Zviedrijā un Somijā sākušās diskusijas, kā jāmaina kuģošanas drošības instrukcijas, lai šāds gadījums vairs neatkārtotos
Masu medijos jau tika ziņots, ka jūrā uz klints sestdien uzskrēja viens no lielākajiem Baltijas jūras prāmjiem ar apmēram 1500 cilvēkiem uz klāja. Atzīmēsim – uz klints, nevis kā Latvijas presē līdz šim neprecīzi rakstīts – “uz sēkļa”. Turklāt šis kuģis ar 1500 pasažieriem uz klāja guva arī sūci. Nelielu, bet tomēr sūci. Tātad incidents varēja beigties daudz dramatiskāk.
Kas notika ar pasažieriem un kādas kompensācijas un apdrošināšanas atlīdzības tie varētu saņemt par notikušo negadījumu? Vispirms jau iestājās tā saucamā ceļojuma aizkavēšanās – piespiedu dīkstāve Ālandu arhipelāgā. Prāmis nesaņēma atļauju tikt noceltam no klints, kurai tas bija uzskrējis, pirms to nebija apsekojuši nirēji. Pēc nocelšanas no klints to vēlreiz apsekoja nirēji, un tikai tad prāmis saņēma atļauju doties uz tuvāko ostu, kura atrodas Ālandu salās.
Ālandu salas ir zviedru apdzīvota demilitarizēta zona, kura pieder Somijai un ir saglabājusi savu īpašo tax-free statusu prāmju satiksmei Eiropas Savienībā. Pēc negadījuma uz prāmja tika pārtraukta alkohola tirdzniecība, toties pasažieri tika bez maksas ēdināti. No Ālandu salām uz Zviedriju pasažieri jau visai drīz varēja doties ar nākamo kruīza kuģi, bet tiem, kuri bija ceļā uz Somiju, bija iespēja vēl vienu nakti pārnakšņot uz “Amorellas”.
“Viking Line” paziņoja, ka to ceļotāju morālās ciešanas, kuri bija cerējuši uz kruīzu, bet bija spiesti samierināties tikai ar bezmaksas maltītem, tiks kompensētas ar bezmaksas kruīzu tajā pašā maršrutā. Savukārt kravas automašīnu un pārvadāto kravu īpašniekiem interesants būs tā saucamais „salvage” jautājums – vai tāpat kā gadījumā ar 2010.gadā ugunsgrēkā cietušo prāmi “Lisco Gloria” no kravas mašīnu un kravu īpašniekiem tiks pieprasīta līdzdalība prāmja glābšanas darbu izmaksās? Ņemot vērā salīdzinoši nelielās “Amorellas” glābšanas darbu izmaksas, varētu domāt, ka šoreiz kravas automašīnu īpašnieki tiks cauri bez papildus izmaksām.
No riska viedokļa šis incidents, tāpat kā klāja iegrūšana uz “Tallink” prāmja, ir nopietns un potenciāli bīstams negadījums, kurš prasa analīzi.
Pēc pieejamiem datiem, kuģis uzskrēja uz klints pēc tam, kad tam bija atslēgusies visa elektrosistēma, un zuda navigācijas spēja, jo nestrādāja motori. Elektrība savukārt pazuda, jo beidzās degviela ģeneratoram, kurš ražo elektrību. Degvielu šiem motoriem piegādā divi sūkņi, no kuriem viens bija remontā, bet otrs sabojājās (zināma līdzība šeit ir saskatāma ar Ventspils amonjaka tvertnēm, kur pirms dažiem gadiem no diviem avārijas ģeneratoriem viena nebija, bet otrs nestrādāja). Teorētiski “Amorellā” bija jābūt divām tā saucamajām back-up elektrosistēmām, kuras abas šoreiz nenostrādāja. Rezerves ģeneratori tika palaisti tikai pēc trim minūtēm, kad prāmis bija jau zaudējis ātrumu un sadūries ar klinti.
Neskatotos uz salīdzinoši lēno gaitu, prāmis “Amorella” pat guva sūci. Tomēr “Viking Line” ziņo, ka jau 19.decembrī kuģis atkal “būs ierindā”, un cerams, ka šoreiz jau ar diviem ejošiem degvielas sūkņiem un kārtībā esošām back-up elektrosistēmām.
Ir aptuveni novērtēts, ka avārijas radītie zaudējumi kompānijai “Vikingline” varētu pārsniegt pusmiljonu eiro.
Latvijas neseno notikumu kontekstā būtu svarīgi atzīmēt, ka jau tagad Zviedrijā un Somijā ir sākušās diskusijas, kā ir jāmaina kuģošanas drošības instrukcijas, lai šāds gadījums vairs neatkārtotos.
Autors ir PABA valdes priekšsēdētājs
Komentāri (37)
sausins 19.12.2013. 11.39
pievienojos Andra_rivaner viedoklim par instrukcijām logisko rīcību kā arī vispārējo ‘debilizāciju’ ko veicina IT ienākšana ikdienā – kam mums karte, spēja noteikt savu atrašnās vietu un loģiski reagēt uz ārkārtas situāciju, ja ir GPS un viedtālrunis ! Bet kāds pārsteigums visvajadzīgākā brīdī tas atsakās strādāt, bet rezerves variants tika uzskatīts par nevajadzīgu un lieku izdevumu, kas konkrētajā gadījumā mazina peļņu ! Nu neies tač tāpēc atcelt reisuu, ka kaut kāds rezerves ģenerātors ir remontā ! ! !
3
sausins > sausins 19.12.2013. 16.02
un kāpēc Tavuprāt tā nebija nodrošināta !?!?!?!?!
