Ilustratīvs attēls
Lai sekmētu sabiedrības vakcināciju, būtiski, lai katrs no mums personiski pazītu vairākus cilvēkus, kuri jau ir vakcinējušies un varētu izvērtēt viņu pieredzi. Tāpat ir svarīgi, lai iniciatīva nāktu no vietējiem līderiem – kolektīvu vadītājiem, kā arī reģionālo pašvaldību un skolu vadītājiem. Mums jālūkojas arī pēc Igaunijas un Lietuvas parauga, kur vakcinācija norisinās daudz raitāk.
Uzticēties ekspertiem, nevis mītiem
Apspriežot vakcinācijas jautājumu biedrības ietvaros, esam secinājuši, ka šobrīd ir iespējams vilkt paralēles ar situāciju pirms vairākiem gadiem, kad vakcinācijas noliedzēju grupas aktīvi iestājās pret mazuļu vakcināciju. Toreiz biedrība aktīvi sadarbojās ar Zāļu Valsts aģentūru un dažādiem ekspertiem, piemēram, epidemiologu Juriju Perevoščikovu un bērnu infektoloģi Daci Zavadsku, skaidrojot, ka vakcīna nav briesmas. Tāpat uzskatām arī tagad, diemžēl daļa sabiedrība ļoti uzticas pseidozinātniskiem uzskatiem par vakcinācijas kaitīgo ietekmi, nevis mediķiem. Un, ja cilvēks kaut kam tic, viņš to stāsta tālāk citiem, izplatot šos mītus.
Pašlaik ir būtiski sekmēt apziņu, ka vakcinācija ir kolektīvās imunitātes jautājums. Lai cilvēki to apzinātos būtiska loma ir viedokļa līderiem – ģimenē, skolā, darba kolektīvā, pagastā, novadā u.tml. Jo labāk pazīstams būs līderis, jo vairāk tam uzticēsimies. Uz Vakcinācijas biroja kampaņu ar valsts vadītāju vakcināciju diemžēl liela daļa sabiedrības reaģēja salīdzinoši negatīvi. Biroja negatīvā slava un padomju perioda atstātais mantojums, kas traucē daļai sabiedrības uzticēties amatpersonām, sabiedrībā radīja vairāk smaidu par šo akciju, nevis vēlmi sekot piemēram.
Ja kolektīva vadītājs organizēs vakcinācijas procesu un palīdzēs iegūt atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem, lielai daļai cilvēku atkritīs daudzas rūpes, kas saistītas ar vakcinācijas jautājumu. Ja runājam par pedagogiem, tad skolu vadītājiem jābūt kā kuģa kapteinim, rādot paraugu, organizējot un maksimāli atvieglojot vakcinācijas procesu. Lielisks piemērs ir Babītes pagasts, kur iestādes vadītāja un pašvaldības sadarbības rezultātā tika organizētas izbraukuma vakcinācijas, kurās pie vakcīnas varēja tikt gan izglītības iestāžu darbinieki, gan seniori.
Iestājies pandēmijas pagurums
Iestādes vadītājam ir būtiska loma kopējās sajūtas uzturēšanā, īpaši skolās, kurās no oktobra mācības notiek attālināti (vecāko klašu skolēniem). Pozitīvi, ka mazākie skolēni varēja mācīties klātienē vismaz līdz decembrim, jo attālinātās mācības nenoliedzami ir liels slogs vecākiem, tāpat kā pedagogiem. Kā vieni, tā otri ir noguruši un sākotnējo optimismu ir aizstājis pandēmijas pagurums.
Mans jaunākais bērns mācās 1. klasē, tāpēc mācību pieredze balstās gandrīz tikai uz attālinātajām nodarbībām. Ir pieradums mācīties mājās, klusumā, bez kņadas, tāpēc ir zināmas bažas par to, kā būs atgriezties skolā. Meitai, kura mācās 3. klasē, atmiņas no skolas ikdienas ir spēcīgākas, tāpēc viņai ir vēlme doties uz skolu un tikties ar klases biedriem. Tāpēc ļoti ceru, ka nākamajā mācību gadā bērni varēs doties uz skolu ne tikai pirmos mēnešus, bet visu gadu.
Patlaban pirms mācību gada noslēguma vēlos aicināt pedagogus un vecākus būt saprotošiem citam pret citu. Situācija ir smaga, taču izvairīsimies vainot cits citu, tā vietā – atbalstīsim.
