Par klimata pārmaiņām sākam maksāt jau tagad

  • Arnis Blūmfelds, ERST Finance izpilddirektors
  • 11.08.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Rudeni Latvijas mājsaimniecības sagaidīs, pārskatot savus izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem, jo būtiski paaugstinājusies dabasgāzes cena un attiecīgi pieaugs arī elektroenerģijas izmaksas. Šis ir viens ļoti spēcīgs signāls arī tiem, kuri netic klimata pārmaiņām – tās jau notiek. Par nepārdomātu resursu šķiešanu mēs sākam maksāt jau tagad, un, nemainot personīgās izvēles un attieksmes, nākotnē rēķini kļūs tikai lielāki. Šis ir īstais brīdis tiem uzņēmējiem, kuri to vēl nav izdarījuši, auditēt ražošanas procesu un izrēķināt, vai nav laiks pāriet uz atjaunojamo resursu lielāku izmantošanu. Šajā virzienā vērts sākt skatīties arī iedzīvotājiem un, ieguldot lielākus līdzekļus saules vai zemes siltuma enerģijas izmantošanas tehnoloģijās, ilgtermiņā ne tikai maksāt mazākus rēķinus, bet arī samazināt savu ietekmi uz klimatu.

Pieprasījums pieaugs

Arī šī vasara, gluži tāpat kā iepriekšējās, ir nākusi ar dažādiem klimata izmaiņu vēstnešiem. Viens no tiem ir sausums. Apmēram pusi Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas saražo trīs lielās hidroelektrostacijas. Tā kā ūdens plūsma nav bijusi pietiekama, elektrības ir mazāk un tā ir dārgāka. Turklāt vēl arī aspekts, ka otru lielo elektroenerģijas pīrāga daļu “uzcep” koģenerācijas stacijas, pārstrādājot dabasgāzi. Ja aug dabasgāzes cena, likumsakarīgi, sadārdzinās arī elektrība. Tiktāl par vienkārši aprēķināmām lietām.

Taču kas mūs sagaida nākotnē? Visticamāk, dabasgāzes cena pieaugs, un tas skaidrojums ar nule kā atjaunojušos lielo pieprasījumu. Visā pasaulē atsākusies ražošana, enerģija ir nepieciešama, un dabasgāze ir viens no populārākajiem un pieprasītākajiem kurināmajiem. Vēl jārēķinās, ka pieprasījumu pēc dabasgāzes būtiski palielinās Vācijas lēmums līdz 2022. gadam slēgt pilnīgi visas atomelektrostacijas. Lai arī pasaulē nav izdomāts ātrāks, lētāks un efektīvāks veids, kā iegūt enerģiju, siltumu un elektrību, tomēr Fukušimas kodolkatastrofa pirms 10 gadiem lika vācu politiķiem pieņemt finansiāli skarbu lēmumu iedzīvotāju drošības vārdā. Līdz ar to ir jārēķinās – dabasgāze lētāka nekļūs.

Vērts investēt

Kā tikt galā ar radušos situāciju? Ir kritiski jāpieiet resursiem, kas pašlaik tiek izmantoti ražošanas procesā. Uzņēmējam ir jāaprēķina, vai ilgtermiņā izdevīgāk nav pāriet no dabasgāzes apkures uz, piemēram, šķeldas vai citas atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Varbūt ir vērts investēt jaunās tehnoloģijās. Iespējams, virziens, kurā domāt, ir saules vai vēja enerģija. Gribētu iedrošināt uzņēmējus nebaidīties no uzņēmuma efektivitātes celšanas. Valsts finanšu institūcija ALTUM piedāvā energoefektivitātes programmu, kurā, pārkārtojot ražošanu atbilstoši efektivitātes principiem, var iegūt papildu līdzekļus granta veidā no valsts. Turklāt detalizēts ražotnes audits var palīdzēt ietaupīt gan uz izejvielām, gan resursiem, gan darba stundām.

Klimata pārmaiņas ir reālas. Tās notiek, un to ietekme uz mūsu ikdienu kļūs arvien pamanāmāka. Tas, ko varam darīt – pēc iespējas samazināt savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu gan individuāli, gan uzņēmumu, gan valstu mērogā. Pāreja uz dabai draudzīgāku enerģijas ieguves veidu un plašāka atjaunojamās enerģijas izmantošana veicinās ne tikai efektīvāku saimniekošanu, bet arī ilgtspēju, kas ir būtisks aspekts gan biznesa izaugsmē, gan domājot par nākotni ilgtermiņā. No katra klimata pārmaiņu apturēšanā ieguldīta eiro ieguvēji būs visi.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā