Žurnāls: Kā Baltijas valstīs cīnās ar dezinformāciju par Covid?

  • Ir redakcija
  • 20.05.2021.
Lai nodrošinātu kārtību piketā pret Covid-19 ierobežojumiem Igaunijā aprīlī, policijai palīgā ieradās ātrās reaģēšanas vienība — tik nopietni reaģējuši, jo baidījušies no provokācijām.
Foto — Ekspress Meedia/Andres Putting

Lai nodrošinātu kārtību piketā pret Covid-19 ierobežojumiem Igaunijā aprīlī, policijai palīgā ieradās ātrās reaģēšanas vienība — tik nopietni reaģējuši, jo baidījušies no provokācijām. Foto — Ekspress Meedia/Andres Putting

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas cīņā ar dezinformāciju piemēro Krimināllikumu un arī aizturējusi vairākus dezinformatorus. Lai gan arī Lietuvā un Igaunijā izskanējuši minējumi, ka viltus ziņu izplatītājiem, iespējams, vajadzētu piemērot kriminālatbildību, bažas par potenciālo vārda brīvības ierobežošanu ir lielākas. Latvijas kaimiņvalstis pagaidām paļaujas, ka labāk izglītot sabiedrību mediju pratībā. Igaunijā ar to aktīvi nodarbojas speciāla komanda Valsts kancelejas sastāvā, bet Lietuva iesaistījusi armijas analītiķus, liecina Re:Baltica analīze, kas publicēta žurnālā Ir.

Šobrīd Latvijā ir sākti seši kriminālprocesi pret melīgas informācijas izplatītājiem. Divi no tiem ir sociālo tīklu ietekmeļa Nika Endziņa lietas, kur vienā tiesa jau piesprieda reālu cietumsodu. Pagājušajā gadā sākti vēl trīs kriminālprocesi, šogad — viens, kurus policija turpina izmeklēt.

Savukārt Igaunijas Krimināllikums neparedz iespēju sodīt par melīgas informācijas paušanu. Teorētiski atsevišķos gadījumos pret dezinformācijas izplatītājiem varētu vērsties, piemērojot spēkā esošos pantus par, piemēram, aicinājumu sākt karu vai arī vajāšanu. Atšķirībā no Latvijas Igaunijas Krimināllikumā nav arī panta par huligānismu. Tā vietā ir pants par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās vietās, bet internets par tādu netiek atzīts.

Atšķiras arī Latvijas un Igaunijas rīcība par pandēmijas laika noteikto ierobežojumu pārkāpumiem. Kopš šā gada sākuma Igaunijā sāktas 50 lietas par ierobežojumu pārkāpšanu. 24 no tām ir piemēroti sodi. Latvijā šā gada pirmajos četros mēnešos sākti vairāk nekā 26 000 administratīvo procesu. No tiem lielākā daļa par pulcēšanās ierobežojumu pārkāpšanu, masku nevalkāšanu un anketu neaizpildīšanu vietnē Covidpass.lv, iebraucot Latvijā.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

Līdzīgi raksti

Žurnāla «Domuzīme» Dzejas balva piešķirta Ostupam

Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla "Domuzīme" Dzejas balva par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu piešķirta Artim Ostupam par dzejas grāmatu "Patiesība".

LŽA «Izcilības balvu 2025» saņem Ir žurnāliste Ilze Šķietniece

Ģertrūdes ielas teātrī 5. septembra vakarā pasniegtas prestižās ikgadējās Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Izcilības balvas. Godalgoto kolēģu vidū arī Ir žurnāliste Ilze Šķietniece.

Aktuāli Domuzīme

Žurnāla Domuzīme Dzejas balvai nominēti pieci krājumi

Pirmdien, 8. septembrī, literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls Domuzīme piekto reizi pasniegs gada balvu par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu. Vērtēti tika 24 balvai iesūtītie krājumi, kas laisti klajā no 2024. gada septembra līdz 2025. gada augustam.

Žurnālistu asociācijas «Izcilības balvai 2025» nominēti četri Ir žurnālisti

Žūrija ir izvirzījusi nominantus deviņās kategorijās Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Izcilības balvai par sniegumu 2025.gadā, viņu vidū ir arī četri Ir žurnālisti: Baiba Litvina, Ilze Šķietniece, Agnese Meiere un Ieva Jakone.

Jaunākajā žurnālā