Jānis Peters un Raimonds Pauls 1975.gada martā.
Mana sadarbība ar Raimondu Paulu ir dominējoša un uzkrītoša. Simtiem dziesmu! Tā Jāņa Petera 75.jubilejas gadā, ko šonedēļ piesaka vērienīga Paula un Petera programma Nacionālajā teātrī, rezumē dzejnieks
Agrā sestdienas rītā pirms 45 gadiem pie Jāņa Petera komunālā dzīvokļa durvīm Mūkusalas ielā, trīsstāvu mājā Daugavmalā blakus toreizējai Popova radiorūpnīcai atskan zvans. Peters nu jau atmiņu grāmatās iekļauto epizodi pārstāsta ar humoru, tomēr tā kā sakautrēdamies. Viņš no savas metāla gultiņas izlecis izspūris, bet aiz sliekšņa stāvējis kā arvien zolīdi ģērbies komponists Raimonds Pauls. «Viņš šo tikšanos atceras, mani vēl paķer uz zoba, ka es esot dzīvojis komunālā istabā ar dzirnakmeni pagalvī. Ar fizisku «dzirnakmeni», man tikko bija iznākusi grāmata ar tādu nosaukumu.»
