Žurnāls: Kā Baltijas valstīs cīnās ar dezinformāciju par Covid?

  • Ir redakcija
  • 20.05.2021.
Lai nodrošinātu kārtību piketā pret Covid-19 ierobežojumiem Igaunijā aprīlī, policijai palīgā ieradās ātrās reaģēšanas vienība — tik nopietni reaģējuši, jo baidījušies no provokācijām.
Foto — Ekspress Meedia/Andres Putting

Lai nodrošinātu kārtību piketā pret Covid-19 ierobežojumiem Igaunijā aprīlī, policijai palīgā ieradās ātrās reaģēšanas vienība — tik nopietni reaģējuši, jo baidījušies no provokācijām. Foto — Ekspress Meedia/Andres Putting

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas cīņā ar dezinformāciju piemēro Krimināllikumu un arī aizturējusi vairākus dezinformatorus. Lai gan arī Lietuvā un Igaunijā izskanējuši minējumi, ka viltus ziņu izplatītājiem, iespējams, vajadzētu piemērot kriminālatbildību, bažas par potenciālo vārda brīvības ierobežošanu ir lielākas. Latvijas kaimiņvalstis pagaidām paļaujas, ka labāk izglītot sabiedrību mediju pratībā. Igaunijā ar to aktīvi nodarbojas speciāla komanda Valsts kancelejas sastāvā, bet Lietuva iesaistījusi armijas analītiķus, liecina Re:Baltica analīze, kas publicēta žurnālā Ir.

Šobrīd Latvijā ir sākti seši kriminālprocesi pret melīgas informācijas izplatītājiem. Divi no tiem ir sociālo tīklu ietekmeļa Nika Endziņa lietas, kur vienā tiesa jau piesprieda reālu cietumsodu. Pagājušajā gadā sākti vēl trīs kriminālprocesi, šogad — viens, kurus policija turpina izmeklēt.

Savukārt Igaunijas Krimināllikums neparedz iespēju sodīt par melīgas informācijas paušanu. Teorētiski atsevišķos gadījumos pret dezinformācijas izplatītājiem varētu vērsties, piemērojot spēkā esošos pantus par, piemēram, aicinājumu sākt karu vai arī vajāšanu. Atšķirībā no Latvijas Igaunijas Krimināllikumā nav arī panta par huligānismu. Tā vietā ir pants par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās vietās, bet internets par tādu netiek atzīts.

Atšķiras arī Latvijas un Igaunijas rīcība par pandēmijas laika noteikto ierobežojumu pārkāpumiem. Kopš šā gada sākuma Igaunijā sāktas 50 lietas par ierobežojumu pārkāpšanu. 24 no tām ir piemēroti sodi. Latvijā šā gada pirmajos četros mēnešos sākti vairāk nekā 26 000 administratīvo procesu. No tiem lielākā daļa par pulcēšanās ierobežojumu pārkāpšanu, masku nevalkāšanu un anketu neaizpildīšanu vietnē Covidpass.lv, iebraucot Latvijā.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Aktuāli Ir redakcija

Latvijas Raidorganizāciju un Preses izdevēju asociācijas neatbalsta MAF piedāvātās izmaiņas

Reaģējot uz mediju - Delfi un TVNET - pausto atbalstu Kultūras ministrijas piedāvātajām izmaiņām Mediju atbalsta fonda (MAF) darbībā, Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Preses izdevēju asociācija - organizācijas, kas pārstāv vairāk kā 20 nacionālo mediju uzņēmumus - informē, ka šīs izmaiņas neatbalsta.

Aktuāli Ir redakcija

Precizējums

Precizējums pie 16. oktobrī Ir publicētā raksta Ceriņi ziemas vidū23. oktobrī Smiltenes novada domes deputāti ar balsu vairākumu izlēma izbeigt iepriekšējā sasaukuma apstiprināto siltumnīcu atjaunošanas projektu un arī atsacīties no tam jau piešķirtā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējuma. Iemesls ir būvdarbu izmaksu sadārdzinājums. Pašvaldība meklēšot citus risinājumus siltumnīcu teritorijas sakārtošanai.

Aktuāli Dagnija Baltiņa un Maija Treile, LNB

Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests

Lasīšana ir nacionālās drošības un cieņpilnas dzīves atslēga. Latvijas nākotne ir atkarīga no tā, cik mūsu valstī būs cilvēku, kuri kritiski domā un kvalitatīvi lasa. Rīgas manifests aicina – liksim lasīšanu un grāmatu kultūru par pamatu Latvijas izaugsmei un labklājībai un veidosim nacionāla mēroga lasīšanas stratēģiju, īpaši uzsverot tiesības lasīt latviešu valodā.

Aktuāli Antra Ērgle

Tiešāk un izdevīgāk

Valsts iepirkumu reforma sola vairāk nekā 100 miljonu ietaupījumu

Jaunākajā žurnālā