Par klimata pārmaiņām sākam maksāt jau tagad

  • Arnis Blūmfelds, ERST Finance izpilddirektors
  • 11.08.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Rudeni Latvijas mājsaimniecības sagaidīs, pārskatot savus izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem, jo būtiski paaugstinājusies dabasgāzes cena un attiecīgi pieaugs arī elektroenerģijas izmaksas. Šis ir viens ļoti spēcīgs signāls arī tiem, kuri netic klimata pārmaiņām – tās jau notiek. Par nepārdomātu resursu šķiešanu mēs sākam maksāt jau tagad, un, nemainot personīgās izvēles un attieksmes, nākotnē rēķini kļūs tikai lielāki. Šis ir īstais brīdis tiem uzņēmējiem, kuri to vēl nav izdarījuši, auditēt ražošanas procesu un izrēķināt, vai nav laiks pāriet uz atjaunojamo resursu lielāku izmantošanu. Šajā virzienā vērts sākt skatīties arī iedzīvotājiem un, ieguldot lielākus līdzekļus saules vai zemes siltuma enerģijas izmantošanas tehnoloģijās, ilgtermiņā ne tikai maksāt mazākus rēķinus, bet arī samazināt savu ietekmi uz klimatu.

Pieprasījums pieaugs

Arī šī vasara, gluži tāpat kā iepriekšējās, ir nākusi ar dažādiem klimata izmaiņu vēstnešiem. Viens no tiem ir sausums. Apmēram pusi Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas saražo trīs lielās hidroelektrostacijas. Tā kā ūdens plūsma nav bijusi pietiekama, elektrības ir mazāk un tā ir dārgāka. Turklāt vēl arī aspekts, ka otru lielo elektroenerģijas pīrāga daļu “uzcep” koģenerācijas stacijas, pārstrādājot dabasgāzi. Ja aug dabasgāzes cena, likumsakarīgi, sadārdzinās arī elektrība. Tiktāl par vienkārši aprēķināmām lietām.

Taču kas mūs sagaida nākotnē? Visticamāk, dabasgāzes cena pieaugs, un tas skaidrojums ar nule kā atjaunojušos lielo pieprasījumu. Visā pasaulē atsākusies ražošana, enerģija ir nepieciešama, un dabasgāze ir viens no populārākajiem un pieprasītākajiem kurināmajiem. Vēl jārēķinās, ka pieprasījumu pēc dabasgāzes būtiski palielinās Vācijas lēmums līdz 2022. gadam slēgt pilnīgi visas atomelektrostacijas. Lai arī pasaulē nav izdomāts ātrāks, lētāks un efektīvāks veids, kā iegūt enerģiju, siltumu un elektrību, tomēr Fukušimas kodolkatastrofa pirms 10 gadiem lika vācu politiķiem pieņemt finansiāli skarbu lēmumu iedzīvotāju drošības vārdā. Līdz ar to ir jārēķinās – dabasgāze lētāka nekļūs.

Vērts investēt

Kā tikt galā ar radušos situāciju? Ir kritiski jāpieiet resursiem, kas pašlaik tiek izmantoti ražošanas procesā. Uzņēmējam ir jāaprēķina, vai ilgtermiņā izdevīgāk nav pāriet no dabasgāzes apkures uz, piemēram, šķeldas vai citas atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Varbūt ir vērts investēt jaunās tehnoloģijās. Iespējams, virziens, kurā domāt, ir saules vai vēja enerģija. Gribētu iedrošināt uzņēmējus nebaidīties no uzņēmuma efektivitātes celšanas. Valsts finanšu institūcija ALTUM piedāvā energoefektivitātes programmu, kurā, pārkārtojot ražošanu atbilstoši efektivitātes principiem, var iegūt papildu līdzekļus granta veidā no valsts. Turklāt detalizēts ražotnes audits var palīdzēt ietaupīt gan uz izejvielām, gan resursiem, gan darba stundām.

Klimata pārmaiņas ir reālas. Tās notiek, un to ietekme uz mūsu ikdienu kļūs arvien pamanāmāka. Tas, ko varam darīt – pēc iespējas samazināt savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu gan individuāli, gan uzņēmumu, gan valstu mērogā. Pāreja uz dabai draudzīgāku enerģijas ieguves veidu un plašāka atjaunojamās enerģijas izmantošana veicinās ne tikai efektīvāku saimniekošanu, bet arī ilgtspēju, kas ir būtisks aspekts gan biznesa izaugsmē, gan domājot par nākotni ilgtermiņā. No katra klimata pārmaiņu apturēšanā ieguldīta eiro ieguvēji būs visi.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Rasmuss Pētersons

Restorāni kā labklājības spogulis: ko tie atklāj par ekonomiku?

Lai izprastu tautsaimniecības attīstības virzību, ekonomisti visbiežāk paļaujas uz objektīviem rādītājiem – bezdarba līmeni, inflāciju un citiem ekonomikas rādītājiem. Taču ir vēl kāds, bieži vien mazāk pieminēts, bet ļoti jutīgs indikators – sabiedriskās ēdināšanas nozare. Kafejnīcas un restorāni ir kā barometrs, kas uztver ekonomikas svārstības vēl pirms tās atspoguļojas oficiālajā statistikā.

Viedoklis Ģirts Greiškalns

Ūdeņradis – Latvijas enerģētikas un mobilitātes balsts: realitāte un nākotnes virziens

Ūdeņradis nav jauna mode vai tehnoloģisks jaunums. Šī gāze ķīmiskajā rūpniecībā tiek izmantota jau vairāk nekā simt gadus. Taču šodien mēs redzam būtisku pārmaiņu – ūdeņradis no šauras rūpnieciskas nišas kļūst par enerģētikas un transporta nākotnes balstu. Pieaug pielietojumu daudzveidība, un tas, kas vakar vēl bija eksperiments, šodien jau notiek reālos apstākļos arī Latvijā.

Viedoklis Kārlis Purgailis

Cenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču iemesls priekam ir maldinošs – šis kritums ir sezonāls, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un pat ar šī gada sākumu, vērojams būtisks cenu pieaugums.

Jaunākajā žurnālā