene uz katriem 17 vīriešiem vecumā starp 15 un 64 gadiem.

Kabula nav Rīga, bet tomēr ir viena līdzība. 2012. gadā talibi izdeva fatvu pret poliomielīta vakcīnu, izsludinot to par indi, un sāka kampaņu, nogalinot pašus vakcinētājus – ārstus, medicīnas māsas, feldšerus. Līdz ar to tikai Afganistānā un Pakistānā poliomielīts ir vēl endēmisks.

Vai talibi mainījušies uz labo pusi? Drīz redzēsim.

Komentāri (1)

QAnon 26.08.2021. 17.31

Tūlīt pēc tam, kad Putins 1998. gada 25. jūlijā tika iecelts FSB direktora amatā, aktivizējās al-Qaeda par kuru pirms tam tikai retais bija dzirdējis ar 1998. gada 7. augustā sarīkotiem sprādzieniem pie ASV vēstniecībām Kenijā un Tanzānijā, kur terora aktos gāja bojā 224 cilvēki.
Afganistānā nostiprinājās Taleban vara un kustība uzsāka virzību uz ziemeļiem. Tadžikistānā jau notika pilsoņu karš ar vairākiem desmitiem tūkstošu kritušo un tas draudēja izplesties visā Centrālāzijā, bet pēc tam pārmesties arī uz Kaukāzu un Pievolgu. 2001. gadā Putins apsvēra iespēju iebrukt Afganistānā, kas būtu pielicis punktu Absolūtā ļaunuma eksistencei, par ko pasaules sabiedrība toreiz izrādīja milzīgu satraukumu. Protams tik senus notikumus spējīgi atcerēties tikai visaugstākie organismi. Tie, kuri var saprast Džo Baidenu (Sleepy Joe, Job Killing Joe), tiem nav lemts.
Tavu brīnumu, 2001. 11. septembrī notiek vērienīga kaujas operācija pret ASV, kur Ņujorkas debesskrāpjos dvīņos ietriecas pasažieru lidmašīnas ar visiem pasažieriem. No degošās degvielas radītā karstuma betons pārvēršas pulverī un augšējie stāvi krītot uz leju sagrauj visu konstrukciju. Daudzi morālie kropļi, apgalvos, ka tas nav iespējams, ka tur bija ievietotas sprāgstvielas. Tiem atgādināšu par universālveikalu Seulā, kas pilnībā sabruka, tikai tāpēc, ka uz jumta tika uzstādīti līdz tam neparedzēti kondicioniera dzesētāji, bet šeit smagas pasažieru lidmašīnas, turklāt degošas, ar lielu petrolejas daudzumu bākās.
Tūlīt pēc tam, Putins, NKVD nagu maucēja dēls, kurš vēl skolas laikā pieteicās darbam čekā, tāpēc, kā nīda visu dzīvo uz planētas, iztaisās par lielu ASV draugu, izrāda solidaritāti, piedāvā visu iespējamo palīdzību, sarunā ar Centrālāzijas satrapiem par to kara lidlauku izmantošanu ASV vajadzībām un piedāvā arī bāzi Krievijā, lai tikai ASV sarīkotu iebrukumu. Bušs iebrūk, krieviem atkrīt vajadzība pašiem karot un ik nedēļu vest mājās tūkstošiem krievu līķu.
Kā teiktu Putina propagandons, Kiseļovs: “Sagadīšanās? Neticu.” Es arī neticu.
p.s. Iespējams, Afganistānā arī slēpās Osama bin Ladens, bet es neticu, ka nebija iespējams sarunāt tā izdošanu, kaut vai ar raķešu uzbrukuma draudiem, turklāt afgāņi ir milzīgu pateicību parādā ASV, par to, ka krieviem laupīja iespēju nogalināt vēl vairākus miljonus mierīgo civiliedzīvotāju. Tā vietā, lai pabeigtu tēva iesākto un izbeigtu Huseina režīmu, kura paspārnē krievu instruktori nometnēs gatavoja teroristus un kurš turklāt emitēja paša ražotos dolārus miljonu apmēros un pie viena likvidētu arī otra kremļa draudziņa, Asada, asiņaino režīmu, Bušs iebruka Afganistānā, kas bija drauds tikai krieviem un Irānas lupatgalvām.
Un te nu mēs esam nonākuši.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu