Maldinošās rūpes jeb par Latvijas balsojumu ANO

Dažu valstu centieni izmantot cēlus vārdus par ģimeni, laulību, tradicionālajām vērtībām un „sapuvušajiem Rietumiem” ir tikai aizsegs, lai mums uzspiestu savu pārvaldību un atgrieztu savas ietekmes sfērā

Pēdējās dienās dažiem Saeimas deputātiem, piemēram, Jūlijai Stepaņenko no sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa” un Imantam Parādniekam no Nacionālās apvienības, ir bijusi pastiprināta interese par vienu no Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību padomes rezolūcijām un pausto Latvijas pozīciju, kas skar jautājumu par ģimenes aizsardzību. Izrādās, ka gan Nacionālās apvienības, gan “Saskaņas” deputātiem ir ļoti lielas simpātijas pret Krievijas un dažu citu autoritāru valstu iesniegtajām rezolūcijām ANO. 

Kāpēc Latvija bija kopā ar Eiropu nevis ar Krieviju? Kliedēšu mītus, ko apzināti vai neapzināti, vai aiz nezināšanas, veido minētie deputāti. Tādēļ par visu pēc kārtas. Par minēto ANO rezolūciju „Par ģimenes aizsardzību”, ko š.g. 3. jūlijā skatīja ANO Cilvēktiesību padomē Ženēvā, Latvija kopā ar visām citām Padomē ievēlētajām Eiropas Savienības dalībvalstīm (Igauniju, Franciju, Vāciju, Īriju, Nīderlandi, Portugāli un Lielbritāniju) pieņēma lēmumu – balsot „pret” rezolūciju, sekojot analogai praksei iepriekšējos gados. Par minēto rezolūciju balsoja Ēģipte, Krievija, Saūda Arābija, Gana, Kenija, Namībija, Botsvāna, Ķīna u.c. valstis. 

Kādēļ Latvija kopā ar citām ES valstīm pieņēma šādu lēmumu? Latvija tāpat kā pārējās ES dalībvalstis vienmēr ir stingri atbalstījusi principu, kura pamatā ir atziņa, ka cilvēktiesības ir piemērojamas ikvienam neatkarīgi no atšķirīgām kulturālajām, reliģiskajām, politiskajām vai sociālajām sistēmām un tradīcijām. Cilvēktiesību universāluma princips ir nostiprināts arī ES Pamattiesību hartā, kas ir saistoša ES dalībvalstīm. Rezolūcijas projektā šis princips netika pilnībā atspoguļots. 

Jānorāda, ka, prezentējot rezolūciju, tās autori atkārtoti mēģināja panākt starptautisku vienpusīga ģimenes koncepta atzīšanu, pilnvērtīgi neņemot vērā dažādu ģimenes formu pastāvēšanu, piemēram, nepilnu ģimeņu (vientuļā māte/tēvs un bērns) un audžuģimeņu. Tas savukārt var ietekmēt virknes cilvēktiesību īstenošanu, tajā skaitā sieviešu tiesību uz mantojumu, tiesību uz īpašumu, bērnu tiesību. 

Vienlaikus rezolūcijas autori izvairās no valsts atbildības jautājuma pieminēšanas saistībā ar ģimenes locekļiem kā individuālajiem cilvēktiesību subjektiem. Tādējādi rezolūcijā ierosinātais tiesiskās aizsardzības līmenis nevis stiprināja, bet, gluži pretēji, atkāpās no ANO universālajiem standartiem šajā jomā. Piemēram, rezolūcija pārlieku akcentē nacionālo tradīciju nozīmi, taču izvairās sniegt risinājumu situācijām, kad tieši šo tradīciju vārdā ir noticis kāda ģimenes locekļa, piemēram, bērna cilvēktiesību aizskārums, un ir nepieciešams adekvāts tiesiskās aizsardzības risinājums. Faktiski lielākā daļa autoritatīvu valstu centās leģitimizēt savu redzējumu par cilvēktiesībām, aizsedzoties aiz lētām frāzēm par ģimeni un konservatīvām vērtībām. 

Latvijas delegācija kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm aktīvi sniedza priekšlikumus rezolūcijas teksta uzlabošanai. Ar mērķi pilnveidot rezolūcijas tekstu, ES kopā ar partneriem no citiem reģioniem, iesniedza rezolūcijas labojumus, taču šie labojumi neguva rezolūcijas autoru un Padomes vairākuma atbalstu. Ņemot vērā minētos apsvērumus, Padomē ievēlētās ES dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, pieņēma vienotu lēmumu balsot „pret” konkrēto rezolūciju. 

ANO Cilvēktiesību padomē gada laikā tiek pieņemtas aptuveni 100 rezolūcijas par visdažādākajiem cilvēktiesību jautājumiem (papildus, rezolūcijas par cilvēktiesību jautājumiem tiek pieņemtas ANO Ģenerālās asamblejas 3. komitejā (aptuveni 70 gadā), kā arī citās ANO komitejās. Turklāt šādas rezolūcijas ir rekomendējoša rakstura, kas ir tiesiski nesaistošs instruments. 

Neskatoties uz apstākli, ka ANO Cilvēktiesību padomē ir ievēlētas tikai dažas Eiropas Savienības dalībvalstis (tostarp, Latvija), tās, iepriekš koordinācijā saskaņojot, pauž visas Eiropas Savienības kopīgu pozīciju. Konkrētais gadījums nebija izņēmums, bet gan konsekventa un saskaņota Eiropas Savienības rīcība. 

Diemžēl Saeimas deputāti, rūpējoties par ģimenes institūta stiprināšanu, nav pamanījuši, ka 28. un 29. sesijas laikā Latvija ir atbalstījusi citas iniciatīvas, kas vērstas uz sieviešu, bērnu, invalīdu tiesību aizsardzību (visas minētās personu kategorijas skartas arī „protection of the family” rezolūcijā). Piemēram, 28. sesijas ietvaros Latvija atbalstīja, tostarp, šādas rezolūcijas – Ieguldījums bērnu tiesību veicināšanā; Dzimšanas reģistrācija; Personu ar invaliditāti tiesības (Investing in children; Birth registration; The rights of persons with disabilities). Savukārt 29. sesijas ietvaros Latvija atbalstīja sekojošas rezolūcijas – Pasākumu pastiprināšana jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanai; Vardarbības pret sievietēm izskaušana (Elimination of discrimination against women; Accelerating efforts to eliminate all forms of violence against women), kuras tematiskais uzsvars šogad bija tieši vardarbības ģimenē izskaušana; Pasākumu pastiprināšana bērnu piespiedu laulību izskaušanai; Tiesības uz izglītību (Strengthening efforts to prevent and eliminate child, early and forced marriage; Right to education). 

Kā rāda augstākminētie piemēri, ir klaji nekorekti apgalvot, ka es kā ārlietu ministrs veicu pašdarbību vai darbojos pret ģimenes aizsardzības politiku. Vēl jo vairāk ir absurdi apgalvojumi par Satversmes pārkāpšanu. 

Par procedūru. Daži vaimanā, ka šis balsojums nav ticis saskaņots valdībā vai koalīcijā. Latvijas nacionālo pozīciju izstrādi starptautiskajām organizācijām nosaka 2010. gada 3. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.707 – „Noteikumi par dokumentu izstrādāšanu valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai starptautiskajās organizācijās, to saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību”, kas tika ievēroti. 

Vēlos vēlreiz atgādināt, ka Latvija ir neatņemama Eiroatlantiskās drošības, ekonomikas un arī vērtību sistēmas daļa. Atsevišķu valstu centieni izmantot cēlus vārdus par ģimeni, laulību, tradicionālajām vērtībām un „sapuvušajiem Rietumiem” ir tikai aizsegs, lai mums uzspiestu savu pārvaldību un dzīvesziņu un atgrieztu savas ietekmes sfērā. Aicinu nebūt naiviem, jo bieži vien šādu rezolūciju nosaukumi un temati ir centieni maskēt problēmas savās mājās un jaukt nenobriedušus prātus. Tas ir arī viens no drošības apdraudējuma veidiem. 

Būdams Latvijas ārlietu ministrs, esmu uzsvēris, ka Latvija būs konsekventa stiprinot ES un NATO, tostarp arī atbalstot kopīgus balsojumus starptautiskajās organizācijās. Izskatās, ka tas nepatīk daudziem – dažreiz aiz naivuma, dažreiz aiz politiskā aprēķina, lai mēs nemanāmi ieslīdētu tur, no kurienes izdevās aiziet pirms 25 gadiem. Nesekosim maldugunīm un būsim modri!

Autors ir Latvijas Republikas ārlietu ministrs, Vienotība