Onkoloģijai solītā nauda – malduguns dūmos

Publiskajā telpā izskan pretrunīgi viedokļi par akcīzes nodokļa ieņēmumu izpildi, taču jāvērtē ir oficiālā VID statistika un faktiskie rezultāti.

Smēķēšana ir parādība, ar kuras apkarošanu jācīnās dažādiem veidiem. Pieprasījumu galvenokārt būtu jāmazina, izglītojot jauniešus un sabiedrību kopumā. Lai arī akcīzes nodoklim šajā ziņā ir būtiska nozīme, tomēr nepārdomāti palielinot akcīzes nodokli, tas var nebūt pietiekami efektīvs risinājums. Akcīzes nodokļa mērķis ir mazināt tabakas izstrādājumu patēriņu, tomēr jāņem vērā dažādi ekonomiski sociālie faktori – pirktspēja, kontrabanda, sabiedrības attieksme un citi. Veidojot valsts politiku, jāņem vērā visi šie faktori, taču Latvijā tas tā nav, turklāt akcīzes nodoklim pārsvarā tiek izvirzīts fiskālais mērķis, un praksē to diemžēl neizdodas sasniegt.

Diemžēl esošajā ārkārtas situācijas laikā valsts politikā valda tendence pieņemt neizvērtētus lēmumus un bieži tos mainīt. Tā tas ir arī attiecībā uz alternatīvajiem bezdūmu produktiem. Pagājušā gada nogalē pieņemtais Saeimas lēmums par akcīzes nodokļa likmju palielinājumu tabakas izstrādājumiem un augstu akcīzes nodokļa likmju ieviešanu alternatīvajiem produktiem bija nepārdomāts ne laikā, ne tā apmērā. Kā jau eksperti un uzņēmēji brīdināja par legālā patēriņa kritumu un ieņēmumu plānu nesasniegšanu pretēji deputātu iecerētajam, – tas pierādījies arī realitātē.

Kopumā rudenī deputātu iesniegtais priekšlikums no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem palielināšanas paredzēja iegūt papildus 3,6 miljonus eiro ieņēmumus problēmu risināšanai onkoloģijas jomā. Taču praksē diemžēl izskatās, ka papildus budžeta ieņēmumu nebūs.

Lai arī politiķi apgalvo, ka ir “ieņēmuši par 2,5 miljoniem vairāk nekā tas bija paredzēts, un jūlijā jau onkogrupa varēs vērtēt šo papildu ieņēmumu”, tas izskatās pēc “dūmu pūšanas sabiedrības acīs”.

Ja salīdzina alternatīvo produktu patēriņa pieauguma tempus, tad 2021. gadā karsējamai tabakai vērojams būtisks kritums legālajā tirgū (piemēram, 2021. gada janvārī par -80%, salīdzinot ar 2020. gada janvāri), kas saistāms ar akcīzes nodokļa palielināšanu (skat. attēlu).

Attēls. Elektronisko cigarešu un karsējamās tabakas patēriņš (pēc VID datiem)

Kopumā saskaitot četrus mēnešus, karsējamās tabakas patēriņš ir samazinājies par 26%. Arī šā gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, patēriņš ir negatīvs. Nodokļa ieņēmumi ir pildījušies, pateicoties nodokļa likmju pārrēķinam par krājumiem. Pretēji politiķu apgalvojumam, ka tabakas nozare izmanto shēmas, lai realizētu preces iepriekš ar mazāku nodokli, tas tā nav, jo saskaņā ar likumus “Par akcīzes nodokli”, ja palielinās akcīzes nodoklis, tirgotājiem jāveic inventarizācija un par krājumiem jāpiemaksā likmju starpība. Tas pagaidām ir glābis būtisku ieņēmumu kritumu.

Bet patēriņš mazinās un ieņēmumi kopumā nesasniedz cerētos, piemēram, no karsējamās tabakas kopā ir ap 2,3 miljoni eiro, bet līdz papildu ieņēmumiem, kas solīti onkoloģijai, “vēl tālu”. Līdz ar to nav īsti skaidrs, “kur jūlijā ņems papildu ieņēmumus”. Teikt jau tagad, ka virs plānotā ir iekasēti 2,5 miljoni eiro, ir vai nu apzināta maldināšana vai neizpratne par datiem, jo arī pieskaitīt ieņēmumus no cigaretēm, kurām nodoklis vispār tika pacelts tikai no marta, pagaidām nav nekāda pamata. Saskaņā ar plānoto, 2021.gadā no karsējamās tabakas papildu paredzēts iekasēt 4,9 miljonus eiro. Bet pašreizējā tendence liecina, ka labākajā gadījumā tiks izpildīts Finanšu ministrijas sākotnēji piedāvātais plāns, no kuriem ieņēmumus ieskaita vispārējā budžetā, un paredzētā papildus nauda onkoloģijai netiks iekasēta.

