Nav vārdu

Slikta aura — tā bijušais tieslietu ministrs, tagad Saeimas deputāts, Gaidis Bērziņš (NA) raksturo situāciju atsevišķās tiesās, uz kurām visvairāk neilgi pirms maksātnespējas aizceļojuši uzņēmumi. Tomēr grūti saskatīt labāku auru pašā ministrijā, kuras spicei ir gadiem senas saites ar maksātnespējas biznesa profesionāļiem

Ko Tieslietu ministrija dara, lai nākamajā krīzē neatkārtotos hiēnu cienīgas orģijas — simtiem miljonu zaudējumi maksātnespējas shēmās? To gribējām jautāt tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (NA) pēc izvērstās analīzes, kurā Ir pirmo reizi Latvijā sistemātiski izvērtēja kopš krīzes notikušos maksātnespējas procesus. Aizvadītajās divās nedēļās izgaismojām tiesnešus, kas visbiežāk pieļāvuši likumpārkāpumus, lemjot par milzīgu parādu un vērtīgu aktīvu likteni — viņi visi arī šobrīd ir amatā, pat ja pēc protestiem Augstākajā tiesā atcelto spriedumu skaits vairs nav uz rokas pirkstiem saskaitāms.

Ministrs Rasnačs bija laikus piekritis sarunai, taču vēlā vakarā pirms norunātās intervijas dienas pēkšņi saņēmām ziņu — tikšanās atcelta! Izrādās, ministram neesot paticis, ka Ir rakstā «atspoguļoti jau seni notikumi 2008.—2014. gados vēl kā realitāte mūsdienās», skaidroja ministrijā. Nelīdzēja arguments, ka visi aplūkotie tiesneši turpina darbu, Rasnačs kategoriski atteicās klātienē atbildēt uz Ir jautājumiem.

Drosmīgāks bija Rasnača partijas kolēģis Gaidis Bērziņš, bijušais tieslietu ministrs un Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs. Kā Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs viņš ir viens no astoņiem pastāvīgajiem locekļiem Tieslietu padomē — koleģiālā institūcijā, kam ir būtiska loma tiesu sistēmas politikas veidošanā. Viņš vienīgais no augstajām sistēmas amatpersonām pēc Ir pētījuma sniedza klātienes interviju, uzreiz atsaucoties uz aicinājumu.

«Protams, tā bilde attiecībā uz atsevišķiem tiesnešiem neizskatās tā, kā to ir gribējis likumdevējs,» Bērziņš komentē faktu, ka simtiem uzņēmumu maina juridisko adresi, acīmredzot cenšoties atrast labvēlīgāku tiesu.

Kā pētījumā noskaidroja Ir, septiņu gadu laikā kopš krīzes vairāk nekā 800 uzņēmumu neilgi pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības pieteikuma ir nomainījuši adresi. Tie ir aptuveni 10% no visiem procesiem. Bieži vien šīm firmām ir vērtīgi aktīvi un miljonos mērāmas parādsaistības, tāpēc notiek asas cīņas, tajā skaitā arī negodīgas shēmas kreditoru apkrāpšanai. Turklāt daudzas «ceļojošās» firmas nonāk pie šaura tiesnešu loka: Ir saskaitīja 19 tiesnešus, kas katrs izskatījuši 10 vai vairāk šādu aizdomīgu procesu.

Bērziņu var uzskatīt par vienu no maksātnespējas regulējuma pamatlicējiem. Tūkstošgades sākumā viņš bija Maksātnespējas administrācijas konsultatīvās padomes priekšsēdētājs. Trekno gadu beigās un krīzes laikā no 2006. līdz 2009. gadam vadīja Tieslietu ministriju, šajā amatā atgriezās pēc 2011. gada. Viņa laikā sāka reformēt mazās tiesas, un, cita starpā, viņš ministra amatā vēl 2008. gadā licis šķēršļus tiesneša Raimonda Bula paaugstinājumam darbā Rīgas apagabaltiesā, par ko Buls viņu vēlāk iesūdzēja tiesā. Tieši Buls Ir pētījumā izcēlās kā rekordists, pie kura nonācis vislielākais «ceļojošo» firmu skaits ar vairāk nekā 240 miljonu eiro kopējām parādsaistībām, un viņa lēmumus maksātnespējas lietās Augstākā tiesa visbiežāk atcēlusi pēc protestiem par likumpārkāpumiem.

Uzņēmumu ceļošana pirms tiesas neesot Latvijas unikāla problēma, skaidro Bērziņš. «Gan komersanti, gan fiziskās personas staigā pa visu Eiropu un meklē labvēlīgāko tiesu,» viņš saka, tieši tāpēc arī Latvijā tagad ir grozīts likums un noteikts, ka uzņēmējiem un fiziskām personām arī pēc adreses maiņas jāvēršas tajā tiesā, kur bijis pirms tam reģistrēts. Laika ierobežojums — trīs mēneši. Uz norādi, ka liels uzņēmēju skaits «ceļojuši» arī 3—6 mēnešus pirms maksātnespējas, Bērziņš pieļauj, ka likums būtu jāgroza vēlreiz. «Iespējams, termiņi ir japagarina — seši mēneši. Vairāk neizdosies, jo [ES] regulā ir seši mēneši.» Vai citādi uzņēmēju iespējas nonākt pie konkrēta tiesneša ir izslēgtas? «Tīri teorētiski droši vien izslēgts tas nav. Es nezinu, vai to vispār var 100% izslēgt.»

Viņaprāt, Ir pētījums parāda problēmu, ka aptvertajā laika periodā (2008—2014) mainījās likumi un nebija vēl nostiprinājusies tiesu prakse: «Nebija tiesnešiem pietiekamu zināšanu droši vien… Nu, arī negodprātība no parādnieka puses noteikti.» Vai tikai no parādniekiem? Atgādinu, ka virkne tiesnešu atkārtoti pieļāvuši līdzīgus pārkāpumus — dažs sešas, astoņas un vairāk reižu, kas vedina domāt par sistemātisku darbību. «Tas labi neizskatās, jā,» piekrīt Bērziņš, norādot uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atbildību. Šī kolēģija atbilstoši likumam reizi piecos gados novērtē katra tiesneša profesionālo darbību, sniedzot pozitīvu vai negatīvu vērtējumu. Visi Ir pētījumā iekļautie tiesneši, par kuriem jautājām kolēģijai, saņēmuši pozitīvu vērtējumu.

Vienā katlā

Taču Gaidi Bērziņu neuzrunājam tikai kā augstu amatpersonu — Ir pētījums rada jautājumus arī par viņa paša darbību maksātnespējas procesos. Jau gadiem NA politiķi tiek saistīti ar maksātnespējas biznesa interesēm, taču jaunais Ir pētījums atklāj vēl vairākus konkrētus šo savīto saišu piemērus.

Izrādās — starplaikā pēc tieslietu ministra amata atstāšanas un pirms atkārtotas atgriešanās tajā Bērziņš 2010. gadā pats pelnījis «ceļotājfirmu» maksātnespējas procesos, sniedzot advokāta pakalpojumus. Ir konstatēja vismaz divus šādus gadījumus. Abi uzņēmumi neilgi pirms maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības mainījuši adresi, un abi kreditoru sapulces organizējuši Rīgā, Antonijas ielā 7. Tā tolaik bija prakses vieta maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un viņa kolēģiem, vēlākajam NA ģenerālsekretāram Aigaram Lūsim.

Viens no šiem uzņēmumiem ir Būvuzņēmums Stats, kas 2009. gadā nedēļu pirms tiesiskās aizsardzības procesa mainīja adresi un nonāca Rīgas Centra rajona tiesā — pie tiesneša Bula. Par uzņēmuma administratoru kļuva jau minētais Lūsis. Vēlāk AT atzina, ka tiesnesis Buls, apstiprinot uzņēmuma aizsardzības plānu, lēmis nelikumīgi. Proti, pārkāpis proporcionalitātes principu, jo plāns paredzēja sešus miljonus eiro lielos nenodrošināto kreditoru prasījumus samazināt par 90%, savukārt saistības pret nodrošinātajiem kreditoriem pildīt pilnā apmērā. Augstākajā tiesā uzņēmuma intereses aizstāvēja bijušais tieslietu ministrs, tobrīd advokāts Bērziņš, aicinot Bula lēmumu atstāt spēkā. Tomēr Augstāko tiesu pārliecināt viņam neizdevās.

Otrs uzņēmums Šveices vārti divas nedēļas pims maksātnespējas 2009. gadā mainīja adresi no Rīgas uz Liepāju, kur nonāca pie tiesneses Maijas Jansones. (Arī šī tiesnese nokļuva Ir pētījuma redzeslokā, taču pie viņas «atceļojušo» uzņēmumu skaits bija mazāks nekā līderiem.) Uzņēmuma kreditoru sapulces notika Antonijas ielā 7, un vismaz vienā no tām kā kreditoru pārstāvis piedalījies arī Gaidis Bērziņš.

Kā Bērziņš skaidro savu līdzdalību šo «ceļotājfirmu» procesos? «Abos procesos man tika lūgta juridiskā palīdzība atbilstoši Advokatūras likumam jau pēc tam, kad šīs lietas tika pasludinātas,» saka Bērziņš. Viņš nevarot izskaidrot, kāpēc uzņēmumi mainījuši adreses. Šādus padomus viņš saviem klientiem nekad neesot devis, jo uzskata to par likuma apiešanu.

Vai Bērziņš sniedzis advokāta pakalpojumus arī citiem ar Antonijas ielas 7 profesionāļiem saistītiem uzņēmumiem? «Nevaru atbildēt. Ir pagājuši septiņi gadi. To atbildi var atrast valsts amatpersonas deklarācijā,» saka Bērziņš. Tomēr deklarācijā norādes neatrodam. Atkārtoti sazinoties, Bērziņš skaidro — šādu informāciju par 2010. gada ienākumiem viņš VID savulaik iesniedzis un nebija pamanījis, ka šie dati nav publiskoti. Atsūtīt tos Ir viņš nevar, jo «man diemžēl tie nav saglabājušies.» Vai Sprūds vai viņa administrētie uzņēmumi ir bijuši Bērziņa klienti? «Neatceros. Ar Sprūda kungu man gandrīz nekāda sadarbība nav bijusi.»

Vai Bērziņš politikā nav pieņēmis lēmumus šo maksātnespējas biznesmeņu interesēs? «Advokāti dažkārt sniedz juridisko palīdzību slepkavām, zagļiem, visam kam, tāpēc Advokatūras likumā ierakstīts — advokātu nedrīkst saistīt ar viņa klientu,» atgādina Bērziņš. Viņš uzsver — laikā, kad Sprūds ziedojis Visu Latvijai!, viņam kā Tēvzemei un brīvībai politiķim neesot bijis nekādas saistības ar šo politisko spēku, savukārt vienīgo Sprūda ziedojumu jau VL un TB/LNNK kopīgi veidotajai NA tā pārskaitījusi atpakaļ. Kā Ir jau ziņoja, maksātnespējas administrators Sprūds kopā ar tēvu aizvadītajos gados dāsni ziedojuši politiķiem — Visu Latvijai! un Zaļo un Zemnieku savienībai kopumā 102 tūkstošus eiro, rāda publiski pieejamie dati.

Arī politiķi cieš

Tieslietu ministrijas bijušo vadītāju saites ar maksātnespējas biznesu neaprobežojas ar Gaida Bērziņa juridisko palīdzību klientiem. Arī Bērziņa pēctece ministrijā Baiba Broka gadiem ilgi darbojusies Maksātnespējas administratoru asociācijas eksaminācijas komisijā kopā ar administratoru Sprūdu. Viņš bijis viesis Brokas dzimšanas dienās un pēc Saeimas vēlēšanu nakts svinībām 2014. gadā vizināja eksministri uz mājām savā bentlijā. «Man ir personiski labas attiecības vismaz ar 500 cilvēkiem Latvijā. Es vispār esmu audzināta veidot labas attiecības ar cilvēkiem,» saka Broka, norādot, ka ar to atšķiras no Ir žurnālistes. Viņai esot apnicis, ka regulāri tiek saistīta ar Sprūdu, jo politiķi Broku neviens nevarot ietekmēt. «Ja esmu pāriecināta, es varu sienu izšķaidīt, lai panāktu savu, bet, ja es par to neesmu pārliecināta, tad nedarīšu un to nevar ietekmēt ne Sprūds, ne Indra Sprance, neviens.»

Savā laikā iespēju robežās Broka jau risinājusi problēmas, kuras Ir analizējis maksātnespējas procesos — politiķe atgādina, ka galu galā maksātnespējas administratori pielīdzināti valsts amatpersonām, viņu ienākumi tiek publiski deklarēti.

