Žurnāls: Neauditētais pārskats “Norvik” bankai rāda kapitāla pietiekamības prasību neizpildi

Patlaban Latvijas pensionāru vidū populārajai “Norvik” bankai pērnā gada joprojām neauditētais finanšu pārskats par bankas darbību uzrāda problēmas. Tā nav izpildījusi visas obligātās kapitāla pietiekamības prasības, ceturtdien raksta žurnāls Ir. 2017. gadā bankas zaudējumi bija 44 miljoni eiro.

Ko par šo situāciju “Norvik” bankā saka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK)? Faktiski atkārto “Norvik” pārskatā lasāmo, tikai noformulē to maigāk nekā pati banka. FKTK uzsver, ka kapitāla pietiekamības rādītājs patiesībā sastāv no divām daļām – minimālās prasības 8,63%, ko banka  izpilda, un rezerves bufera 2,5%. “Pie šīs [rezerves] prasības izpildes notiek aktīvs darbs, un FKTK kā uzraugs seko šim procesam,” teikts FKTK skaidrojumā žurnālam Ir.

Jāpiebilst, ka bankai, pēc FKTK obligātās prasības, jāsasniedz 11,125% pirmā līmeņa kapitāla pietiekamības rādītājs. 2017. gada beigās tas bija 9,44%, bet pēc meitasbankas pārdošanas Krievijā šogad februārī – 10,93%.

Tikmēr “Norvik” banka Latvijā aktīvi īsteno kampaņu, piesaistot pensionārus un pozicionējoties kā pensionāru draugs. Tā pensionārus uzrunā arī ar Latvijas Pensionāru federācijas starpniecību. Pērn oktobrī banka informēja, ka par šādu sadarbību ar federāciju vienojusies uz pieciem gadiem. Šogad februārī Pensionāru federācijas domes sēde pat notika bankas telpās, un federācijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Siliņš (ZZS) slavēja bankas pakalpojumus. Tiesa, KNAB pēc pārbaudes par deputāta iesaisti bankas reklamēšanā pārkāpumus neatrada – Siliņš esot rīkojies kā federācijas pārstāvis.

Federācijas priekšsēdis Siliņš Ir atbildēja, ka Latvijas Pensionāru federācija arī turpmāk plāno sapulces noturēt “Norvik” bankas telpās E. Birznieka – Upīša ielā, “jo atrodas tuvu pie dzelzceļa stacijas un autoostas, kas ir svarīgi ierobežotiem pensionāru finanšu resursiem”.

Cik daudz pensionāru bankai izdevies piesaistīt kopš kampaņas sākuma, nav zināms, taču bankas vadība publiski izteikusies, ka divas trešdaļas klientu ir pensionāri. Žurnālam Ir neoficiāli zināms, ka caur šo banku tiek pārskaitītas pensijas vairāk nekā 30 tūkstošiem cilvēku.

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa Ir nedod tiešu atbildi uz jautājumu, vai šī situācija neatgādina ķīlnieku sagrābšanu. “Mums bija diskusija Komercbanku asociācijas padomē par “Norvik” bankas komunikāciju, kā rezultātā banka apturēja aktīvu darbību padomē un citās komitejās,” atbildēja Liepiņa.

Savukārt bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs šos notikumus traktē citādāk – banka pati esot nolēmusi vairs aktīvi nedarboties Komercbanku asociācijā, darbību apturējusi tur neesot. Arī domu par pensionāriem kā bankas ķīlniekiem Guseļņikovs noraida kā maldīgu, jo šis esot vēsturisks bankas segments, kuru citi esot ignorējuši.

Vai Guseļņikova profesija ir vienkārši būt par bankas īpašnieku un kā viņam – reiz vienkāršam bankas klerkam – pirms dažiem gadiem izdevās uzreiz kļūt par bankas īpašnieku, lasiet vairāk žurnālā Ir šeit.