Karš Ukrainā. 133. nedēļas galvenie notikumi
Vita Dumanska ir labi pazīstama personība Ukrainas pilsoniski aktīvajā sabiedrībā, kura pašlaik vienlaikus «stutē» vīru, bērnus un ideju par labāku valsti
Kā desmit okupācijas gadi mainījuši Krimu, un kāpēc daudzi uzskata, ka lielās cīņas par šo pussalu vēl tikai priekšā
Lai gan Ukrainas dienvidu frontē joprojām notiek smagas kaujas, Valsts prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka Krimas deokupācijai nav alternatīvas — tas ir tikai laika jautājums.
Pēc dokumentālās filmas Austrumu fronte pirmizrādes Latvijā 8. martā ukraiņu režisors Jevhens Titarenko devās atpakaļ uz fronti. Šokējošajā filmā viņš ar GoPro kameru, mobilo telefonu un īstu filmēšanas kameru fiksējis neizskaistinātu kara ikdienu — sakropļoti ķermeņi un posts. Filma izrādīta Berlīnes kinofestivālā. Biļetes uz visiem seansiem bija izpirktas, cilvēki stāvēja rindā un prasīja vēl. Žurnāls Ir intervē režisoru, kurš jau kopš 2014. gada dienē neatliekamās medicīniskās palīdzības brīvprātīgo bataljonā.
Šokējošajā dokumentālajā filmā Austrumu fronte ukraiņu režisors Jevhens Titarenko filmējis to, ko pats piedzīvojis kara laukā, glābjot ievainotos. Tūlīt pēc filmas pirmizrādes Latvijā 8. martā Jevhens devās atpakaļ uz fronti
Astoņus gadus Putins karoja, lai pakļautu Ukrainu. Pirms gada stājās iznīcināt
Pirms deviņiem gadiem, 2014.gada 20.februārī, kad Kijivā apglabāja nogalinātos maidaniešus, Krievijas spēki okupēja Krimu. Tā saucamie “zaļie cilvēciņi”, kuri, pēc Vladimira Putina teiktā, formastērpus nopirkuši tuvākajā militāro preču veikalā, sagrāba Krimas parlamentu un ielenca Ukrainas armijas daļas.
Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma pieturpunkti
Atsākot raidīt no Rīgas, neatkarīgais krievu telekanāls Doždj ar patiesu informāciju cer vairot un apvienot kara pretiniekus. Jo vairāk strādāsim, jo drīzāk Krievija kļūs par normālu valsti, pārliecināts ir galvenais redaktors Tihons Dzjadko (35)
Maskavu pēdējo reizi apmeklēju 2014. gada aprīlī kā vieslektore Maskavas Augstākajā ekonomikas skolā. Manas lekcijas sakrita ar Krimas okupācijas laiku. Pilsēta bija pārpludināta ar reklāmas plakātiem, kas slavināja “Krimas atgūšanu”, skanēja bēdīgi slavenie “Krim naš” saukļi. Biedējoša pieredze, kas vedināja uz pārdomām par mūsu – baltiešu – likteni. Bažas pastiprināja tas, cik milzīga bija atšķirība starp mūsu un krievu cilvēku, arī labi izglītotas inteliģences, izpratne par Kremļa impērisko domāšanu. Šodienas notikumi spilgti izgaismo to, pie kā noved nemitīga ienaidnieka meklēšana – šāda pieeja agri vai vēlu ir lemta zaudējumam, taču šajā “agri vai vēlu” ceļā tā nodara pāri gan iedomātajiem naidniekiem, gan sev tuvajiem cilvēkiem. Organizāciju (uzņēmumu, institūciju) darbā ir spēkā analoģiska aksioma.
1. Uzbrukums iestrēgst
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
