Uzņēmums CrossChem, kas ražo izplūdes gāzes samazinošu šķidrumu un eksportē to uz 46 valstīm, gatavs tālākai ekspansijai – paplašināt ražošanu un piegādāt produktus vilcienu un kuģu uzturēšanai visos kontinentos
Ja jūsu darbs nav saistīts ar kravu pārvadājumiem, visticamāk, pat nenojaušat, ko sevī slēpj dažviet uz ceļiem redzamās baltās uzpildes stacijas, uz kurām ziliem burtiem rakstīts AdBlue. Tajās ir ķīmisks šķidrums, kas padara šo pasauli tīrāku – iepildīts auto, tas samazina dīzeļdegvielas radītos kaitīgos izmešus un ekonomē degvielu. Kopš 2010. gada to ražo Latvijas uzņēmums CrossChem, vienīgais Baltijā akreditētais šī šķidruma ražotājs. Tā darbība ir bijusi tik veiksmīga, ka tagad uzņēmuma direktoram Ričardam Andersonam ir jauns mērķis. Viņš ir gatavs panākt, lai CrossChem kļūtu par starptautisku uzņēmumu ar pārstāvniecībām un filiālēm visos kontinentos.
Sākumā nopērk sev
AdBlue tirgus zīmes īpašnieks ir Vācijas automobiļu ražotāju asociācija VDA. Tā kontrolē un uzrauga preces ražošanu, pārdošanu un regulē visus procesus, kas saistīti ar šī šķidruma izmantošanu pasaulē. Ideju radīt šādu šķidrumu, kas samazina kaitīgo izmešu daudzumu, netiešā veidā deva Kioto protokols, kas pieņemts 1997. gadā Japānā un stājās spēkā 2005. gadā. 191 valsts to parakstījusi, tagad ir pienākums samazināt kaitīgo izmešu daudzumu. Eiropas Savienībā jau 1998. gadā izdota direktīva par darāmo lietas labā un noteiktām prasībām. Viena no tām – autoražotājiem gādāt, lai samazinātos transportlīdzekļu radītais kaitīgo izmešu daudzums.
VDA risinājums bija šķidrums AdBlue, kas samazina kaitīgo slāpekļa oksīdu izmešus. «Viena no kaitīgo izmešu grupām ir skābie oksīdi, kas, savienojoties ar gaisā esošo mitrumu, veido skābo lietu. Savukārt tas nelabvēlīgi iedarbojas uz mūsu planētas plaušām – mežu. Tāpēc ļoti būtiski samazināt skābo oksīdu izmešus, lai saglabātu nākamajām paaudzēm iespēju dzīvot un elpot tīru gaisu,» skaidro Ričards Andersons.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem viņš par to vēl tik skaidri kā šodien nezināja. 2005. gadā Andersons bija nodibinājis savu pirmo uzņēmumu, kas specializējās būvtehnikas iznomāšanā, pēc gada – otru, kurš nodarbojās ar starptautiskiem kravu pārvadājumiem.
Tieši šī uzņēmuma vajadzībām 2006. gada nogalē nopirkta viena no pirmajām un tolaik retajām Scania mašīnām, kura bija aprīkota ar AdBlue sistēmu. «Kreņķi lieli, jo šķidrumu dabūt nevarēja – deficīts. Pērkot vairumā, cena par litru sasniedza trīs latus. Bija jādomā, ko darīt,» atceras Andersons. Sazinājušies ar Nīderlandes uzņēmumu, kas tajā laikā ražoja AdBlue, un nopirkuši tik daudz, ka pašiem pietiktu nākamajiem pieciem gadiem, tāpēc sāka aktīvi piedāvāt to Latvijā. «Tā izveidojās CrossChem. Vēlāk izdevās vienoties par oficiālu AdBlue šķidruma izplatītāja statusu Baltijas valstīs un iegūt VDA uzticību, lai sāktu ražošanu. Mums uzlika lielus pienākumus gādāt par ES normu īstenošanu Baltijas reģionā, ko mēs arī paveicām un līdz ar to ieguvām neatsveramu VDA atbalstu.»