0
garausiitis > sausins 19.12.2013. 16.06
Tapēc,ka vieglpratīgi attiecās pret darāmo darbu … , bet kartes tur nekādīgi nebija pie vainas .
0
garausiitis > sausins 19.12.2013. 12.40
Elektriķa dēls – konkrētajā situācijā no kartēm nekas nebija atkarīgs . Te kuģis zaudēja vadību – nestrādāja stūre un kuģis gāja pēc inerces Ja klausītu stūre , tad tur bija pietiekami daudz navigācijas zīmju , lai aizietu līdz Marienhammenai vispār bez kartes . Tas , ka IT ienākšana debilizē lietotājus ir cits stāsts . Te pie vainas tas ,ka nebija nodrošināta rezerves sistēma avārijas gadījumiem .
0
Evita 18.12.2013. 18.30
Vispirms gribetu zinat kas ir PABA, ta ari nesapratu ko raksta autors megina pateikt, ja runa ir par kartejo un nevienam nevajadzigo birokratisko instrukciju, un vel kadu parbauzu radisanu, tad drizak kugis uzskreja klintij tapec, ka kapteina paligiem tani laika ja tur tiesam atteica elektroniskas, kartes un nepalaidas avarijas dizelgeneratos, ta vieta lai ar vesu pratu,noteiktu kuga atrasanas vietu, izmantojot citas iespejas, veiktu vajadzigo manevru, un citas darbibas ja ir aizdomas par tuvosanos seklim vai bistamaj klintij, puisi drosi vien veica birokratiskas proceduras, ka kada (checklist) pildisanu, un esmu parliecinats ka tur uz tiltina ir tik daudz instrukciju, ka nezini kuru pildit, kuras radijusa apdrosinasanas kompanijas un to lobiji, kuras protams noder juristiem, bet kam ir maz kopeja ar realu kugosanas drosibu.
3
Evita > Evita 18.12.2013. 18.54
Vispar jau, ja kugim ir oficiali apstiprinatas elektroniskas kartes kuras atbilst karoga prasibam,registra prasibam un ta talak, tad papira kartes noteikti vairak nav, un netiek izmantotas, es gribetu redzet to kompaniju kura maksa un uztur elektroniskas kartes, un vel papildus maksa un uztur papira kartes, ta ir tikai tur kur elektroniskas kartes ir papildlidzeklis papira kartem.
0
garausiitis > Evita 18.12.2013. 18.42
andris – kartēm tur nekādas nozīmes nebija , jo kuģiem ir arī papīra kartes pirmkārt , otrkārt zinu to reģionu , tur ir normāli kuģu ceļi ,kas iezīmēti ar bojām un tās 3 minūtes kamēr piešķīla rezerves ģenerātorus varēja būt liktenīgas , jo vietām tur tas kuģu ceļš ir tiešām šaurs un uz aci tur kuģi iet ar kādiem 10 mezgliem jeb nepilniem 20 km/h , kas 3 minūtes dod kādu pusjūdzi noieta ceļa … ja vēl ir pietiekami spēcīgs vējš , tad tas ievieš korekcijas … tas tev nav auto , kur nobremzē un tad apdomā ko darīt :) Kuģis vienkārši nestūrējās un gāja pēc inerces un vēja ietekmes …
0
garausiitis > Evita 18.12.2013. 19.06
andris – runāja , ka kaut kas mainīsies un varēs atteikties no papīra kartēm , ja ir dublētas elektroniskās kartes , bet pieļauju ka spēkā vecie noteikumi un papīra kartes ir joprojām obligātas , bet atkārtošos – tur kuģu ceļš ir labi atzīmēts un 3 minūtes noteikti vart iztikt bez kartes , jo bija diena un nez vai daltoniķi stāvēja uz komandtiltiņa , kas nespētu atšķirt zaļo no sarkanās vai rietumnieci no austrumnieces :)
0
Danute Klaiva 20.12.2013. 22.46
Kaut ko nesapratu. Vai tad elektrību neražo kustību dzinēji ar? Un normāli jau ir kad navigācijas un vadības sistēmām enerģiju piegādā alternatīvs ģenerators un tikai krīzes brīdī to ņemtu no citiem avotiem. Laikam jau tomēr nav padomāts par drošību ja tik vienpusīga pieeja ir elektro enerģijas izcelsmei. Izlasot rakstu varu secināt kad kuģis ir peldējis ar kosmisku ātrumu, kad 3-5 minūšu laikā sadūrās ar klinti. Uz navigācijas radariem un jo īpaši uz eholota izgaismojas lielākā amplitūdē, kas nav 5 minūšu peldēšanas rādiusā, bet vismaz 10. Un šinī laika posmā pilnīgi pietiktu laiks lai sabremzētu kuģi un ieslēgtu reversu tā apstādināšanai. Un to kad apstājās arī dzenošie dzinēji neticu, jo tie tomēr ir būvēti kā dīzeļa tipa un darbojas ar smago fosīlijas degvielu. Te kāds vainu melo, vai ar nesaka visu kā ir. Un nav jau jāmaina kuģošanas noteikumi ja ir nepilnīgi nokomplektēti kuģi. Diezin vai viņiem lidmašīnas ar lido ar pusnokomplektētu tehniku? To kad nobruka klāja pacēlājs ir apkalpes noziedzīgs nodarījums un pasažieri un mašīnas nav pie vainas. Visticamāk Talling gribējās vairāk iekraut mašīnu un dabūja mācību. Bet ar to uzmešanos uz klintīm pasažieri var kompāniju apsūdzēt par tīšu kaitējumu viņu dzīvībām un piedzīt miljonus tiesas ceļā.
0