Tas pierāda, ka sasaistīt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem ar veselības finansējumu ir pilnīgi nepareizi un pat bezatbildīgi.

Kā jau minēts, akcīzes nodokļa mērķis nevar būt fiskālais, jo tā vietā, lai mazinātu patēriņu, absurdi rodas nepieciešamība stimulēt patēriņu, lai sasniegtu izvirzītos fiskālos rezultātus. Ir jāatceļ akcīzes nodokļa ieņēmumu piesaiste veselības finansējumam un jānodrošina adekvāts valsts izdevumu finansējums nepieciešamo problēmu risināšanai, neatkarīgi no akcīzes nodokļa ieņēmumiem.

Kopš karsējamā tabaka tiek aplikta ar akcīzes nodokli, to palielinot katru gadu, ir vērojams nodokļa likmes kāpums par vairāk nekā 150%. Ņemot vērā, ka karsējamā tabaka tika nodota patēriņam tikai 2018. gadā un tās daudzumi joprojām nav apjomīgi, salīdzinot ar citiem tabakas izstrādājumiem, nebūtu vēlama vēl lielāka nodokļa palielināšana. Drīzāk jāvērtē arī tas, ka tas novedīs pie tirgus pārdales par labu cigaretēm, kas jau notiek. Bet, iespējams, tas bija patiesais iemesls nodokļa palielināšanai alternatīvajiem produktiem.

Nodokļa palielināšanas rezultāti jāskata ne vien patēriņa un fiskālo izmaiņu kontekstā, bet arī ņemot vērā nelegālā tirgus iespējamo reakciju. Par piemēru varam ņemt Lietuvu. Līdz šim Lietuvā karsējamās tabakas akcīzes nodokļa likme bija gandrīz divas reizes augstāka nekā Latvijā (Latvijā 2020.gadā 75 eiro, Lietuvā – 113 eiro). Lietuvā pēdējo divu gadu laikā muitas dienestiem ir izdevies atklāt jau vairākas Kazahstānas karsējamās tabakas kontrabandas kravas Baltkrievijas nelegālās cigarešu kravas ietvaros. Arī Latvijā jau 2020. gadā tiesībsargājošās iestādes ir atklājušas nelegālas kontrabandas gadījumus, kad ir mēģināts ievest karsējamo tabaku. Parasti šādi gadījumi notiek kopā ar cita veida tabakas izstrādājumu kontrabandas mēģinājumiem, ievietojot karsējamās tabakas pakas, piemēram, starp cigarešu blokiem.

Latvijā patlaban pie nodokļa likmēm alternatīvajiem produktiem, kas ir augstākās Baltijas valstīs, ir pamatotas bažas, ka var strauji attīstīties alternatīvo produktu nelegālais tirgus. Rīgas Tehniskās universitātes pētījumu dati jau atspoguļo, ka 32% no alternatīvajiem produktiem tiek iegādāta nelegālā ceļā.

Nepieciešams rast risinājumus problēmas apkarošanai. Bet tā vietā politiķi jau plāno daudz vairāk ierobežot šos produktus un pat aizliegt atsevišķas kategorijas – tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus. Tātad, lai arī tikai nesen dažiem produktiem šis nodoklis vispār ir ieviests, un tas darbojas tikai dažus mēnešus, politiķi grib jau atkal mainīt savu lēmumu? Kāpēc gan tad nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai bija jāiegulda līdzekļi nodokļa maksāšanas saistību izpildē un kontrolē, un kas atbildēs par jau ieguldīto līdzekļu nelietderīgu izmantošanu, ja šādi produkti vispār vairs nebūs atļauti? Šāds aizliegums pilnībā sagraus alternatīvo produktu legālo tirgu, jo 95% – 99% no produktiem, uz ko attieksies aizliegums, vairs nevarēs iegādāties Latvijā, taču brīvi varēs iegādāties citās valstīs, arī pasūtot tos internetā. Tā kā starp ES dalībvalstīm nepastāv muitas kontrole, tos mierīgi varēs pasūtīt legāli citās valstīs. Turklāt, ja paredzēts dalīt produktus tādos, kurus atļauts tirgot un tādos, kurus aizliegts tirgot, tad atkal būs papildus jāiegulda līdzekļi to kontrolē. Vai to vispār tehniski varēs nodrošināt?

Cerams, ka onkoloģijai nauda būs, kā tas tika apsolīts, bet VID dati rāda, ka tas nebūs no akcīzes nodokļa celšanas karsējamai tabakai. To vajadzētu arī pateikt, nevis mēģināt par visu varu pierādīt, ka politiķu priekšlikums bija pareizs.