Žurnāls: KNAB priekšnieks neizpratnē par vecu lietu neizmeklēšanu līdz galam

Inventarizējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) savulaik veiktās operatīvās darbības, iestādes vadītājam Jēkabam Straumem radusies neizpratne par to, kāpēc, iegūstot pierādījumus vai indikācijas par tālākām nepieciešamām darbībām, pagātnē bieži vien nav sekojusi atbilstoša reakcija, viņš teica intervijā žurnālam Ir, kas publicēta ceturtdien.

Straume intervijā žurnālam atzina, ka veicis nelielu inventarizāciju par to, ko birojs darījis pēdējos gados, tātad arī pirms viņa stāšanās iestādes vadītāja amatā. Inventarizācijas laikā Straume neesot konstatējis nevienu gadījumu, kad kaut kas būtu darīts nelikumīgi.

Tomēr viņam esot radusies neizpratne par to, kāpēc, operatīvās darbības laikā iegūstot pierādījumus vai indikācijas par to, kur tālāk vajadzētu strādāt, pagātnē bieži vien nav sekojusi attiecīgā reakcija. “Pie iespējas [bijušajam KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam Jurim] Juraša kungam varbūt pajautāšu. Bet skaidrs, ka mēs turpinām strādāt – gan ar to, kas notiek tagad, gan ar materiāliem, kuri ir vēsturiski iegūti,” intervijā žurnālam apliecināja Straume.

Viņš arī atzina, ka Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam celtās apsūdzības ir veco lietu inventarizācijas rezultāts. “Darbinieki, kuriem tas tika uzticēts, nāca un ziņoja – jā, šeit ir viens vai otrs gadījums, par kuru nav notikusi izmeklēšana,” skaidroja KNAB vadītājs. Būtiskākā daļa, lai Rimšēviča un Martinsona lietā celtu apsūdzības, bijušas divu cilvēku liecības un 2013. gadā Taureņu pirtī noklausītās sarunas, tomēr četru mēnešu laikā, turpinot izmeklēšanu, iegūti arī citi pierādījumi.

Uz jautājumu, vai KNAB turpina strādāt arī Jānis Miķelsons, kura dzīvesvietā 2014. gadā veikta kratīšana saistībā ar tā saucamo Martinsona jeb būvnieku lietu, jo Miķelsona civilsieva Anta Dišereite ir ar Martinsonu saistīta grāmatvede, Straume atbildēja, ka nav tiesīgs to komentēt, taču kopumā “jebkādas indikācijas par biroja amatpersonām, kas nav savienojamas ar ieņemamo amatu, tiek rūpīgi vērtētas”.

“Šis jautājums jāskata drusku plašāk. Tas nav tikai KNAB kompetences jautājums. Skaidrs, ka birojam jākontrolē, vai tā amatpersonas ir godprātīgas. Bet tajā pašā laikā pilnīgi visiem darbiniekiem ir izsniegtas speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpuma objektiem. Šīs atļaujas izsniedz Satversmes aizsardzības birojs, kurš katru vērtē. Šis gadījums, kad pagājušajā nedēļā tika pausta informācija, ka biroja darbinieks ir vainīgs pie informācijas noplūdes un izraisījis kāda kriminālprocesa neveiksmju stāstu, ir jāpārbauda,” intervijā sacīja Straume.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.