Dāmu veļas ražotājs Orhideja eksportē uz 17 valstīm. Šovasar sasnieguši arī Latvijas tirgu, jo attīstījuši interneta veikalu
Saulaini kā pludmalē ir veļas ražotnē Orhideja Liepājā. Visapkārt koši peldkostīmi. Prasās vien jūra un smiltis zem kājām, kad tiekamies uz sarunu ar uzņēmuma Lokis valdes locekli Andreju Prijmu. Viņš ir 26 gadus vecs, un palēnām pārņem uzņēmuma vadību no saviem vecākiem. Stāstot par veļu un peldkostīmiem, Andrejs ir pārliecinošs. Aizrautīgs un detalizēts, pievienojot apļveida žestus. Nav šaubu, ka par krūtīm viņš zina visu. «Jā, es varu noteikt jau pa attālumu, kura izmēra krūšturi valkā sieviete. Tāda darba specifika,» smaida Andrejs un lietišķi turpina virknēt Orhidejā ražoto izmēru skaitu. Kopumā te top apmēram 50 dažādu izmēru veļa. Sākot no A, beidzot ar K krūšu «bļodām». «Mēs sevi pozicionējam kā middle size* ražotāju,» Andrejs stāsta, ka Orhidejā ir daudz liela izmēra krūšturu. Tas tāpēc, ka lauvas tiesa eksporta ir uz Krieviju, kur sievietēm ir kuplākas krūtis nekā Eiropā. Kopumā šajā jomā esot vērojama augšupejoša tendence, un aizvien vairāk pieprasīti kļūst lielāki izmēri.
Ideja un dēli
«Visapkārt bija audumi un atgriezumi,» Andrejs stāsta, ka burtiski uzaudzis ar Orhideju. Kad tika nodibināts uzņēmums, Andrejam bija tikai trīs gadi. Tas bija 1993. gadā. Ideja par veļas ražošanu pieder gan viņa tētim Andrejam, gan mammai Nataļjai. Mūsu sarunas laikā viņa tālākajā telpas stūrī darbojas ar kādu krūšturi. Uz jautājumu, kā tapa bizness, kundze vaļsirdīgi nosmejas un vaicā, vai stāstīt īso vai garo stāstu. Īso! «Tas bijis grūts laiks. Kā jau deviņdesmitajos – rekets, bankroti. Un vēl – Atmoda. Sākām visu mājās, nelielā istabā. Man bija divi mazi puikas. Un ideja.» Neliels kapitāls arī bija, taču visa pamatā tomēr – Nataļjas prasmes, lai arī izglītība viņai ir muzikālā. Par savu iepriekšējo nodarbošanos viņa nevēlas runāt. Vēl noslēpumaināks ir Andrejs seniors, kurš kā mafijas boss viens sēž savā kabinetā un pilnībā uzticoties dēlam. Orhideja nav kāra uz publicitāti, jo noieta tirgus Latvijā ir tikai jaunizveidotajā interneta veikalā.
Prijma kundze bija tā, kas izdomāja veļas zīmola nosaukumu – Orhideja. «Gribējās tādu, ko saprastu ne tikai Latvijā. Uzreiz zinājām, ka strādāsim starptautiski. Tagad labprāt burtu «j» izņemtu, lai vieglāk izrunāt,» saka Prijma.
Orhideja ir ģimenes uzņēmums. Tajā strādā arī brālis Pāvels, kurš ikdienā cieši saistīts ar mārketingu un tirdzniecību. «Veļa – tās ir sajūtas. Ieraugi bildē un vēlies sev tādu bikini,» Andrejs uzsver fotogrāfiju un video nozīmi šajā biznesā. Andrejs studējis Lielbritānijā, kur apguvis gan audiovizuālās prasmes, gan biznesa inovācijas. Ļoti daudz darba viņš velta tieši fotosesiju rīkošanai. Vienas kolekcijas katalogs tapis Braitonbīčā. Savukārt pēdējā bildēšana bijusi Maltā. Sesijās lielākoties redzamas citu valstu modeles, jo «negribas tās dažas, kuras jau Latvijā ir redzamas visās reklāmās vai saistītas ar kādu konkrētu zīmolu,» skaidro Andrejs. Fotosesijas ir nogurdinošas, mēdz ilgt vairākas dienas, un reizēm arī 30 grādu karstumā. Jo īpaši, ja bildēti tiek peldkostīmi.
