Nupat esmu atgriezusies no pārgājiena uz Alauksta ezeru, par mata tiesu izglābjoties no samirkšanas pērkona negaisā, kas veldzē pēc tveicīgas dienas. Tikai daži kilometri, bet dzidrās putnu balsis, skuju smarža un augstās debesis pār ūdens klajumu spēj vienlaikus nomierināt un uzlādēt kā nekas cits. Man patīk būt ceļā.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.