«Dieva griba pāri visam…»

Kāpēc ģenerālprokurors joprojām nav izmantojis tiesības ierosināt tiesā izbeigt Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes darbību pēc tam, kad bez mediķu palīdzības Jelgavā draudzes namā nomira dzemdētāja un bērns?

Neviens ilgi nenāk ārā no brūni krāsotās koka mājas, un es baidos izkāpt no mašīnas, jo liels pinkains suns riņķo apkārt un neganti rej. Beidzot tomēr parādās puisis, ģērbies kreklā ar īsām piedurknēm. «Neviens no draudzes ar jums nerunās, tās būs kā aizslēgtas durvis,» jaunais vīrietis saka un atgriežas mājā pēc virsjakas.

Viņš pieder pie tās pašas draudzes, kam pievērsta plaša uzmanība pēc traģiskajām dzemdībām Jelgavā. Tās pērn notika draudzes mājā un beidzās ar jaundzimušā un mātes nāvi, jo tuvinieki nesauca mediķus un tagad tiek tiesāti par neatļautu ārstniecību un nevarīga cilvēka atstāšanu bez palīdzības.

Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes ēka nomaļā vietā Alūksnes novada Pūzupos ir tikai viena no daudzajām. Ir noskaidroja, ka līdzīgas kopējas mājvietas draudzes locekļiem ir vismaz astoņās vietās Latvijā, arī Dzelzavas, Usmas, Lēdmanes un Krimuldas pagastā, bet Jelgavas novadā pat trīs: Kalnciemā, Zaļeniekos un Svētē. Pēdējā ir mājvieta arī draudzes garīgajam līderim Jānim Dāvidam, kurš pirms Ziemassvētkiem bija izsaukts liecināt tiesā, bet žurnālistiem nesniedza nekādus komentārus un slēpās no kamerām zem pelēkas vējjakas kapuces.

Tieši Dāvids, kā saprotams no liecinieku teiktā, draudzē liekot dēvēt sevi par «Svēto garu», ik pa laikam paziņo atklāsmes: kuram ir jāpārdod īpašumi, jāprecas vai jāšķiras, un uzturot arī aizliegumu iet pie ārstiem, tā vietā mudinot paļauties uz lūgšanām. 

Lai gan šāda sludināšana ir jau beigusies ar divu cilvēku nāvi, šī draudze ar aptuveni 200 locekļiem joprojām turpina darbu. Vienīgais, kas atbilstoši likumam var tiesā ierosināt draudzes darbības izbeigšanu, ja tā ar savu mācību apdraud citu personu veselību, ir ģenerālprokurors. Ir skaidro, kāpēc tas nav izdarīts.

Ārsti nozīmē ticības vājumu

Pēc draudzes mājā Jelgavā notikušajām dzemdībām bērna līķi ātrās palīdzības mediķis atrada skapī, bet jau vairākas stundas mirušās mātes ķermeni — apsegtu gultā. Mazulis dzemdību laikā nosmaka, bet jaunās sievietes nāvi izraisīja krampji pēc smagas grūtniecības toksikozes. Tas noskaidrots kriminālizmeklēšanā, un lietu jau izskata Jelgavas tiesa. 

Apsūdzētie ir trīs draudzes locekļi, kas 14. maijā bija klāt Līvas Jēgermanes traģiskajās dzemdībās — viņas tēvs Valdis Simsons, vīrs Renārs Jēgermanis un draudzes garīgā līdera sieva Solvita Dāvida. Visi trīs apsūdzētie nenoliedz konkrētos faktus un savas darbības, taču neatzīst inkriminētos apsūdzības pantus.

Apjozta ar metāla žogu, baltā ķiegeļu ēka Ērgļu ielā Jelgavā ne ar ko īpaši neizceļas citu privātmāju vidū. Kaimiņi stāsta, ka draudzes locekļi te vairs nedzīvo jau vairākus mēnešus, bet iepriekš mitinājušies apmēram gadu, svētdienās parasti notikušas kuplas sanākšanas.

