Daina Tabūna: «Man gribējās uzrakstīt sievietes pieaugšanas stāstus.»
Divām latviešu literātēm - Dainai Tabūnai un Sabīnei Košeļevai - iznākušas pirmās grāmatas. Atšķirīgas, bet tās saista vēlme būt godīgam un atklātam
Nekā tāda Dainas stāstos nav. Gluži otrādi - tajos aprakstīti ikdienišķi notikumi. Tomēr stāstu iedarbība ir fascinējoša, pat maģiska. Itin kā nenozīmīgās norises un sarunas uzrakstītas tā, ka skaidri saprotams - tās ir satraucoši svarīgas. Tās veido cilvēku.
«Man gribējās uzrakstīt sievietes pieaugšanas stāstus. Lai intonācija būtu pietiekami vienkārša, bet vienlaikus stāsti vedinātu domāt par tādām tēmām kā nāve, Dievs, mīlestības sākums un beigas, dzīves jēgas meklējumi. Man šķiet, ka šādu stāstu nav daudz,» stāsta Daina, satikta pie tējas tases. Lasot viņas rakstīto, brīnījos, kā pieaudzis cilvēks spēj tik precīzi aprakstīt pusaudža izjūtas un domas. Izrādās, Dainai kopš agras bērnības paticis izdomāt dažādus stāstus, un tos pierakstīt sākusi jau pusaudža gados. Viņai bija tikai 15, kad piedzīvoja pirmo publikāciju. Nepilnu 30 gadu vecumā Daina ir uzskatāma par pieredzējušu literāti - viņas prozas darbi lasāmi daudzos latviešu izdevumos.