Britu dāmas – balto
Kādam jābūt krūšturim? «Skatoties – kāds mērķis,» atbild Andrejs. Viens skaidrs – tam labi jāpieguļ un jāder. Lai izmēri būtu atbilstoši, krūšturi vispirms top ar speciālas digitālās programmas palīdzību. Katru prototipu vairākkārt uzmēra un arī panesā reālas sievietes. Tika tad to var nodot ražošanā. «Viena krūštura tapšanā ir vairāk nekā divdesmit etapi. Ļoti daudz detaļu, daudz roku darba,» Andrejs ieved ražotnē un rāda uz kniedēm, lencēm un mežģīņu maliņām. Ražotnei ir zemi griesti un tā neatgādina milzu fabriku. Šujmašīnas zib un krūšturi veikli krājas augstos torņos cits virs cita. Šuvējas darbojas, galvas nepaceldamas.
Orhidejā katru dienu strādā 130 darbinieku. Noturēt vajadzīgo skaitu nav vienkārši, un ik pa laikam pietrūkst kādas darba rokas. «Pilsēta ir maza, un prasmes vajadzīgas specifiskas,» saka Andrejs. Pērn izdevies saražot 650 000 veļas gabalu, tajā skaitā koriģējošo veļu. Mērķis ir reiz nonākt pie miljons gabaliem. Protams, kāpināt arī peļņu. Pērn tā bija 67 808 eiro. «Gribam augt lielāki. Visu laiku uz to ejam. Klusiņām,» saka Andrejs. Jā, Latvijā par Orhideju neesot zināms nekas daudz, jo uzņēmumam nav veikala. Tuvākais ir Narvā, Igaunijā, ko atklāja 2014. gadā. Līdz šim Rīgā nav atvērts atsevišķs veikals, jo ražotāji neredz noieta tirgu, taču preci varot iegādāties Elkor Plaza. Kopš pavasara darbojas Orhidejas interneta veikals, kur veļu var nopirkt katrs, kas vēlas, arī Latvijas dāmas.
Eksports pašlaik veido 99,5% Orhidejas klientu loka. Visvairāk to ir Krievijā un Francijā. Labi pērk arī veikalos Lielbritānijā, Grieķijā, Portugālē, Austrijā, Polijā, Izraēlā. Pasūtījumi ir pat no Madagaskaras un Austrālijas. Kopumā Orhidejas veļa nopērkama vairāk nekā 1000 veikalos ārpus Latvijas, taču astoņi nes tieši Orhidejas vārdu.
Gaume dāmām esot atšķirīga, tāpat kā mentalitāte. Krievietes un francūzietes mīl košas krāsas un mežģīnes, bet britu lēdijas pārsvarā valkā baltu veļu. Vidējā eiropiete pērk trīs krāsu veļu: baltu, melnu un miesaskrāsas. «Mierīgus un klasiskus. Bet mežģīnes patīk visām sievietēm. Un – visur,» saka Andrejs.
Cenu ziņā Orhideja nav lēta, jo uzņēmums visas izejvielas iepērk Eiropā. Toties sūtīšanā un loģistikā ietaupa, jo krūšturis nav krēsls, kura eksportam vajadzētu kuģi. Krūšturi ir tik viegli un kompakti, ka pie sava klienta burtiski var aizlidot.
Liels gandarījums Andrejam ir par katru no jauna apgūto tirgu. Pagaidām neieņemama izrādījusies Skandināvija. «Esam runājuši vairākkārt, taču pie kopsaucēja nenonācām. Viņiem ir cita izpratne par veļu un tās funkciju, dizainu,» Andrejs novērojis, ka ziemeļu sievietes mīl klusinātus un askētiskus toņus, ļoti vienkāršus fasonus.
Visu gadu labi «iet» klasiskie modeļi ikdienas valkāšanai – bēšs, balts un melns. Krāsu izvēle atkarīga no sezonas. Modes tendenču noteikšanas prasmi Andrejs neatklāj, tikai saka, ka tās ir izvilināmas ar pareiziem jautājumiem no pareizajiem cilvēkiem. Piemēram, modes mesēs Parīzē. «Tas ir liels darbs – saprast, kas būs modē nākamajā sezonā. Vienkārši jābūt visur klāt un jārunājas.»
Par kļūdām Andrejs stāsta atklāti, jo tā ir sava veida pieredzes gūšana. Tas ir normāli, ja gadās kļūdīties ar partneri vai labot ražošanas kļūdas. «Reizēm man šķiet, ka mums ir tikai grūtības, kas jārisina. Neviena diena nepaiet bez grūtībām. Katru dienu ir kāda. Un risinām. Un, jo vairāk risinām, jo vairāk mums izdodas.»
*Vidējie izmēri – angļu val.
Komentāri (28)