Lai gan ēka izskatās neliela, tās istabās mitinājušās vairākas ģimenes. Arī pēdējo gadu draudzes garīgais līderis Jānis Dāvids ar ģimeni un Līva Jēgermane ar vīru. Viņas tēvs Valdis Simsons ir svarīga amatpersona — draudzes gans.

Nevienam no dzemdībās klātesošajiem nebija medicīnisku zināšanu. Prokurores Zinaīdas Egles izvirzītā apsūdzība atklāj šausminošu ainu, kas mūsdienu medicīnas laikmetā ir grūti aptverama.

Piemēram, kad dzemdību gaitā Līvai sākās krampju lēkme, vīrs ar spēku iespiedis mutē karoti, bet tēvs turējis rokas. Bērniņš piedzima nedzīvs. Līvai turpinājās krampji, viņa bija bezsamaņā. Visu nakti ģimene pavadīja vienā istabā ar novārgušo dzemdētāju, bet mediķu palīdzību neviens nemeklēja. Tēvs nākamajā dienā devis Līvai padzerties, bet vīrs, izdzirdot viņas gārgšanu, pagriezis uz sāniem, no mutes viņai iztecējušas tumšzaļas gļotas. 

Nesaņēmusi nekādu palīdzību, todien Līva turpat mājās nomira. Ātrā palīdzība tika izsaukta tikai vairākas stundas pēc nāves, mediķi uzreiz ziņoja policijai, un tika ierosināts kriminālprocess.

Vai ārsti būtu varējuši Līvu glābt? Jaunās sievietes nāves cēlonis — eklampsija — ir krampju lēkmes vai pat komas stāvoklis, ko rada grūtniecības komplikācijas, Ir skaidro Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Santa Markova. Šādu komplikāciju gadījumā sievietei obligāti jāsaņem ārstu palīdzība, lai novērstu krampju attīstīšanos, jo to lēkmes var izraisīt ļoti bīstamas sekas — asinsizplūdumus smadzenēs, tūsku un neatgriezeniskus smadzeņu bojājumus, elpošanas apstāšanos un nāvi. Preeklampsija attīstās vidēji 5—8% grūtnieču, bet smagākos gadījumos bez atbilstošas terapijas var attīstīties eklampsija, kas ir starp pieciem biežākajiem mātes mirstības iemesliem. Komplikācijas var laikus atklāt un ārstēt, ja regulāri apmeklē ginekologu grūtniecības laikā, uzrauga asinsspiedienu un veic analīzes, kā arī nosaka optimālo dzemdību laiku un veidu.

Taču Līva Jēgermane un vēl nedzimušais bērns nekādu palīdzību nesaņēma, jo viņas draudzes locekļi neatzīst moderno medicīnu.

Kad par draudzes garīgo līderi kļuvis Jānis Dāvids, viņš sācis liegt ārstu apmeklējumus — «to uzskatīja par vājas ticības pazīmi, iešanu pret Dieva gribu», apsūdzētā Renāra Jēgermaņa māsas Kristīnes liecību tiesā citē Latvijas Avīze, kas pērn novembrī pirmā publiskoja šīs traģiskās lietas apstākļus. 

Lai gan aizliegums vērsties pie ārstiem nav fiksēts draudzes statūtos, tas parādās sarunās un ieteikumos. «Tas ir tāds milzīgs psiholoģisks spiediens,» tiesā skaidrojusi Kristīne, kas pati draudzi pametusi. Slimību gadījumā izmantota tautas medicīna, un galvenais bijis paļaušanās uz lūgšanām. 

Kristīne liecinājusi tiesā, ka arī Līva bija aizgājusi no draudzes, taču tēvs uzstājīgi aicinājis atpakaļ, «bija liels spiediens». Iešana pret draudzes noteikumiem vai nošķiršanās no tās ir dramatiska abām pusēm, jo «ar tiem, kas pametuši draudzi, palikušie nedrīkst vairs nekādi kontaktēties», un tādējādi tiek sarautas ģimeņu saites. «Domāju, ka mans brālis nemeklēja ārstu palīdzību, jo baidījās, ka draudze tad liks atteikties no tuviniekiem un Dievs sodīs.»

