Krimas tatāru tautas padomes Medžlisa bijušais līderis Mustafa Džemiļevs un pašreizējais vadītājs Refats Čubarovs atklāj okupācijas varas teroru
Abi maz smaida, jo Rīgā ieradušies darba misijā – stāstīt pasaulei savas 300 tūkstošu lielās tautas sāpju stāstu. Sīka auguma vīriņš ar kluso balsi ir bijušais Krimas tatāru tautas padomes Medžlisa priekšsēdētājs, Ukrainas parlamenta deputāts un prezidenta pilnvarotais Krimas tatāru jautājumos Mustafa Džemiļevs. Raženākais ir viņa pēctecis Medžlisa vadībā – bijušais rīdzinieks, Valsts arhīva kādreizējais vadītājs un tautfrontietis Refats Čubarovs. Abi atgādina pasaulei par Krievijas netaisnību Krimā, jo baidās, ka vēsture var atkārtoties – Staļina represijās 1944.gadā no Krimas deportēja visus pamatiedzīvotājus. Krimas tatāri varēja atgriezties tikai neatkarīgās Ukrainas pastāvēšanas laikā, bet šopavasar Krievija atkal okupēja Krimu.
Krievijas okupācijas vara jums abiem ir aizliegusi iebraukt Krimā. Ko varat izdarīt, atrodoties ārpusē?
Džemiļevs. Mums, Krimas tatāriem, ir tāda pārvaldes struktūra, kurā jautājumus var izlemt arī trīs cilvēki. Katrā dzīvesvietā darbojas vietējās nodaļas. Medžlisā cilvēkus ievēlē tauta. Visu informāciju par notiekošo Krimā varam saņemt no šiem cilvēkiem. Turklāt gandrīz katru dienu no Krimas ierodas cilvēki un stāsta, kas notiek.
Čubarovs. Krievijas vara Krimā ir ļoti represīva pret cilvēkiem, kas runā to, ko domā. Tāpēc kolēģiem Krimā nākas koriģēt savu retoriku. Taču galvenajā – Krimas tatāru tiesību aizstāvēšanā – viņi, protams, ir nelokāmi. Vara vēlas viņus saliekt, taču, par spīti smagajiem mēnešiem, no 33 Medžlisa locekļiem tikai trīs cilvēki izrādīja vājuma pazīmes, bet pārējie ir uzticīgi zvērestam, kas dots tautai.
Kā Krievijas okupācijas vara apspiež citādi domājošos Krimā?
Džemiļevs. Šī lapiņa aicina pilsoņus sniegt ziņas par tiem, kuri nebalsoja tā sauktajā Krimas referendumā un bija pret to. (Rāda uzsaukumu Krievijas pilsoņiem, kurā aicināts «apturēt fašismu» un ziņot Federālajam drošības dienestam par Maidana dalībniekiem.) Turklāt ziņot par «tautas ienaidniekiem» var anonīmi. Pie šiem cilvēkiem ieradīsies FDD un veiks kratīšanu.
Čubarovs. 27.februārī Krimas tatāri bija vienīgie, kuri organizēti uzstājās pret referendumu Krimā. Desmitiem tūkstošu cilvēku izgāja ielās. Tagad tatāri ir ļoti ievainojama Krimas sabiedrības daļa, jo viņi bija pret okupāciju.
Piemēram, ir teikts, ka valsts neiejaucas reliģiskajā dzīvē, bet valsts arī nepieļaus ticīgajiem cilvēkiem veidot «pretvalstiskas» grupas. Būtībā tas nozīmē, ka nākamajā rītā bruņoti cilvēki var ieiet mūsu lūgšanu namā.
Cik cilvēku no represijām ir fiziski cietuši? Krimas cilvēktiesību aizstāvis Rešats Ametovs pazuda pēc protesta akcijas pie Krimas valdības Simferopolē. Pēc divām nedēļām viņa līķi ar spīdzināšanas pēdām atrada 50 kilometru ārpus pilsētas.
Džemiļevs. Tādu [no Krimas tatāriem] ir kādi 14-15 cilvēki. Viņi ir pazuduši.
