Unikāls atklājums Maskavas forštatē – apjomīgs ebreju ģimenes slēpnis

Unikāls atklājums – tā vēsturnieks un muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis raksturo Rīgā Maskavas forštates rajonā uzieto slēpni, kurā glabājās holokaustā cietušas ebreju dzimtas grāmatas, vēstules un relikvijas. Apjoma ziņā tik liela mantu slēptuve atrasta pirmo reizi. Priekšmeti glabātuvē atradušies vairāk nekā 70 gadu, tā sestdien vēstīja LNT ziņas.

Turgeņeva ielā 17 esošais nams atrodas tā dēvētajā “Maskačkā”. Ēka ir biedrības “Free Riga” aizgādībā. Agrāk pamestajā mājas otrajā stāvā izveidota “Free Riga” rezidence “T17” – projekta mērķis ir aktivizēt radošo un kultūras dzīvi apkaimē. “Mēs nodarbojamies ar tukšu, pamestu vietu atdzīvināšanu – kur valda tukšums, tur mēs pulcējam radošus cilvēkus, lai darītu kaut ko interesantu,” stāsta “T17” rezidents Māris Rubenis.

Pirms Otrā pasaules kara šeit bijusi ebreju tekstilrūpniecības iekārtu tirgotāju ģimenes – Ritovu – dzimtas māja. Ritovi ēkas jaunajiem iemītniekiem bija atstājuši pārsteigumu – slēpni ar ģimenes relikvijām. To, ka virs nama kāpņutelpas atrodas apslēpta telpa, 2016. gadā sapratis “T17” rezidents, inženieris Krišjānis Zariņš. “Es skatījos uz mājas ārpusi un uz plāniem un domāju – tajā “klucī” nekas nav! Tad es paņēmu trepes vienu dienu, paspīdināju [gaismu] ar telefonu, un ieraudzīju, ka spīd svečturis,“ stāsta Zariņš.

Atklājās, ka šeit vairāk nekā 70 gadu bija glabājušās gan reliģiskās, gan laicīgās grāmatas, kā arī Ritovu dzimtas fotogrāfijas, vēstules, jūdaismam raksturīgi atribūti un dažādi citi priekšmeti, kuru kopējais skaits mērāms simtos. “Tas viss bija, maigi sakot, žurku mēslos aprakts,” atceras “T17” rezidents Zariņš.

Nama saimnieki sazinājās ar muzeju “Ebreji Latvijā”, kura pārstāvji pagājušajā gadā pētīja atrasto slēpni un priekšmetus. Vēsturnieks un muzeja direktors Ļenskis LNT Ziņām norādīja, ka mūsdienās atklāt tik plašu pirmskara glabātuvi ir vēl nebijis gadījums. “Tik liela kolekcija ir pirmo reizi. (..) Visbiežāk atrod kādu nelielu kolekciju, varbūt kāds neliels sainītis, vēl kaut kas. Bet man nav gadījies dzirdēt, ka būtu [citur atrasts] šāds ļoti tehniski, loģiski izveidots slēpnis,” uzsver vēsturnieks.

Ļenska sākotnējā versija bija, ka glabātuve izveidota, lai paslēptu dzimtai svarīgās lietas pirms Ritovu ģimenes piespiedu pārvietošanas uz Rīgas ebreju geto hitleriskās Vācijas okupācijas laikā 1941. gadā. Vēlāk gan Ļenska versija mainījās: “Pēc [Ritovu dzimtas] patriarha nāves viņa dēli, kuriem vairs nevajadzēja visas tās reliģiskās grāmatas (viņi bija diezgan sekulāri cilvēki), sāka kādā kambarītī krāt tos priekšmetus, kas piederēja tēvam. (..) Tas droši vien nebija veidots sākotnēji kā slēpnis, bet tas kļuva par slēpni, par tādu laika kapsulu.”

Tagad daļa no priekšmetiem jau izpētīti. Tie atklāj stāstu par to, kā Latvijas ebreju vēsture savijusies ar Latvijas valsts vēsturi. Ģimenē bijuši septiņi bērni, kuri Otrā pasaules kara laikā bija pieauguši. Pārdzīvot holokaustu un boļševiku represijas izdevies tikai diviem no brāļiem. Pārējie gājuši bojā, arī Vulfs Ritovs, Latvijas armijas virsnieks. “Viņš bija Latvijas armijas virsnieks, piedalījās cīņā pret Bermontu, tad cīņā pret boļševikiem. Viņš gāja bojā Būhenvaldes nometnē 1945. gada sākumā,” par ģimenes traģisko likteni LNT ziņām stāsta vēsturnieks Ļenskis.

Vienu glabātuvē atrasto jūdaisma lūgšanu grāmatu ievada lūgšana par Kārli Ulmani. “Svētība Kārlim Ulmanim, un, ka mēs visi strādāsim valsts labā, un tikai pēc tam sākas liturģija,” stāsta Ļenskis. Savukārt atrasto žurnālu “Ebreju kara invalīds” ievada Raiņa vai Aspazijas dzejolis jidišā.

Uzietā kolekcija stāsta par vienas ģimenes, Maskavas forštates, Latvijas ebreju un visas valsts vēsturi vienlaikus. Plānots, ka turpmāk daļa no atrastajiem priekšmetiem būs apskatāma muzejā “Ebreji Latvijā”, bet otra daļa – Ritovu dzimtas mājā Turgeņeva ielā.