Uz visu banku
Andersonam bija pārliecība, ka AdBlue šķidrumam kā produktam ir liels potenciāls. Tad ekonomiskā krīze pamudināja rīkoties, lai par to pārliecinātos praksē. 2008. gadā kravu pārvadājumu bizness sastinga – uzņēmumi bankrotēja cits pēc cita, rēķini palika nesamaksāti vai kavējās, «īpašnieki firmu nosaukumus mainīja ātrāk nekā zeķes, šausmīgi laiki», atceras Andersons. Viņš bijis laimīgs 2008. gadā atbrīvoties no starptautisko pārvadājumu biznesa un pārdot visu būvtehniku, kas saistīta ar celtniecības biznesu. «No lielā pagrimuma virpuļa man izdevās diezgan veiksmīgi izkļūt,» viņš saka.
Taču visu iegūto naudu, kā arī ģimenes iekrājumus un ārējos līdzekļus viņš nolēma ieguldīt AdBlue. Lai iegūtu VDA sertifikātu jeb atļauju ražot šķidrumu, pēc Andersona stāstītā, bija jāiziet cauri tādam prasību procesam, salīdzinājumā ar kuru ISO jeb starptautiskā standartizācija esot bērnu spēlīte. «VDA sertifikācija ir vesela «bībele»,» saka Andersons. Rūpnīcu ar iekārtām aprīkoja vācu autoindustrijas speciālisti. «Iekārtu piegāde notika tieši pirms 2009. gada Ziemassvētkiem, un laiks līdz rūpnīcas darbības sākumam 2010. gada janvārī bija saspringts un intensīvs darbs. Naudas nebija palicis vairs daudz, bet katra vāciešu darba stunda izmaksāja tik dārgi, ka steidzām visu pabeigt laikus,» atceras Andersons.
«Gājām uz visu banku,» saka Andersons. Taču šoreiz viņš nepaļāvās, ka gan jau Latvijā būs pietiekami daudz pircēju. Tiklīdz šķidrumu sāka ražot, sēdās lidmašīnā un devās meklēt pirmos klientus ārzemēs. «Mans pamatuzdevums bija iziet uz eksportu,» viņš saka. Kravu pārvadājumu biznesā Andersons bija iepazinies ar uzņēmējiem Skandināvijas valstīs, bija izveidojušās uzticības pilnas attiecības ar daudziem, kuriem bija lielāki vai mazāki autoparki. «Kad aizbraucu, man bija daudz vienkāršāk sākt sarunu un piedāvāt savu produktu. Tā laikam bija veiksmes atslēga,» stāsta Andersons. Viņam jau pirmajā rūpnīcas darbības gadā ziemeļvalstīs izdevās no-slēgt vairākus sadarbības līgumus. Pirmie pasūtījumi no Skandināvijas nodrošināja pietiekami lielu apgrozījumu un lika ražotnei strādāt ar pilnu jaudu gandrīz bez pārtraukuma. Tas bija jaunā uzņēmuma CrossChem veiksmes stāsta sākums.
Terminālis ekspansijai
Patlaban ražotnē iekārtu jauda, tās modernizējot, palielinājusies desmitkārtīgi. «Tagad vienā dienā spējam saražot tik daudz, ka pietiktu visai Latvijai mēnesim,» saka Andersons. No Rīgas ik mēnesi tiek izvests 80-100 šādu kravu. Lai varētu turpināt augt un attīstīties, šogad uzņēmums sāk celt jaunu ražotni netālu no tagadējās.
