Par klimata pārmaiņām sākam maksāt jau tagad

  • Arnis Blūmfelds, ERST Finance izpilddirektors
  • 11.08.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Rudeni Latvijas mājsaimniecības sagaidīs, pārskatot savus izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem, jo būtiski paaugstinājusies dabasgāzes cena un attiecīgi pieaugs arī elektroenerģijas izmaksas. Šis ir viens ļoti spēcīgs signāls arī tiem, kuri netic klimata pārmaiņām – tās jau notiek. Par nepārdomātu resursu šķiešanu mēs sākam maksāt jau tagad, un, nemainot personīgās izvēles un attieksmes, nākotnē rēķini kļūs tikai lielāki. Šis ir īstais brīdis tiem uzņēmējiem, kuri to vēl nav izdarījuši, auditēt ražošanas procesu un izrēķināt, vai nav laiks pāriet uz atjaunojamo resursu lielāku izmantošanu. Šajā virzienā vērts sākt skatīties arī iedzīvotājiem un, ieguldot lielākus līdzekļus saules vai zemes siltuma enerģijas izmantošanas tehnoloģijās, ilgtermiņā ne tikai maksāt mazākus rēķinus, bet arī samazināt savu ietekmi uz klimatu.

Pieprasījums pieaugs

Arī šī vasara, gluži tāpat kā iepriekšējās, ir nākusi ar dažādiem klimata izmaiņu vēstnešiem. Viens no tiem ir sausums. Apmēram pusi Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas saražo trīs lielās hidroelektrostacijas. Tā kā ūdens plūsma nav bijusi pietiekama, elektrības ir mazāk un tā ir dārgāka. Turklāt vēl arī aspekts, ka otru lielo elektroenerģijas pīrāga daļu “uzcep” koģenerācijas stacijas, pārstrādājot dabasgāzi. Ja aug dabasgāzes cena, likumsakarīgi, sadārdzinās arī elektrība. Tiktāl par vienkārši aprēķināmām lietām.

Taču kas mūs sagaida nākotnē? Visticamāk, dabasgāzes cena pieaugs, un tas skaidrojums ar nule kā atjaunojušos lielo pieprasījumu. Visā pasaulē atsākusies ražošana, enerģija ir nepieciešama, un dabasgāze ir viens no populārākajiem un pieprasītākajiem kurināmajiem. Vēl jārēķinās, ka pieprasījumu pēc dabasgāzes būtiski palielinās Vācijas lēmums līdz 2022. gadam slēgt pilnīgi visas atomelektrostacijas. Lai arī pasaulē nav izdomāts ātrāks, lētāks un efektīvāks veids, kā iegūt enerģiju, siltumu un elektrību, tomēr Fukušimas kodolkatastrofa pirms 10 gadiem lika vācu politiķiem pieņemt finansiāli skarbu lēmumu iedzīvotāju drošības vārdā. Līdz ar to ir jārēķinās – dabasgāze lētāka nekļūs.

Vērts investēt

Kā tikt galā ar radušos situāciju? Ir kritiski jāpieiet resursiem, kas pašlaik tiek izmantoti ražošanas procesā. Uzņēmējam ir jāaprēķina, vai ilgtermiņā izdevīgāk nav pāriet no dabasgāzes apkures uz, piemēram, šķeldas vai citas atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Varbūt ir vērts investēt jaunās tehnoloģijās. Iespējams, virziens, kurā domāt, ir saules vai vēja enerģija. Gribētu iedrošināt uzņēmējus nebaidīties no uzņēmuma efektivitātes celšanas. Valsts finanšu institūcija ALTUM piedāvā energoefektivitātes programmu, kurā, pārkārtojot ražošanu atbilstoši efektivitātes principiem, var iegūt papildu līdzekļus granta veidā no valsts. Turklāt detalizēts ražotnes audits var palīdzēt ietaupīt gan uz izejvielām, gan resursiem, gan darba stundām.

Klimata pārmaiņas ir reālas. Tās notiek, un to ietekme uz mūsu ikdienu kļūs arvien pamanāmāka. Tas, ko varam darīt – pēc iespējas samazināt savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu gan individuāli, gan uzņēmumu, gan valstu mērogā. Pāreja uz dabai draudzīgāku enerģijas ieguves veidu un plašāka atjaunojamās enerģijas izmantošana veicinās ne tikai efektīvāku saimniekošanu, bet arī ilgtspēju, kas ir būtisks aspekts gan biznesa izaugsmē, gan domājot par nākotni ilgtermiņā. No katra klimata pārmaiņu apturēšanā ieguldīta eiro ieguvēji būs visi.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā