Papildu nauda veselībai mums katram dos papildu nodzīvotus mūža gadus

Covid-19 krīze spilgti izgaismo to, cik svarīga ir cilvēka veselība un mediķu darbs. Diemžēl nozare ilgstoši turēta finanšu badā un faktiski bijusi bagāto privilēģija. Bez sistemātiskas veselības aprūpes finansējuma palielināšanas iedzīvotāju dzīves ilgums Latvijā nepieaugs, jo sabiedrības izglītošanai, slimību profilaksei tagad nav ne laika, ne naudas.

Mūsu veselības aprūpes sistēma vismaz par 5 – 10 gadiem atpaliek no attīstītajām Rietumeiropas valstīm, kas veselībai atvēl būtisku daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP). Mēs dzīvojam pavisam citā realitātē nekā Rietumeiropā – pie mums gandrīz katrs trešais iedzīvotājs uzskata, ka strādājošie nevar atļauties slimot, jo pretējā gadījumā viņi zaudēs darbu. Slima cilvēka strādāšana tiek uztverta kā varoņdarbs, lai gan patiesībā šāda rīcība drīzāk vērtējama kā noziedzīga.

Labo piemēru, uz ko tiekties, netrūkst. Piemēram, varam aplūkot, kā veselības aprūpes jautājumi sakārtoti Austrijā, Somijā un Vācijā. Būtiskā atšķirība no Latvijas – šīs valstis medicīnā iegulda krietni vairāk no IKP, saprotot, ka investīcijas atmaksāsies ieņēmumu veidā valsts budžetā. Tādējādi veselības aprūpe dzīvo pilnasinīgu dzīvi un mediķi daudz uzmanības velta slimību profilakses pasākumiem, veicinot sabiedrības veselību.

No infarkta var paglābt profilakse

Lai līdz smagām saslimšanām nemaz nenonāktu vai tādas tiktu atklātas agrīnā stadijā, iedzīvotāji ir jāizglīto, un tas ir profilakses pamatā. Ja darbinieks tiks pasargāts no infarkta vai insulta, viņš turpinās strādāt līdz pensijas vecumam un papildinās valsts budžetu ar samaksātajiem nodokļiem. Diemžēl mūsu valstī ārstiem lielākoties fiziski nav laika ne profilaksei, ne skaidrojošajam darbam. Rezultātā negaidīti 50 gadu vecumā cilvēks slimības dēļ var tikt izslēgts no darba tirgus un nonākt slimības gultā.

Katram ģimenes ārstam Latvijā būtu vajadzīgas divas medicīnas māsas, un tā būtu nevis greznība, bet normāla situācija. Diemžēl šobrīd tas ir retums. Vienai no medicīnas māsām būtu jāstrādā kā sava veida izglītības māsai, kas katram pacientam pastāstītu, ko nozīmē augsts asinsspiediens, pārāk liels holesterīna daudzums asinīs un kādus riskus tas rada vai kāpēc ir svarīgi piedalīties vēža skrīninga programmās. Šis ir tikai viens no konkrētiem piemēriem, kam būtu vajadzīgs papildu finansējums.

Mediķu algas – prioritāte

Tieši mediķu algas ir galvenā prioritāte, kurai nepieciešams rast papildu līdzekļus. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pašlaik strādā pārslodzes režīmā, un milzīgs paldies viņiem par to! Situācija ir tāda, ka tiek saukti palīgā speciālisti, kas jau ir devušies izdienas pensijā, apzināti speciālisti, kas vairs aktīvi nestrādā, bet šobrīd varētu palīdzēt. Medicīnas māsu katastrofāli pietrūkst. Par laimi, visi pakalpojumi tiek nodrošināti un stāvoklis ir gana stabils, taču nezinām, kā būs tālāk.

Inovatīvi medikamenti, kas spētu nozīmīgi uzlabot pacienta darba spējas, ir otrs svarīgākais virziens, kur jāiegulda līdzekļi, bet kam naudas vienkārši  nepietiek. Darbinieka veselība nosaka, cik produktīvi viņš spēs strādāt un cik lielu pievienoto vērtību radīt. Turklāt svarīga ir ne vien fiziskā, bet arī garīgā veselība. Kaut vai tas, kādā garastāvoklī cilvēks ierodas darbā, varbūt prātu aizņem domas, kas traucē produktīvi strādāt. Lai cilvēks spētu nopelnīt algu sev un novirzīt nodokļus arī kopīgajā valsts maciņā, šie faktori ir būtiski jebkurā profesijā.