Septiņu gadu laikā panākts, ka CrossChem savu produkciju eksportē uz vairāk nekā 45 pasaules valstīm, no tām daudzās (Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Slovēnijā, Krievijā, Japānā, Austrālijā, arī Honkongā) ir izveidotas oficiālas CrossChem pārstāvniecības. «Sākumā mums fantastiski palīdzēja skandināvi, jo viņu pasūtījumu dēļ bija labi pārdošanas rādītāji un par peļņu domāt nenācās. 2010. gadā astoņus mēnešus pa trim dienām nedēļā dzīvoju Krievijā, lai attīstītu savu uzņēmumu, pēc tam līdzīgi strādāju Japānā. 2013. gadā sešus mēnešus nodzīvoju Austrālijā, lai tur atvērtu uzņēmumu, pieņemtu darbiniekus un atklātu noliktavas septiņās Austrālijas pilsētās,» stāsta Andersons. Viņš uzsver – uzņēmuma darbība Latvijā veido tikai nepilnus 5% no apgrozījuma. «Tāpēc strādāju gandrīz vai lidmašīnā. Pagājušajā gadā 122 dienas biju komandējumos. Piemēram, vakar biju Ukrainā, nākamajā nedēļā lidoju uz Vāciju, pēc tam uz Austrāliju. Mans darbs ir meklēt jaunus partnerus, klientus un iespējas attīstīt CrossChem.»
Lai izplūdes gāzes samazinošais šķidrums būtu pēc iespējas vieglāk pieejams šoferiem, uzņēmums kopš 2007. gada sāka veidot uzpildes staciju tīklu. Interesanti, ka stacijas konstruēja un pārvaldības programmatūru izstrādāja Latvijā CrossChem speciālisti. Dažas staciju sastāvdaļas iepērk no Vācijas, Beļģijas un Polijas, taču viņi paši veido unikālos risinājumus. Tāpat uzņēmums ir iegādājies latvieša izstrādātu programmatūru, lai uz tās pamata izveidotu savu staciju pārvaldes rīku. «Mūsu sistēmā CrossPoint redzam pilnīgi visas uzpildes stacijas pasaulē – cik katrā no tām ir atlicis šķidruma, kad jābrauc pildīt, kad jāslēdz sildītāji un kad stacijas jāsāk dzesēt,» stāsta Andersons. «Mums ir klientu kartes, kuru darbība automātiski tiek pārraudzīta no mūsu serveriem. Tātad mums ir pašiem savas datubāzes, kur kontrolējam klientu darbības un samaksāto naudu.» Uzpildes staciju konstruēšanā un risinājumu izveidē ieguldīti apmēram 1,2 miljoni eiro, un šis gads ir pirmais, kad paši CrossChem darbinieki ir apmierināti ar staciju darbību. Tagad viņi gatavi veidot aizvien jaunus to dublikātus, ko uzstādīt uz ceļiem ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.
Uzņēmumā, kas darbojas ar tādu jaudu, strādā gandrīz 30 darbinieku, no kuriem vairāk nekā pusei ir viena vai divas augstākās izglītības. «Domāju, ka daudziem uzņēmumā izdodas piepildīt arī viņu personīgos mērķus,» saka Andersons, uzsverot, ka darbs ir analītisks un vienlaikus radošs – katru nedēļu tiek domāts, kā uzlabot ražošanu un tirdzniecību. Savā ziņā CrossChem esot ģimenisks uzņēmums. Jo tajā strādā arī Ričarda Andersona mamma, brālis un sieva. Tagad Andersonam ir plāns paplašināt CrossChem pārdodamo ķīmisko vielu un maisījumu klāstu. Tāpēc Olaines novadā darbu sācis terminālis šķidro ķīmisko preču pārkraušanai.
«Mans vectēvs 1938. gadā bija izsūtīts uz Sibīriju, tēvs dzima Komi Republikā Krievijā un, dzīvojot tur, ieguva labus kontaktus, kas mums tagad palīdz piekļūt tādiem resursiem, kuri spēj mūs nodrošināt ar unikāliem produktiem. Izmantosim termināli kā tilta kāju, kas ļaus mums atvest visas nepieciešamās izejvielas ar vilcieniem, lai Latvijā saražotu un radītu jaunus CrossChem produktus,» stāsta Andersons. «Mūsu klienti jau šobrīd ir visdažādāko industriju pārstāvji, sākot no kravu pārvadātājiem un beidzot ar starpkontinentālo kuģu īpašniekiem. Zinām, cik daudz specifiskas ķīmijas tiek izmantots šajās industrijās, un mūsu mērķis būs to nodrošināt, pēc iespējas vairāk ražojot pašiem,» piebilst Andersons.
Komentāri (32)