Par klimata pārmaiņām sākam maksāt jau tagad

  • Arnis Blūmfelds, ERST Finance izpilddirektors
  • 11.08.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Rudeni Latvijas mājsaimniecības sagaidīs, pārskatot savus izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem, jo būtiski paaugstinājusies dabasgāzes cena un attiecīgi pieaugs arī elektroenerģijas izmaksas. Šis ir viens ļoti spēcīgs signāls arī tiem, kuri netic klimata pārmaiņām – tās jau notiek. Par nepārdomātu resursu šķiešanu mēs sākam maksāt jau tagad, un, nemainot personīgās izvēles un attieksmes, nākotnē rēķini kļūs tikai lielāki. Šis ir īstais brīdis tiem uzņēmējiem, kuri to vēl nav izdarījuši, auditēt ražošanas procesu un izrēķināt, vai nav laiks pāriet uz atjaunojamo resursu lielāku izmantošanu. Šajā virzienā vērts sākt skatīties arī iedzīvotājiem un, ieguldot lielākus līdzekļus saules vai zemes siltuma enerģijas izmantošanas tehnoloģijās, ilgtermiņā ne tikai maksāt mazākus rēķinus, bet arī samazināt savu ietekmi uz klimatu.

Pieprasījums pieaugs

Arī šī vasara, gluži tāpat kā iepriekšējās, ir nākusi ar dažādiem klimata izmaiņu vēstnešiem. Viens no tiem ir sausums. Apmēram pusi Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas saražo trīs lielās hidroelektrostacijas. Tā kā ūdens plūsma nav bijusi pietiekama, elektrības ir mazāk un tā ir dārgāka. Turklāt vēl arī aspekts, ka otru lielo elektroenerģijas pīrāga daļu “uzcep” koģenerācijas stacijas, pārstrādājot dabasgāzi. Ja aug dabasgāzes cena, likumsakarīgi, sadārdzinās arī elektrība. Tiktāl par vienkārši aprēķināmām lietām.

Taču kas mūs sagaida nākotnē? Visticamāk, dabasgāzes cena pieaugs, un tas skaidrojums ar nule kā atjaunojušos lielo pieprasījumu. Visā pasaulē atsākusies ražošana, enerģija ir nepieciešama, un dabasgāze ir viens no populārākajiem un pieprasītākajiem kurināmajiem. Vēl jārēķinās, ka pieprasījumu pēc dabasgāzes būtiski palielinās Vācijas lēmums līdz 2022. gadam slēgt pilnīgi visas atomelektrostacijas. Lai arī pasaulē nav izdomāts ātrāks, lētāks un efektīvāks veids, kā iegūt enerģiju, siltumu un elektrību, tomēr Fukušimas kodolkatastrofa pirms 10 gadiem lika vācu politiķiem pieņemt finansiāli skarbu lēmumu iedzīvotāju drošības vārdā. Līdz ar to ir jārēķinās – dabasgāze lētāka nekļūs.

Vērts investēt

Kā tikt galā ar radušos situāciju? Ir kritiski jāpieiet resursiem, kas pašlaik tiek izmantoti ražošanas procesā. Uzņēmējam ir jāaprēķina, vai ilgtermiņā izdevīgāk nav pāriet no dabasgāzes apkures uz, piemēram, šķeldas vai citas atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Varbūt ir vērts investēt jaunās tehnoloģijās. Iespējams, virziens, kurā domāt, ir saules vai vēja enerģija. Gribētu iedrošināt uzņēmējus nebaidīties no uzņēmuma efektivitātes celšanas. Valsts finanšu institūcija ALTUM piedāvā energoefektivitātes programmu, kurā, pārkārtojot ražošanu atbilstoši efektivitātes principiem, var iegūt papildu līdzekļus granta veidā no valsts. Turklāt detalizēts ražotnes audits var palīdzēt ietaupīt gan uz izejvielām, gan resursiem, gan darba stundām.

Klimata pārmaiņas ir reālas. Tās notiek, un to ietekme uz mūsu ikdienu kļūs arvien pamanāmāka. Tas, ko varam darīt – pēc iespējas samazināt savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu gan individuāli, gan uzņēmumu, gan valstu mērogā. Pāreja uz dabai draudzīgāku enerģijas ieguves veidu un plašāka atjaunojamās enerģijas izmantošana veicinās ne tikai efektīvāku saimniekošanu, bet arī ilgtspēju, kas ir būtisks aspekts gan biznesa izaugsmē, gan domājot par nākotni ilgtermiņā. No katra klimata pārmaiņu apturēšanā ieguldīta eiro ieguvēji būs visi.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Alise Gurenko

Kādi ir izaicinājumi sievietēm jaunuzņēmumu vidē?

Eiropas Komisijas ziņojums skaidri norāda, ka sieviešu nepietiekama pārstāvniecība jaunuzņēmumos joprojām ir viens no lielākajiem neizmantotajiem ekonomikas resursiem Eiropā, arī Latvija nav izņēmums. Lai arī jūtams kopējais progress, ekosistēmā vēl pastāv strukturālas barjeras, kas kavē sieviešu pilnvērtīgu iesaisti inovāciju un tehnoloģiju vidē. Tomēr tieši šajā kontekstā Latvija izceļas ar ko būtisku, jo mums ir izglītotas, mērķtiecīgas un radošas sievietes, kuras aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu veidošanā un strādā, lai šo situāciju mainītu. Pēdējo gadu statistika rāda strauju izaugsmi, arvien vairāk sieviešu dalās savos pieredzes stāstos, un ekosistēmā parādās jaunas līderes un idejas.

Viedoklis Oskars Teikmanis

Zinātne ir tikpat nevajadzīga kā demokrātija

2013. gadā Skotijas un Šveices pētnieki iemācīja Dienvidāfrikas savvaļas zaļajiem mērkaķiem (Chlorocebus pygerythrus) izvairīties no iekrāsotas rozā kukurūzas, ko viņi bija apstrādājuši, lai tā būtu rūgta [1]. Šo informāciju mērkaķi nodeva nākamajām paaudzēm, kas turpināja intuitīvi neēst rozā kukurūzu, kaut gan paši to nebija nogaršojuši, un tā vēlāk vairs nebija rūgtināta. Minētajā un līdzīgos pētījumos [2]–[4] zinātnieki novērojuši, ka pat dzīvnieku pasaulē var attīstīties tradīcijas, kas dzīvo ilgāk, nekā īpatņi, kuri pirmie ar to saskārās.

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Jaunākajā žurnālā