Jāpalīdz nozarei, paaugstinot neveselīgos nodokļus

Valstīm nebūtu jātērē līdzekļi novēršamu slimību ārstēšanai, un te kā instruments var kalpot nodokļu sviras. Aptuveni pirms gada izstrādāju priekšlikumus par akcīzes nodokļa celšanu saldinātajiem dzērieniem. Tajos lielu kaloriju daudzumu veido tīrs cukurs, kas ātri uzsūcas asinīs. Ne velti cukuru dēvē par balto nāvi, jo tas noved, piemēram, pie sirds un asinsvadu slimībām, aptaukošanās un pāragras nāves. Akcīzes nodoklis tika paaugstināts.

Turpinu aktīvi strādāt, lai, līdzīgā veidā izmantojot nodokļu paaugstināšanu vai ieviešanu, mazinātu arī citus neveselīgus un kaitīgus ieradumus. Piemēram, ir skaidrs, ka arī sāls pārmērīga izmantošana ēdināšanā būtu jāapliek ar nodokli. Tas pats attiecas arī uz jaunajiem cigarešu veidiem un nodokļu likmju pieaugumu parastajām cigaretēm. Daudz politisko debašu aizvadīts par akcīzes nodokļa likmēm alkoholam. Diemžēl koalīcija vienojās un atbalstīja priekšlikumu neatgriezties pie augstajām likmēm, kādas tās bija pērn, bet tikai pakāpeniski palielināt akcīzes nodokli.

Brīnumzāles pret Covid-19 ir meli

Cukurs un sāls, transtauksābes, cigaretes visās to formās un alkohols – tās ir kaitīgās lietas, kuras nepieciešams aplikt ar bargākiem nodokļiem. Pirmkārt, mēs varēsim valstij iegūt vairāk naudas veselības nozarei. Otrkārt, kas ir ne mazāk svarīgi, sadārdzinot neveselīgās produkcijas izmaksas, veicināsim sabiedrībā veselīgāku dzīvesveidu. Līdztekus nodokļiem nākamais, kas ir jādara un kas jau tiek darīts sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, – skolās ir jāveido vispārizglītojošās veselīga dzīvesveida programmas.

Ir jāierobežo tā saucamās māņu medicīnas jeb medicīnas bez zinātniska seguma – homeopātiju, ajūrvēdas, visādas biorezonanses, atmiņu ūdeņi, Folla metodes un dažādus citus pesteļotājus. Latvijā daudzi tic nezinātniskām lietām un netrūkst mediķu un šarlatānu, kuri māna cilvēkus un pelna naudu, pārdodot lietas, kuras nevar izārstēt. Publiski skaļi izskanēja situācija, kad tika reklamēti  homeopātiski līdzekļi  Covid-19 vīrusa ārstēšanai. Šāda darbība būtu jāierobežo ar likuma spēku. Homeopātiskā aptieka ir divi nesavienojami jēdzieni, jo aptieka ir paredzēta zāļu tirgošanai, nevis šarlatānisma metožu izplatīšanai.

Veselībai jāvelta vismaz 6% no IKP

Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir viens no zemākajiem iedzīvotāju dzīves ilgumiem, īpaši bēdīgā situācijā ir vīrieši. Arī pēc veselīgi nodzīvoto dzīves gadu mērauklas saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem esam pēdējās vietās. Esmu pārliecināts, ka Latvija, izvēloties pareizo ceļu, piecu līdz desmit gadu laikā spēj pietuvoties veselības aprūpes modelim, kāds ir attīstītajās Rietumeiropas valstīs. Katru gadu veselības aprūpei pakāpeniski ir jāpalielina publisko finanšu resursu apjoms, aizvien vairāk to tuvinot 6% no IKP. Tas ir ideālais scenārijs, un tas kalpo visas valsts interesēm.

Sistemātiska veselības budžeta palielināšana dotu labumu ikvienam – pieaugtu iedzīvotāju dzīves ilgums. Līdz šim medicīna faktiski bijusi luksusa prece turīgajiem, jo pārējā sabiedrība vienkārši nevarēja atļauties nopietnas veselības problēmas. Palielinot veselības budžetu, pieaugs veselīgi nodzīvotie gadi, līdz ar to augs arī valsts ekonomika. Ceru, ka koronavīruss būs devis mācību visiem politiķiem, jo redzam, cik nozīmīga ir visu medicīnas posmu pilnvērtīga darbība un cik svarīga mūsu sabiedrībai un valsts ekonomikai ir veselības budžeta palielināšana.