Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pirmdien atklāja Zinātņu māju, izveidojot šobrīd jaunāko un modernāko studiju un pētniecības centru Latvijā. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.
Zinātnes mājas izveide, tai skaitā ēkas celtniecība, kā arī pētniecības un studiju aprīkojuma iegāde tika veikta divu ERAF investīciju programmu – pētniecības infrastruktūras attīstības programmas un augstākās izglītības infrastruktūras attīstības programmas – ietvaros. Kopējās Zinātņu mājas būvniecības izmaksas sasniedz 36 miljonus eiro, no kuriem ERAF finansējums ir 82%, 14% ir valsts budžeta, bet 4% – LU līdzfinansējum, informē Izglītības un zinātnes ministrija.
Zinātņu mājas būvniecība tika sākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.
Jaunatklātajā Zinātņu mājā izbūvētas modernas 78 zinātniskās un mācību laboratorijas, kurās tiks izvietotas gan esošās, gan iegādātas jaunas augsta līmeņa iekārtas.
Patlaban notiek aktīvs darbs pie LU struktūrvienību pārcelšanās uz jaunajām telpām, lai jau 4. februārī varētu sākt mācību procesu. Darbs pie Zinātņu mājas izveides un aprīkošanas vēl nav noslēdzies. 2019. gada vasarā iecerēts izbūvēt LU pirmo tā saukto “tīro telpu” jeb laboratoriju ar piesārņojuma kontroli, kas paredzēta bioloģisko eksperimentu veikšanai. Lai neienestu telpā sadzīves piesārņojumu, ieiet tajā varēs tikai sterilā apģērbā, bet pētāmie objekti tiks ienesti caur īpašām slūžām.
Zinātņu mājas ēka veidota pēc viedās mājas darbības principiem ar augstu energoefektivitāti. Ēkas apkures, ventilācijas, dzesēšanas un apgaismojuma sistēmas ir automatizētas, un to darbību iespējams atsevišķi ieprogrammēt, tādejādi ietaupot resursus. Daļa no ēkas pamata pāļiem ir termopāļi, un tiem ir iespējams pievienot apsildes un dzesēšanas iekārtas zemes siltuma izmantošanai.
Tāpat Zinātņu mājā tiek izmantota “auksto griestu” tehnoloģija – betona pārsegumos ir iebūvēta dzesēšanas un apkures sistēma, pa kuru plūdīs sildīšanai vai dzesēšanai nepieciešamais ūdens. Piemēram, vasarā aukstais ūdens atvēsinās pie griestiem sakrājušos karsto gaisu, radot telpā patīkami vēsu sajūtu.
Zinātņu mājas telpu kopējā platība ir 20 tūkstoši kvadrātmetru. Tajā ir iespēja uzņemt līdz 2000 studentu, kā arī izveidotas darba vietas 450 zinātniskajiem un akadēmiskajiem darbiniekiem. Ēkas kopējās izmaksas sasniedz ap 36 miljoniem eiro, no kurām būvniecības izmaksas veido 27,3 miljonus eiro un zinātnes, un studiju vajadzībām nepieciešamā aprīkojuma un iekārtu iegāde – ap 9 miljoniem eiro.
LU strādā arī pie tālākas LU Akadēmiskā centra attīstības. Līdz 2022. gadam plānots uzbūvēt un aprīkot trešo un vislielāko Akadēmiskā centra ēku – Rakstu māju, kurā studēs un strādās sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības un studiju virzienu pārstāvji. Kopumā LU Akadēmiskā centra teritorijā atradīsies četras studiju un pētniecības ēkas – Dabas māja (dzīvības un dabaszinātnes), Zinātņu māja (eksaktās un medicīnas zinātnes), Rakstu māja (sociālās un humanitārās zinātnes), Tehnoloģiju centrs, kā arī dienesta viesnīcas, akadēmiskais laukums, moderna sporta infrastruktūra, auto un velostāvvietas.
Pirmā LU Akadēmiskā centra studiju un pētniecības ēka – Dabas māja – tika pabeigta 2015. gadā.
Zinātņu mājas projekta autors ir arhitektu birojs SIA “Sestais stils”. Galvenais ēkas būvuzņēmējs ir PS “LNK Industries Group”.
Komentāri (1)
zanE. 28.02.2019. 21.31
Test
0