Čubarovs. Mēs zinām trīs gadījumus, kurus Krimas varas iestādes negrib pat reģistrēt. Tie ir šogad pazudušie Seirans Zinedinovs, Leonīds Koržs un Timurs Šaimardanovs. Visi trīs pazuda pēc tam, kad bija piedalījušies protesta demonstrācijā pret Krimas tā sauktajām pašaizsardzības vienībām, kuras parādījās pēc aneksijas.
Ir vairāk par 100 tiesu varas represēto. Vēl nesen 97 cilvēkus pie tiesas sauca tikai par to, ka viņi sagaidīja Mustafu Džemiļevu uz Krimas administratīvās teritorijas robežas. Ja tiesa nevar piemērot kriminālsodu, tiek uzlikti ļoti lieli naudas sodi. Šiem 97 cilvēkiem piesprieda pavisam ap 100 000 dolāru.
Tie, kuri strādāja valsts iestādēs un negribēja sadarboties ar okupācijas varu, tika atlaisti uzreiz bez jebkādas ceremonēšanās. Dažreiz ir grūti noteikt represiju gradāciju. Krimā daudzās dzīves situācijās ir nepieciešama pase – tad ir jautājums, vai tev ir Krievijas pase vai nav. Pats galvenais, ko Krievija dara savās okupētajās teritorijās, ir sabiedrības nonivelēšana ar totālu baiļu iedvešanu.
Džemiļevs. Pazīstamo žurnālistu Osmanu Pašajevu varas iestādes maijā aizturēja uz robežas, jo viņš tviterī ierakstīja, ka nav pieņemama šāda vēršanās pret cilvēkiem. Viņu ilgi turēja apcietinājumā un pratināja. Krimas tatāru avīzei prokuratūra izvirzīja apsūdzību par separātismu.
Jums Krimā joprojām dzīvo radinieki. Kā viņi jūtas?
Džemiļevs. Tur dzīvo mana sieva. Cilvēki cenšas pēc iespējas mazāk iziet ielās.
Čubarovs. Es, [kamēr biju Krimā], tomēr centos katru dienu iziet no mājas, kaut vai līdz veikalam – lai cilvēki redz, ka turpat vēl esmu, lai iedrošinātu. Nezinu, kā jutās ebreji holokausta laikā, bet zinu, kā jutās Krimas tatāri Krievijas otrās okupācijas laikā. Diemžēl cilvēki ir spiesti sadarboties ar okupācijas varu, jo viņi tur dzīvo. Mēs aicinām cilvēkus nepamest Krimu.
Putins teica, ka jūs abi «parazitējat uz Krimas tatāru jautājuma». Kā vērtējat šo izteikumu?
Čubarovs. Kad Mustafa ar Putinu runāja par [Krimas] referendumu, no pusstundu ilgās sarunas Putins «dziedāja slavas dziesmu» – cik Mustafa ir gudrs un cienījams cilvēks. Uz visiem aicinājumiem sākt dialogu, bet vispirms, lūdzu, izvediet karaspēku no Krimas, Putins atbildēja: Mustafa, pagaidīsim referendumu, redzēsim, ko teiks iedzīvotāji. Kad Mustafa neatbalstīja Putinu, viņš apgriezās par 180 grādiem un nosauca mūs par parazitējošiem.
Džemiļevs. Kad man Varšavā [šogad] pasniedza Solidaritātes balvu, līdzās sēdēja Austrijas prezidents Heincs Fišers. Viņš teica, ka [Eiropas] sankcijas neko nedos, ir slikti, ka mani neielaiž Krimā, viņš drīz tiksies ar Putinu un noteikti panākšot, lai mani ielaiž Krimā. Pirms kādas nedēļas saņēmu vēstuli no Austrijas prezidenta, kurš raksta, ka diemžēl neko [sarunā ar Putinu] nav panācis – Putins teicis, ka jautājumu nevarot atrisināt, jo Džemiļevs ir Ukrainas pilsonis. Putins katrai auditorijai saka savu.