Ko tiesā liecināja pats Jānis Dāvids, kā arī mirušās meitenes māte, žurnālistiem vairs nebija iespējams uzzināt, jo tiesa 19. decembrī akceptēja advokātu lūgumu turpmāk lietu skatīt slēgtā sēdē. Arī Ir uzrunāta tiesas ēkas gaitenī, mirušās meitenes māte griezās prom un neatbildēja uz jautājumiem. Viņai līdzās bija otra meita, kas pašlaik gaida mazuli.

Kas ir šī draudze? 

Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze reģistrēta 1996. gadā un atbilstoši tobrīd spēkā esošajam likumam pirmajos 10 pastāvēšanas gados ik gadu izgāja pārreģistrācijas procesu, līdz ieguva pastāvīgu statusu. Tās darbībā likumu pārkāpumi iepriekš nav konstatēti, pretējā gadījumā tā netiktu pārreģistrēta. 

Draudzes statūtos teikts, ka to dibinājusi kristiešu grupa Rīgā 1900. gadā. Oficiāli draudzes gans jeb augstākā amatpersona ir mirušās meitenes tēvs Valdis Simsons, viņa palīgs — Viesturs Blaubergs. «Svētā gara» vai garīgā līdera statuss, kā par Jāni Dāvidu izteikušies liecinieki tiesā, statūtos nav atrodams. 

Kā draudzes mērķis norādīta garīgā izaugsme un ticība Trīsvienīgajam Dievam, lai draudzes locekļi «dzīvotu dievbijīgu, morāli tīru, tikumiski skaidru un priekšzīmīgu dzīvi Kristus mācības garā». Draudzes locekļa tiesības ir piedalīties visos draudzes pasākumos, tikt svētītam, ievēlētam amatos, saņemt garīgo un materiālo palīdzību, savukārt starp pienākumiem ir arī paklausīt draudzes vadībai un «ņemt brīvprātīgu dalību ziedojumu došanā».

Garīgos amatus drīkst ieņemt tikai precēti vīrieši, kuriem «draudzē ir laba slava». Draudzē ir arī sieviešu padome, kurā drīkst būt precētas sievietes vai atraitnes. Šī sieviešu padome gan nedrīkst piedalīties draudzes padomes sēdēs, un tās vadītājai jāatskaitās draudzes ganam. Kas vada sieviešu padomi, Ir neizdevās noskaidrot.

Lai gan jelgavnieki visai atturīgi izsakās par draudzi, Ir tomēr izdevās uzmeklēt kādu, kam tuvinieks ir iesaistījies tajā. Ligita, kuras meita pievienojās draudzei pirms nepilniem diviem gadiem, stāsta — jaunā sieviete pametusi labi algotu darbu un tad noslēgusies. Meita bijusi dzīvespriecīga un čakla, labi mācījusies, bet tagad vairs «netieku viņai klāt». Lasot ziņas par draudzes mājā notikušo, Ligita ir šokā un no sirds cer, ka meita ir drošībā un drīz atgriezīsies «normālā dzīvē». Sieviete piebilst, ka meitai neesot īpašumu, ko varētu pārdot gadījumā, ja kāds viņai to liktu darīt.

Vēl kāds cits vietējais zina stāstīt, ka draudzes iespaidā paziņa pārdevusi savu privātmāju, jo «Dievs tā licis», un pārcēlusies dzīvot uz draudzes kopējo māju Latvijas nostūrī. Vietējā laikrakstā Zemgales Ziņas minēts arī gadījums, kad draudzes locekļi izņēmuši no vidusskolas talantīgu bērnu, kam drīz vajadzēja skolu absolvēt.

Bizness ģimenes lokā

Jānis Dāvids iepriekš bija sabiedrībā zināms kā maizes cepšanas meistars un uzņēmuma Svētes maize īpašnieks. Viņam šajā uzņēmumā kopš 2010. gada piederēja 53%, bet 47% — partnerim Valdim Simsonam, mirušās meitenes tēvam un draudzes ganam. 2018. gadu uzņēmums noslēdzis ar 21 tūkstoša eiro zaudējumiem, un pērn februārī par tā īpašnieku kļuvis cits draudzes loceklis — Roberts Neimanis. Interesanti, ka šobrīd draudzes reģistrētā adrese Madonas novada Kaļļos arī pieder kādai Neimanei.