Ir izpētīto, ka vairāk nekā 800 uzņēmumu pirms tiesas mainījuši adreses, Broka par labu praksi neuzskata. «Ja godīgi, tas nav normāli.» Ja viņa tagad būtu ministre, rosinātu Uzņēmumu reģistrā izveidot «kaut kādu alarm sistēmu, kā ir bankās par netradicionāliem darījumiem».

Tomēr arī pati Broka nav bijusi tālu no shēmotājiem — viņas biznesa partneru maksātnespējas procesi vedina domāt par negodprātīgiem procesiem. Brokai gadiem ir kopīgs bizness ar bijušo Saskaņas domnieku Jūrmalā, miljonāru Vladimiru Barinovu — abiem pieder kapitāldaļas uzņēmumos Target Consensus Consulting un B2000 Baltic. Barinovs izmantojis «ceļošanas» taktiku savas viesnīcas Majori maksātnespējas procesā. Broka gan to nekomentē: «Barinova kungs bija mans darījuma partneris, bet par viņa pārējiem biznesiem es nevaru atbildēt.»

Aizdomīga maksātnespēja risinājusies vēl citai viņas partnerei — Ievai Plaudei-Rēlingerei, kura krīzes karstumā palīdzējusi Brokai atbrīvoties no nekustamo īpašumu biznesa, tomēr darījums abu attiecības esot sapostījis. Stāsts ir par uzņēmumu Sandlex, kuru Broka 2009. gada vasarā pārdeva Plaudes holdinga uzņēmumam Kolonna City Development, bet tas divus mēnešus vēlāk (pēc adreses maiņas!) pieteica maksātnespēju. Broka skaidro — savulaik Sandlex veidojusi nekustamā īpašuma attīstīšanai un ņēmusi kredītu Parex bankā. 2009. gadā firmas kredītsaistības sasniedza 4,7 miljonus eiro.

Pārdodot uzņēmumu, Broka gan visas kredītsaistības, gan īpašumus nodevusi Kolonna City, kas solījusi samaksāt, taču pēc maksātnespējas pieteikuma Broka palikusi bešā. «Tā es zaudēju naudu. No galvas neatceros, cik… Man bija prasījums par kādiem 300 tūkstošiem,» viņa saka.

Kopējā biznesā

Bijušajiem un arī esošajam tieslietu ministram atrodamas arī citas saiknes ar maksātnespējas biznesa profesionāļiem. Piemēram, pašreizējā ministra Dzintara Rasnača biroja vadītājas Līgas Ādamsones meita ir Aija Lamberte — administratore, kura darbojās jau minētajā miljonāra Barinova viesnīcas Majori lietā.

Jau gandrīz desmit gadus — kopš 2008. gada — tieslietu ministra vai valsts sekretāra ārštata padomnieks «attīstības, investīciju un ieslodzījuma vietu pārvaldes infrastruktūras jautājumos» ir jurists Ivo Zutis, kas darbojas dažādās biznesa jomās. Viņa dzīvesbiedre ir Vidzemes priekšpilsētas tiesnese Antra Zute, kas Ir pētījumā izcēlās ar ievērojamu «ceļotājfirmu» skaitu.

Zutim ir kopīgs bizness ar eksministru Gaidi Bērziņu — viņiem kopīgi pieder firma Easy Park, kas pie Rīgas lidostas saimnieko autostāvvietā. Zutim tajā pieder 25%, bet lielākais daļu īpašnieks ir Bērziņa firma Domīnija, kas kontrolē 50%.

Zutis rakstiski Ir skaidroja, ka ministriju konsultē par infrastruktūras attīstību, bet maksātnespējas joma nav viņa kompetencē, un arī sievas darbā viņš nejaucas, tāpēc nevar neko spriest par lietu sadali tiesās.

Jāpiebilst, ka Bērziņa firmas Domīnija adresē Strēlnieku ielā 9 spieto ļoti aktīva juristu saime, tur praktizē vai kreditoru sapulces rīko vesela virkne maksātnespējas administratoru, to skaitā Ilmārs Krūms — šovasar apcietinātais Trasta Komercbankas administrators, kas cieši sadarbojies ar Māri Sprūdu. Bērziņš skaidro, ka kopējā adrese gan nenozīmē kopēju darbību — dažādi juristi vienā stāvā nomā sev telpas, bet strādā atsevišķi.