Vai Krimai draud sociāla katastrofa – pietrūkst pārtikas, ūdens, apkures?
Džemiļevs. Aptuveni 80% ūdens Krimā nāk no kontinentālās daļas, 85% elektronerģijas. Ja Ukraina atslēgs elektrību, Krima ieslīgs tumsā. Ukraina pagaidām to nedara. Daudzi auto dodas uz Kerču un tālāk uz Krieviju – pārtika Ukrainā ir divreiz lētāka nekā Krievijā.
Čubarovs. [Pēc okupācijas] daudzi Krievijas iedzīvotāji ar prāmi devās uz Krimu un iztukšoja veikalu plauktus. Krievijai tagad jādomā, kā pabarot Krimu. Taču te valda ciniska pozīcija – Krievija, kas ir okupējusi Krimu, izvirza pretenzijas Kijevai, kāpēc jūs nebarojat Krimas iedzīvotājus?
Kas drīzumā var izmainīties Krimā?
Džemiļevs. Ir lielas bažas, ka var sākties asiņainas sadursmes. Tā sauktās pašaizsardzības vienības stipri bruņojas. Ja sāksies bruņotas sadursmes ar Ukrainu, viņi vispirms apšaus «piekto kolonnu» – tie, protams, pirmām kārtām ir Krimas tatāri. Zinām, ka tiek veidoti to cilvēku saraksti, kuri ir jānogalina vispirms. Galvenokārt Medžlisa biedri.
Čubarovs. Šodien Krimas vara, lai turētu cilvēkus kontrolē, visas grūtības izskaidro ar to, ka Kijeva kaut ko neļauj. Sliktie Rietumi noteica sankcijas, bet mēs esam labi – laikus aizgājām prom no Ukrainas, kur tagad šauj cilvēkus. Taču cilvēkiem ar laiku atveras acis. Kāda ir izeja?
Kopumā ir divi risinājuma varianti. Pirmais – nomierināt agresoru. Tad jāapzinās, ka Krievijas tuvākās kaimiņvalstis var piemeklēt tas pats liktenis, kas tagad Ukrainu. Es par to nešaubos. Tad jābūt gataviem, ka morālie principi, uz ko balstās ES, tiks iznīcināti līdz galam.
Otrs variants – turpināt audzēt sankciju apjomu pret Krieviju.
Kas ir šīs sankcijas?
Čubarovs. Vispirms tās ir finanšu un banku sankcijas. Krievija ir pilnībā jāizolē. Arī sankcijas, kas skar naftas eksportu – ja tagad uz kādu laiku pilnībā slēgtu Krievijas gāzesvadu un naftas vadu, pēc pusgada Putinam nebūtu cita ceļa, kā tikt gāztam vai arī iesaldēt pašreizējo situāciju.
Ukrainas mediji vēsta, ka ik dienu Krimā ierodas ap 300-500 bēgļu no Austrumukrainas kara zonas. Pēc tam viņus sūta uz attālajiem Krievijas novadiem, Sibīriju. Kāda ir viņu loma Krimā?
Džemiļevs. Austrumukrainas bēgļus, kas pārsvarā ir krievu cilvēki, Krimā cenšas izvietot tatāru mītņu tuvumā. Tas tiek darīts tāpēc, lai, ja notiktu kādas sacelšanās, šie cilvēki palīdzētu tās apspiest. Pēc mūsu aprēķiniem, [Krimā] jau atrodas ap 10-12 tūkstoši šādu cilvēku.
Kā vērtējat, ka Latvijas Krievu savienība, kurā ir arī eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka, noslēgusi sadarbības līgumu ar Krimas partiju, ko vada premjers Sergejs Aksjonovs?
Čubarovs. Mēs Eiropas Parlamentā iniciēsim, lai tiktu pieņemtas kādas sankcijas pret šo eiroparlamentārieti. Tas ir absurds – EP neatzīst Krimas aneksiju, bet daži deputāti veic aktīvas darbības, lai atbalstītu Krimas bandītisko varu.
Komentāri (3)