Visi Ir mēģinājumi sazināties ar Dāvidu šā raksta tapšanas gaitā bija neveiksmīgi. Arī Svētes maizes ceptuves apmeklējums apmēram 15 minūšu brauciena attālumā no Jelgavas centra. 

Pēc kanēļa smaržojošajā bodītē mani kā klientu apkalpo ļoti laipni, bet, tiklīdz pavaicāju par Dāvidu, personāla attieksme krasi mainās — jaunais īpašnieks Neimanis un abi sastaptie darbinieki apgalvo, ka viņu te nevar satikt, tālruņa numura un adreses neesot, neko par viņu nezinot. Tomēr 19. decembrī Jelgavas tiesā novēroju, ka uz sēdi bija ieradies arī Neimanis, kurš visu laiku uzturējās kopā ar Dāvidu un viņa apsūdzēto sievu, kā arī citiem draudzes locekļiem. Kāda draudzei pietuvināta persona atklāja, ka Neimanis ir Valda Simsona sievas brālis. Neimanis pērn pārņēmis ne tikai Svētes maizi, bet vēl vienu Simsona uzņēmumu — Svētes ūdrus.

Dažādo īpašumu pārņemšanas gaitā dokumentos pavīd arī Blaubergu uzvārds. Viesturs Blaubergs ir otrs draudzes vadītājs. Pēc Svētes maizes pārdošanas Dāvidu valdē uz laiku nomainīja kāda Alise Blauberga, savukārt uzņēmumā Svētes ūdri iepriekš revidente bijusi kāda Rita Blauberga. Viņai sākotnēji piederēja arī māja Jelgavā, kurā mitinājās draudzes locekļi un notika traģiskās dzemdības. Ir pārliecinājās, ka šai necilajai ēkai pēdējā pusgada laikā jau divas reizes mainījušies īpašnieki — nepilnu mēnesi pēc dzemdētājas nāves tā pārdota par 45 tūkstošiem eiro, bet vēl pēc četriem mēnešiem vēlreiz pārdota jau par 76 tūkstošiem, vēsta ieraksti zemesgrāmatā.

Darbs ģenerālprokuroram

Krimināllietā, ko pašlaik skata tiesa, cietušo nav — neviens no nelaiķes Līvas Jēgermanes ģimenes locekļiem tiesā nav pieteicies, saka prokurore.

Valsts policijā Ir apstiprināja, ka saņemta informācija par šo draudzi un sākta resoriskā pārbaude saistībā ar iespējamām nelikumīgām darbībām. Policija arī sadarbojoties ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju un bāriņtiesu, bet šobrīd atturas no plašākiem komentāriem. 

Kāpēc Latvijā var brīvi turpināt darbu šāda draudze, kurā sludinātie uzskati apdraud veselību un dzīvību?

«Baznīca no valsts ir nošķirta,» skaidro Laila Medina, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece. Satvermē ir nostiprinātas ikviena tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību, tāpēc valsts var iejaukties tikai tādos gadījumos, kad tiek saņemtas sūdzības, piemēram, tiek apdraudēta citu cilvēku drošība vai pārkāptas cilvēktiesības.

Tieši šādiem ārkārtējiem gadījumiem Reliģisko organizāciju likumā ir paredzēta iespēja draudzes darbību izbeigt ar tiesas lēmumu, ja «reliģiskā organizācija ar savu darbību (mācību) apdraud demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrisko mieru un kārtību, kā arī citu personu veselību un tikumību».

Vienīgā amatpersona, kas tiesā var iesniegt šādu pieteikumu, ir ģenerālprokurors. Uz Ir jautājumu, vai ģenerālprokurors ir šādu lēmumu izvērtējis un kādi ir viņa apsvērumi par šo lietu, nekādus Ērika Kalnmeiera komentārus nesaņēmām. Vienīgā ar preses dienesta starpniecību sniegtā atbilde: «Tiklīdz būs pamats, ģenerālprokurors lems par ierosinājumu tiesai, kurā lūdz vērtēt draudzes slēgšanu. Šobrīd notiek pārbaude».