Prezidents: jārīkojas!

Ko par Ir pētījuma uzrādītajiem tiesu pārkāpumiem maksātnespējas lietās saka tiesu varas pīlāri un valsts vadītāji?

Pēc Rasnača intervijas atteikuma Tieslietu ministrija sagatavoja rakstiskas atbildes, uzskaitot paveiktos darbus — Tiesu administrācija organizē mācības tiesnešiem, ministrs realizē savas tiesības rosināt disciplinārlietas, bet normatīvajos aktos veikti uzlabojumi, lai maksātnespējas procesu padarītu efektīvāku un apkarotu prettiesisku rīcību.

Kopš 2008. gada ministrija rosinājusi sešas disciplinārlietas saistībā ar tiesnešu pārkāpumiem maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesos. Tiesnešu vārdi netiek oficiāli atklāti, bet tie izsecināmi no lietu apstākļiem. Trīs no sešām lietām disciplinārkolēģija izbeigusi. Tajā skaitā pret Latgales priekšpilsētas tiesnesi Jolantu Zaškinu, kura «ceļojošo» firmu skaita ziņā ir starp līderiem, tikai nedaudz atpaliekot no rekordista Bula. Trijos pārējos disciplinārlietu gadījumos nopietnākais sods bijis rājiens. To saņēmusi viena no ražīgākajām «ceļojošo» lietu tiesnesēm Valija Grebežniece — pēc tam, kad jau otro reizi bija nelikumīgi rīkojusies, pasteidzoties nomainīt uzņēmuma tiesisko statusu, iekams Augstākā tiesa izskatījusi protestu, kas iesniegts par viņas iepriekšēju lēmumu.

Lūgta kopumā novērtēt tiesu darba kvalitāti maksātnespējas lietās, ministrija atbildēja, ka tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana «ir pašas tiesu varas kompetencē.»

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs iepriekš atteicās atbildēt uz Ir jautājumiem, kas skar tiesu darba kvalitāti maksātnespējas lietās. Tomēr pēc atkārtota lūguma komentēt, kāpēc gadiem ilgi darbu sistēmā var turpināt tiesneši, kas pieļauj dauzkārtējus pārkāpumus, Bičkovičs rakstiski atbildēja, ka tiesnešu darbu reizi piecos gados izvērtē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Pirmā šāda vērtēšana notikusi no 2013. līdz 2016. gadam, un «rezultāti neuzrādīja būtiskas problēmas» — no 547 tiesnešiem tikai sešu profesionālā darbība novērtēta negatīvi. Uzsverot, ka tiesneši ir neatkarīgi lēmumu pieņemšanā un viņus neviens nedrīkst ietekmēt, Bičkovičs tomēr rezumē, ka «sabiedrības uzticība tiesu varai ir viens no stratēģiskajiem mērķiem Tieslietu padomes darbības stratēģijā 2017.—2019. gadam».

Bičkoviča kolēģis Tieslietu padomē ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uz lūgumu komentēt situāciju atsūtīja citātus no likuma «Par tiesu varu», no savas puses piebilstot: «Ja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, veicot konkrēta tiesneša darba kvalitātes kārtējo novērtēšanu, nav spējusi konstatēt un sniegt objektīvu novērtējumu daudzām, sistemātiskām kļūdām tiesneša darbā, iespējams, ir jāizvērtē un jāuzlabo pašas šīs kolēģijas darbs.»

Visskaidrāko valodu runā Valsts prezidents Raimonds Vējonis: «Uzskatu, ka šobrīd trūkst Tieslietu padomes un citu tiesu varas institūciju vērtējuma par šiem gadījumiem.» Prezidentam nav pārliecības, ka tiesu vara šobrīd spēj pati rīkoties, «lai negodprātīgus vai darbam nepiemērotus tiesnešus atsijātu no sistēmas». «Tas būtu jāmaina,» secina prezidents, kurš pirms mēneša pats cēla iebildumus pret tiesu varas vēl tālāku iekapsulēšanos — pieprasīja Saeimai pārskatīt lēmumu, ar kuru tā atcēla divu amata termiņu ierobežojumu tiesu priekšsēdētājiem. «Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas un korupcijas riskus,» brīdina prezidents.

Raksts tapis ar VKKF atbalstu