Tiesību zinātņu doktors Ringolds Balodis, kas specializējies reliģijas tematikā, Ir atzina — šis būtu gadījums, kad ģenerālprokuroram ir pamats rosināt draudzes slēgšanu un «šādai organizācijai nevajadzētu turpināt darboties», taču vienlaikus bija skeptisks par to, kādas būtu šī soļa praktiskās sekas. «Tā ir tikai aisberga virsotne, jautājums ir dziļāks par vienas organizācijas slēgšanu. Mēs atkal saduramies ar jautājumu, kas saistās ar uzraudzību. Vienkārša likvidācija neko neatrisina — viņi pēc brīža reģistrēs jaunu organizāciju, ja vēlēsies, vai arī aizies pagrīdē,» komentēja jurists.

Kopš Satversmes tiesa 2018. gadā atzina par prettiesisku likuma prasību 10 gadus veikt ikgadēju draudžu pārreģistrāciju, pirms tās iegūst pastāvīgu statusu, šī norma no likuma ir svītrota, un «būtībā jau neviens neskatās šīm organizācijām nopakaļus». Tiesa, šī konkrētā draudze bija ieguvusi pastāvīgo statusu vēl pirms likuma izmaiņām un tātad izgājusi ikgadējo pārreģistrāciju, taču nekādi pārkāpumi atklāti nebija.

«Vispār policijai būtu jāuztraucas par šo jautājumu, faktiski Drošības policijai,» komentēja Balodis, mudinot presi izmantot šo situāciju, lai aicinātu Saeimu no jauna diskutēt par Reliģisko organizāciju likumu. «Vajadzētu turpināt diskusiju par Satversmes tiesas spriedumu. Tas ir jādara šai Saeimai, jāatrisina pārraudzības jautājums.»

Neviens ar jums nerunās!

Jaunākais darbības pārskats par 2019. gadu liecina, ka draudzē ir 132 pieaugušie un 45 bērni, Ir noskaidroja Tieslietu ministrijā. Draudze nav piederīga nevienai no baznīcām. 

Draudzes telefoni jau vairākas nedēļas ir atslēgti. Vienīgā reize, kad izdodas kaut īsi, tomēr aprunāties ar draudzes locekļiem, ir Alūksnes puses Pūzupos. Šī ir nomaļa vieta — neasfaltētais un līkumotais ceļš turp ved gar daudzām pamestām un izpostītām mājām. Tuvojoties draudzes ēkai, ceļmalās sakrauti nesen nozāģēti koki.

Esmu jau iepriekš noskaidrojusi, ka šajā draudzes mājā dzīvo Judīte Jēgermane — viņa ir apsūdzētā Renāra mamma, kas traģiskajās dzemdībās Jelgavā zaudējusi vedeklu un mazbērnu.

Pāri mājas slieksnim gan netieku, īsā saruna notiek pagalmā. «Mūs nesapratīs,» atsakoties runāt par dzīvi draudzē, saka sieviete. Tikmēr puisis, kas pirmais iznāca no draudzes mājas, uzstājīgi atkārto — žurnālisti nekādus skaidrojumus no draudzes locekļiem nesaņems. «Tam ir jāiziet savs ceļš, lai jau iet tās ziņas. Tie, kas raksta, jau nezina īsto situāciju, tur ir 99% nepatiesība, un tas, kas ir patiesība, ir sagrozīts,» viņš komentē. 

Lai gan abi nav sajūsmā par manu ierašanos, tomēr izturas laipni un prom nedzen. Cenšos saprast, kāda tad ir situācija ar ārstu aizliegumu draudzes locekļiem. Puisis nepaguris atkārto, ka šīs lietas ir «uzpūstas un safabricētas». Bet sieviete ar smaidu saka: «Ja man ir vajadzība, es eju. Bet arī — nu ko mediķis var palīdzēt, ja tāpat Dieva griba ir pāri visam. Tā pārliecība ir veidojusies no konkrētiem gadījumiem, kad mediķi arī pasaka — viss ir Dieva rokās.»